Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ulanbatora

Līdz 1924.gadam - Urga.
Ulan ("sarkans") + bator ("spēkavīrs").

Mongolijas
galvaspilsēta. Ap 800 000 iedzīvotāju.

Atrašanās vieta. Mongolija, Tolas upes ielejā, 1309 m vjl.

Iedzīvotāji. Vairāk kā 180 000 (1959.g.).

Vēsture. Apdzīvota vieta šeit bijusi jau XVII gs., no gadsimta vidus, kad te nodibināja Dahures klosteri (Mongolijas lamaistu baznīcas galvas rezidence), to uzskatīja jau par pilsētu. Apmetne ar Urgas vārdu izveidojās 1639.gadā. Tolaik mongoļu ķēniņa pārstāvji nolēma triju upju un kalnu ielokā izveidot jaunu klosteri,kurā nomau tautas pārstāvju liderim laiku pa laikam iegriezties.am klosteris 28 reizes mainīja savu atrašanās vietu, paliekot triju upju tuvumā. Lai arī apmetne nemitīgi auga, reizi 5 līdz 10 gados tā tika pārcelta citur. 
No mūsdienu Ulanbatoras šī vieta atradās apmēram 250 km attālumā. Laikā no 1639. līdz 1778.gada tas 28 reizes mainīja savu arašanās vietu, paliekot triju upju tuvumā. Priekšpēdējā pārcelšanās reizē 1772.gadā spītīgajiem klejotājiem nācās nest sev līdzi 94 kulta celtnes. Klejošana kļuva pārak dārga un sarežģīta, tāpēc XVIII gs. beigās pilsēta apmetās uz pastavīgu palikšanas vietu tagadējā vietā. Jau pāris gadus pēc tagadējās apmetnes vietas stabilizēšanās tajā dzīvoja ap 10 000 cilvēku.
Ar laiku Urga kļuva par nozīmīgu Mongolijas tirdzniecības centru. Urga izveidojās no klosteriem un Maimačenas tirdzniecības pilsētas. Pilsētā bija brīnišķīgas pilis (piem., Nogonorgo pils, 1832.g.) un svētnīcas vienlaikus ar nabadzīgo ļaužu graustu rajoniem.
XVIII gs. 2.pusē Ķīnas mandžūru valdība sāka Urgā nozīmēt vietvalžus, un tā pilsēta kļuva arī par administratīvu centru.
XIX gs. Urga bija kļuvusi par otru lielāko tibetiešu lamaisma centru uzreiz aiz Lasas. Kad Lasa krita nežēlastībā, liela daļa tibetiešu bēga uz Mongoliju.
urga bija krustcelēs starp Krieviju un Pekinu, tāpēc pilsetā strauji auga iedzīvotāju skaits. Tajā ieplūda Krievijas tirdzniecības misijas un ķīniešu tirgotāju karavānas. Izveidojās visai raiba sabiedrība.
Pēc mandžūru dinastijas gāšanas Mongolijā 1911.gadā Badgihans pasludināja Mongolijas neatkarību, par ko paziņoja Ķīnas vietvalžiem. Urga kļuva par autonomās Mongolijas galveno pilsētu.
1919.gada janvārī pilsētu ieņēma japāņu ieliktenis un ķīniešu militārists Sjū Šučžens, bet Krievijas Pilsoņu kara laikā 1921.gada februārī - vācu barons un baltgvards Ungerns, kas bija nojūdzies uz Šambalas tēmu - viņš sevi uzskatīja par Čingizhana un Romanovu dinastiju mantinieku vienlaicīgi, kā arī par pēdējo Šambalas ķēniņu. Savus savāktos mongoļus un burjatus – par Šambalas kareivjiem! Urgas ieņemšanas 1920.gada 3.februārī bija apbrīnojama. Ungerns pilsētu ieņēma ar trešo mēģinājumu, neskatoties uz 20-kārtīgo pretinieka pārspēku (pilsētā saimniekoja ķīnieši). Pēc šīs militārās veiksmes augstākais Mongolijas garīgais līderis Kutuktu viņam piešķīra kara dieva Mahakalas goda nosaukumu.
Pēc Urgas ieņamšanas Ungerns iznīcināja visu pilsētas žīdu kopienu – vairāk kā 50 cilvēkus, kā atriebību par viņu tautiešu organizēto apvērsumu Krievijā.
Pilsoņu kara laikā uz Urgu bēga cilvēki, cerēdami te rast patvērumu. Pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga.
1921.gada 6.jūlijā Urgu ieņēma lielinieku Sarkanā armija kopā ar mongoļu daļām.
1921.gadā Urgā nodibināja Mongolijas Tautas valdību.
1924.gada noivembrī Urgā sasauca Lielo tautas hurālu, kas Mongoliju pasludināja par republiku. Tad arī Urgu pārdevēja par Ulanbatoru (Ulan-Bator - "Sarkanaiss spēkavīrs"), jo iepriekšējam nosaukumam bija reliģisks raksturs.
Nozīmīga būvniecība Ulanbatorā sākās tikai līdz ar sociālisma ienākšanu XX gs. pirmajā pusē. Izņemot dažus tempļus, pilsētā nav nevienas vēsturiskas celtnes. Neglīto māju ēra pilsētā iesākās līdz ar komunistu inspirēto celtniecību.

Aplūkojamie objekti.
Mongoļu ķēniņu Ziemas pils. Ziemas pils. Pārsteidzoša dekadence, eklektiskā daudzveidība un dažādu dāvanu pārpilnība. Tā ir viena no interesantākajām apskates vietām šodienas Ulanbatorā. Ziemas pils arhitektūru viņš noskatījis no Krievijas konsulāta būves. Tā atrodas aiz daudzam kulta un reprezentācijas celtnēm ārēji necila divstāvu ķieģeļu ēkā.
To arī cēla krievu arhitekts pēc krievijas ķeizara dāvinātiem rasējumiem.kad mandžūrijas ķēniņš izteica neamierinātību ar Bogdohana izvēlēto "neticīgo"arhitektūru, mongoļu ķēniņš, daudz neprātojot, pavēlēja celtnei uzlikt austrumiem raksturīgo jumtu un uz sienāmsazīmēt lotosus. Sanācis aizkustinošs hibrīds, kas ļoti atbilst iekšpusei. Par ziemas rezidenci ir sajūta,ka tur dota vaļa untumainam bērnam un tas ir vācis visas spožās rotaļlietas, kas iekritušas acīs.

Suhbātara (Sukhbaatar) laukums. Liels klajums ap kuru sabūvētas milzīgas ēkas: Valdības nams, opera, birža. Mongolijas politiskais un sabiedriskais centrs.

Zaisana memoriāls. (Zaisan memorial) Slejas virs pilsētas un godina Otrā pasaules kara beigas, PSRS kosmonautikas panākumus un mongoļu labvēlību pret Padomju Savienību.

Pieminēklis tanks. Apliecina mongoļu armijas varenību.

Gandantegčinlena (Gandana) klosteris. Klasiskās tibetiešu arhitektūras paraugs. Mongolijas galvenā svētvieta, lielākais budistu klosteris Mongolijā, vienīgais lamaistu templis, kas pārcieta gan komunistu sarīkoto slaktiņu 30.gadu beigās, gan valdošā režīma spiedienu pēc tam. Klosterim ir bagāts tradīcijas un reliģiskā arhitektūra. Milzīga apzeltīta Budas figūra - Mongolijas lepnums un nacionālās atdzimšanas simbols.

Cīkstoņu pils. Viena no ievērojamākām ēkām pilsētā. Mongolijā galvenais sporta veids ir cīkstoņu sacensības, ko plaši atspoguļo vietējā televīzija. Labākie cīkstoņi ir tautas varoņi.

Valsts universālveikals. Tā ārpusē jāuzmanās no kabataszagļiem. Var nopirkt kažokādas, kašmiru, drēbes, māla traukus. 

Saites.
Mongolija.