Vailds, Oskars
XIX gs. īru dramaturgs un rakstnieks, uzskatīts par vienu no asprātīgākajiem cilvēkiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1854.gada 16.oktobrī Dublinā.
Miris 1900.gada 30.novembrī Parīzē.
Darbi. Sarakstījis desmitiem eseju par dažādiem tematiem, kurās aizstāv estētisma un dekadences idejas, 9 lugas, pasakas, 1 romānu,stāstus un dzeju.
"Iz bezdibeņa." De Profundis. Savu aizkustinošo eseju par ticību un garīgumu sarakstīja cietumā, kur pavadīja divus gadus par "piedauzību" (bija homoseksuālis). Darbs veltīts viņa mīļākajam - lordam Alfrēdam Duglasam. Tā pirmajā daļā atainotas iepriekšējās attiecības, kas viņu noveda cietumā, bet otrajā daļā Vailds apraksta savu ieslodzījumā piedzīvoto garīgo attīstību un identificēšanos ar Jēzu Kristu. Lai arī Vailda cietumā pavadītais laiks nebija viegls, un viņam nācās smagi strādāt nemitīgā uzraudzībā, taču viņam tomēr atļāva rakstīt "terapeitiskos nolūkos."
"Doriana Greja ģīmetne." Romāns.
"Cik svarīgi būt nopietnam." Luga.
"Lēdijas Vindermīras vēdeklis." Luga.
"Salome." Drāma. 1894.gada izdevumu ilustrējis O.Bīrdslijs. To Vailds sākotnēji sarakstīja franču valodā. Pirmais to iztulkojis latviski Jānis Akuraters, pēc tam tulkojusi latviski Gita Grīnberga.
Aplūkojamie objekti.
Oskara Vailda kaps. Atrodas Perlašēzas kapsētā Parīzē. Savus uzrakstus te atstāj homoseksuāļi.
Saites.
Īrija.
