Vatikāna arhīvs
Līdz 2019.gadam - Vatikāna Slepenais arhīvs, latīniski - Archivum Secretum Vaticanum; itāliski - Archivio Segreto Vaticano.
No 2019.gada - Vatikāna Apustuliskais arhīvs.
Romas pāvesta personīgais arhīvs, 800 gadu ilgas Baznīcas vēstures liecinieks.
Vēsture. Dibināja pāvests Pāvils V. Pie durvīm pielika uzrakstu: „Ikviens, kurš še ienāk bez svētā tēva īpašas atļaujas, nekavējoties izslēdzams no baznīcas.” Uzrakstu noņēma tikai pāvests Leons XIII.
Pēc pāvesta Leona XIII ieteikuma 1881.gadā Vatikāna slepenais arhīvs tika atvērts pētniekiem. Tādā veidā tas kļuva par vienu no svarīgākajiem vēstures pētniecības centriem pasaulē. Tomēr viss nav tik vienkārši - atļauju viena alga izdod pāvests, kas to dod tikai atzītiem zinātniekie. Pie tam zinātnieki drīkst aplūkot tikai tos dokumentus, ko pieprasījuši. Arhīvā arī nav pieejami par 1939.gadu jaunāki materiāli.
2019.gadā pāvests Benedikts paziņoja par šī arhīva nosaukuma maiņu no "Vatikāna Slepenais arhīvs" uz "Vatikāna Apustuliskais arhīvs," lai tā novērstu nelāgas asociācijas.
Apraksts. Arhīvā tajā var iepazīties ar pāvesta un Svētā krēsla dokumentiem, publikācijām, vēsturiskiem materiāliem, kā arī ir iespējams apskatīt freskas un mozaīkas, kas rotā Vatikāna bibliotēku, arhīvu un muzeju. Interesenti var apskatīt arī vairākus unikālus dokumentus: pāvesta Klemensa VI parakstīto grēku piedošanas bullu templiešu garīgi militārā ordeņa vadītājiem (1308.g.), Mikelandželo Buonarroti vēstuli Česenas bīskapam (1550.g.), tiesas procesa aktus pret Galileo Galileju (1616.-1633.g.) un daudzi citi.
Šodien Vatikāna slepenajā arhīvā ir 630 arhīva fondi. Ja tos saliktu vienā rindā, tad sasniegtu 85 kilometru garumu. Vissenākais arhīva materiāls ir no VIII gs. beigām. Piebildīsim, ka sistemātiski un nepārtraukti materiāli tika vākti no 1198.gada.
Vatikāna slepenā arhīva materiāli tagad ir pieejami arī tīmeklī. Svētā krēsla mājaslapā www.vatican.va ir jāizvēlas kategorija Focus.
Saites.
Vatikāns.
