Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Varšava

Pilsēta Polijas vidienē Mazovijas vēsturiskajā novadā, valsts galvaspilsēta kopš 1596.gada.

Tās simbols ir nāra Sava.

Vēsture. Attrodas Mazovijas vēsturiskajā novadā. 
Polijas galvaspilsēta kopš 1596.gada.
1704.gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Varšavu ieņēma zviedru karaļa Kārļa XII karaspēks, padzenot Saksijas kūrfirstu un Polijas-Lietuvas karali Augustu II Stipro.
1794.gada aprīlī Varšavas iedzīvotāji sacēlās un uzbruka Varšavā izvietotajam krievu garnizonam - t.s. "Varšavas rītausma." Krievi tika padzīti no pilsētas. Tā paša gada novembrī Varšavu atkal ieņēma A.Suvorova komandētie krievu spēki, kas atriebās poļiem.
Frederika Šopēna dzimtā pilsēta.
1830.gada novenbrī Varšavā poļi atkal uzbruka krievu garnizonam, kurš kopa ar Nikolaja I brāli lielkņazu Konstantīnu priekšgalā bija spiests pamest pilsētu 30.novembrī 2 naktī.
"Brīnums pie Vislas" (1920.g.). 1920.gada jūlijā Sarkanā armija devās uzbrukumā Polijai. Šoreiz karadarbība krieviem izvertās ļoti sekmīga, dažu nedēļu laikā tā pavirzījās 600 km uz rieteņiemun 1920.gada augusta sākumā Sarkanā armija jau apdraudēja Varšavu. Tomēr poļi spēja organizēt iznīcinošu pretuzbrukumu krieviem, kura laikā tika sagrautas M.Tuhačevska komandētās armijas un novērsta iespēja krieviem ieņemt Varšavu. Paši poļi šo militāro operāciju nodēvējuši par "Vislas brīnumu." 
Varšavas sacelšanās (1944.g.). Varšavai tuvojoties Sarkanajai Armijai Polijas valdība emigrācijā nolēma sākt sacelšanos. Tā sākās 1944.gada 1.augustā un divus mēnešus sacēlušies poļi Kraijovas Armijas rindās cīnījās ar vācu okupantiem, cenšoties atbrīvot Varšavu. Tomēr sacelšanāsbija vāji sagatavota, poļiem izdevās pārņemt tikai vairākus kvartālus Varšavas centrā.
Kopā arvāciešiem poļu sacelšanos apspieda arī krievu daļas, kas cīnījās vāciešu pusē - divi azerbaidžānu bataljoni, kazaki un apmēram 700 Krievu Atbrīvošanās armijas kareivji, kurus komandēja bijušais padomju inženieris un komunists Broņislavs Kaminskis. Augusta beigās sacelšanās bija apspiesta, pēc Hitlera pavēles Varšavu pilnīgi sagrāva. Bojā gāja vairāki desmiti tūkstošu cilvēku.
Pēdējās dumpinieku grupas kapitulēja 1944.gada oktobra sākumā. Sabiedrotie nespēja izrādīt pienācīgu palīdzību poļiem, bet Krievu Sarkanā armija apstājāsun gaidīja, lai vācieši izrēķinās ar poļiem.
Politiski tas bija mēģinājums poļu emigrācijas valdībai sagrābt Varšavu vēl pirms pilsētā ieietu Sarkanās Armijas daļas. To saprata gan Maskavā, gan arī Londonā un Vašingtonā. Amerikāņi un briti nevēlējās stīvēties ar krieviem poļu jautājumā - Rūzvelts noraidīja visus Čērčila mēģinājumus aktīvi rīkoties šai sakarā.
Krievi tikmēr stāvēja aiz Vislas un gaidīja lai vācieši izrēķinās ar sacēlušiem poļiem.

Aplūkojamie objekti. 
Karaļa pils.
Rāte.
Celta XV gs.
Katedrāle.
Tirgus laukums.
Viduslaiku bastioni.
Sirēnas strūklaka.
Tirgus laukumā.
Sigismunda III piemineklis.
Lazenku pils parks.
Vilanovas pils.

Saites.
Mazovija.
Polija.