Vilkači
- Detaļas
- Skatīts: 2997
Mitoloģiski vilkveidīgi briesmoņi dažādu tautu nostāstos.
Vilkači vēsturē. Jau Hērodots ap četrarpus gadsimtu pirms tagadējās laika skaitīšanas rakstījis par neuru (baltu) spējām pārvērsties par vilkiem: „Var jau būt, ka neuri ir burvji, jo Skitijā dzīvojošie skiti un grieķi saka, ka reizi gadā ikviens neurs pārvēršoties par vilku. Pēc dažām dienām viņi atgriežoties savā agrākajā izskatā. No savas puses nevaru šim stāstam ticēt, bet viņi tā stāsta un pat apzvēr, ka tā esot patiesība.” (Historiai, IV).
Klejojošais ķīniešu mūks Heišaņs Tanu imperatora Aidi galmā stāstījis par tālā zemē redzētiem cilvēkiem ar suņu galvām.
Vācu ģeogrāfs Sebastians Minsters savā „Kosmogrāfijā” (1550.g.) stāstījis, ka Livonijā daudz vilkaču, burvju un raganu.
Olavs Monsons, Upsalas katoļu arhibīskaps: daudzi Livonijas, arī Prūsijas un Lietuvas muižnieki un zemnieki patiesībā ir raganas un vilkači, kas Ziemsvētku naktī pulcējoties lielos baros.
Latviešu mitoloģija vēsta, ka vilkatis ir par vilku pārvērsts cilvēks. Taču, kā liecina leģendas, par vilkaci iespējams pārvērsties arī pašam, piemēram, izlienot caur koka sakni vai pilnmēnesī mežā izģērbjoties un trīs reizes pārlecot pār savām drēbēm.
Nospiedums kultūrā.
„Kurzemes vilkaču nostāsti.” 2007.g., "Zvaigzne ABC." Ralfa Kokina grāmata, kurā publicēti 12 latviešu vilkaču stāsti.
Aplūkojamie objekti.
Vilkača kaps Mazirbes kapsētā.
Vilkaču priede Mazirbē pie Kolkas-Ventspils šosejas.
Saites.
Āfrikas vilkači.
