Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zagreba

Horvātijas galvaspilsēta.

Vēsture. Pilsēta dibināta 1242.gadā.
Zagrebas padarīšanā par ietekmīgu pilsētu nopelni pieder Ungārijas ķēniņiem: Lāslo I šai vietā nodibinājis bīskapiju, Bēla IV – šai apmetnei pieškīra pilsētas tiesības.
Par galvaspilsētu ta kļuva 1776.gadā.
Tagad pilsētā ap 700 000 iedzīvotāju, daudz ungāru, serbu un čehu.

Aplūkojamie objekti. Galvaspilsēta, sastāv no vecpilsētas (Augšpilsēta jeb Gorņi Grada) un mūsdienu pilsētas (Lejaspilsēta jeb Doņi Grada), kas saplūst Horvātijas pārvaldniekam Jelačičam veltītajā laukumā. Vecpilsētas rajoni Kaptols un Gradeca lielākoties paredzēti kājāmgājējiem. Lielākie muzeji atrodas vecpilsētā.

Etnogrāfiskais Mimaras muzejs, Te ir arheoloģiski retumi no Eiropas un Tuvo Austrumu reģiona, senas mēbeles un tekstilmākslas izstrādājumi.
      Vecmeistaru galerija
      Modernās mākslas galerija.

Modernā pilsēta pēc 1830.gada attīstījusies ap „zaļo pakavu” – U veidā izkārtotiem parkiem un laukumiem, kurus ar priekšpilsētām savieno autobusu maršruti. Zagrebā jāredz:

Sv.Stefana katedrāle. Atrodas Kaptolā. Celta 1094.gadā, fasāde atjaunota pēc 1880.gada zemestrīces. Ar 105 m augstiem torņiem un dārgumu glabātuvi (XI–XX gs.). Naktī torņi skaisti izgaismoti.

Bana Jelačiča laukums. Pilsētā populāra satikšanās vieta. Laukuma centrā varens pieminēklis, kurā attēlots horvātu augstmanis Josips Jelačičs zirgā. Viņš bija 19.gs. horvātu varonis, kurš nesekmīgi centās izcīnīt Horvātijas neatkarību no Habsburgu monarhijas. Josipam Brozam Tito šis pieminēklis nepatika kā horvātu nacionālisma simbols, un viņš to pavēlēja aizvākt. Statuja atjaunota 1990.gadā. laukums ir ar veikaliem, kafejnīcām un gājēju zonām, as moderno pilsētu atdala no piekalnē izvietotās vecpilsētas.

Jezuītu laukums. Laternas n neparasta strūklaka – dusmīga paskata vīrs lej zemē ūdeni.
Akmens vārti. Tos sargā akmens lauva. Iekspusē ir lūgšanu telpa, īpaša vieta svecīšu dedzināšanai.

Arhibīskapa pils ( 1730.g. ) ar 15.gs. nocietinājumiem.

Akmens vārti – 13.gs., kas iebūvēti vecpilsētas mūros.

Sv.Marka baznīca – tās krāsainie jumta dakstiņi veido Horvātijas, Dalmācijas, Slavonijas un Zagrebas ģērboņu attēlus.

Prezidenta pils – būvēta neoklasicisma stilā.

Nacionālā Naivisma mākslas muzels – vairāk nekā 1500 Hlebines skolas dibinātāju un audzēkņu darbi.

Katru dienu pusdienlaikā Lotrščakas tornī ( 12.gs. ) izšauj lielgabals.

Ceļā uz vecpilsētu atrodas kāda neliela kapela, kur ļaudis lūdzas pie 17.gs. altārgleznas ar jaunavu Mariju un Jēzus bērniņu. Glezna esot vienīgais degošais priekšmets, kas paglābies no 1731.gada ugunsgrēka. Daudzi tic, ka gleznai piemīt brīumainas spējas.

Štrosmaijera galerija – nosaukta par godu 19.gs. bīskapam Josipa Jurajam Štrosmaijeram, kurš bija dedzīgs mākslas kolekcionārs. Te apkopoti vecmeistaru darbi – itāļu, holandiešu, horvātu un franču.

Transports.
Zagrebas lidosta. Atrodas apmēram 17 km no pilsētas. 25 min. līdz centam ar autobusu.
Zagrebā visizplatītākais transports – tramvajs.

Saites.
Horvātija.