Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Zinātkāre, Marsa robots

Curiosity” – „zinātkāre.”

Pašlaik visu laiku lielākais robots – zinātniskā laboratorija, ko nosūtīja uz Marsu 2011.gada 26.novembrī no Kanaveralas Zemesraga kosmodroma Floridā, ar mērķi noskaidrot, vai uz Marsa kādreiz ir bijusi dzīvība.

Tehniskais raksturojums. Svars – 850 kg. Izmaksas – 1,3 miljardi Ls (2,5 miljardi ASV dolāru), visdārgākā jebkad notikusī Marsa misija.
Pārvietosies ar 650 cm platiem riteņiem.
Tā kā robots ir ļoti smags, tad nosēšanās procesā uz Marsa virsmas tiks izmantota īpaša vinča.

Uzdevumi. Vākt un analizēt iežus un augsnes paraugus 160 km platajā Geila krāterī, kur pētījumos tam jāpavada 2 gadi. Robots no pašas krātera apakšas dosies uz tā centrā esošā 5 km augstā kalna virsotni. Krātera apakšā ir māli, augstāk – sulfāti, galotnē – nesen sausajā periodā radušies Marsa ieži. Kalns šķērsgriezumā atklāj Marsa vēsturi.
Iespējams, iegūs pierādījumus, ka reiz uz planētas bijuši dzīvībai piemēroti apstākļi vai arī tādus varētu radīt.  

Ceļojums. Lidoja uz Marsu astoņus ar pusi mēnešus ar nesējraķetes Atlas V-541 (garums – 58 m, kopējā kompleksa masa ar pilnu degvielas tvertni – 531 000 kg) palīdzību. Marsa virsmu sasniedza 2012.gada 6.augustā. Nosēdās ar 20 km precizitāti Geila krāterī, kas nosaukts XIX gs. astronoma-amatiera Voltera Frederika Geila vārdā.
Nosēšanos uz lielajiem ekrāniem rādīja Ņujorkas Taimskvērā.

Darbība. Neilgi pēc piezemēšanās robots uz Zemi nosūtīja melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzami robota riteņi un ēna.
Kopš nosēšanās Geila krāterī zonde ilgāku laiku nekustēja no vietas. Tiek veiktas sistemātiskas zondes un tās 10 instrumentu pārbaudes, lai būtu droši, ka robots ir pilnībā gatavs savai 2 gadus ilgajai darbībai.
Ar tajā iebūvētajiem lāzeriem zonde pārbaudīja Marsa iežu ķīmisko sastāvu. Tādiem nolūkiem zondē iebūvēts amerikāņu un franču izstrādātais lāzerinstruments ChemCam. Pirmais iezis, uz kuru to pārbaudīja, bija par "Kronēšanu" nosauktais akmens - 7 cm plats. Uz akmens virsmas raidītais lāzera stars 30 reizes nopunktēja iezi, kurā no mikroskopiskiem punktiņiem novirzot vairāk kā miljonu vatu spēcīgu jaudu. No iegūto komponentu krāsām zinātnieki varēja nolasīt, no kādiem ķīmiskiem elementiem tas sastāv. Īpašas zinātniskas vērtības gan šim akmenim nav, jo, visticamāk, tas ir vulkānisks iezis, kādi uz Marsa rodami ik uz soļa.

Obama: "Ja kādam bija šaubas par ASV līderpozīcijām izplatījumā, tad te ir tonnu smags amerikāņu izdomas auglis, kas pašlaik atrodas uz Sarkanās planētas."

Raksti.
"Zinātkāre" uz Marsa atradusi liecības par dzīvībai labvēlīga sena ezera pastāvēšanu.
NASA izpētes zonde 'Zinātkāre' uz Marsa nofotografējusi diska formas NLO.

Saites.
NASA.
Marsa planēta.