Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Austerlicas kauja (1805.g.)

Saukta arī par "triju imperatoru kauju," jo te tikās imperatora Napoleona I Bonoparta, Krievijas ķeizara Aleksandra I un Austrijas ķeizara Franča II armijas.

Kauja 1805.gadā pie mūsdienu Čehijas pilsētiņas Slavkovā pie Brno (čehu: Slavkov u Brna) notikusī kauja starp Napoleona I Bonoparta un krievu-austriešu armijām, kurās franču armija guva spīdošu uzvaru.

Austerlicas kaujā uzvaru guva Napoleona Bonaparta vadītā Francijas armija, cīnoties ar Krievijas un Austrijas apvienoto armiju.

Pirms kaujas. Ieņemdams pozīcijas pie Austerlicas, Napoleons I nolēma apmānīt krievu-austriešu koalīcijas ģenerāļus. Viņš nolēma aizvest daļu karaspēka no lkreisā flanga, tā vājinot to. Franču karavadoņa plāns bija balstīts uz to, ka, koalīcijas karaspēks, ieraugot vājināto flangu, vēlēsies turpu virzīt galvenos spēkus. Tad kavalērija un kājnieki ar vienu stipru triecienu pārraus naidnieka centru, sadalīs tā armiju uz pusēm un viegli tiks galā ar atsevišķajām tā daļām.
Krievu un austriešu ģenerāļi viegli uzķērās uz šo Napoleona I izmesto ēsmu, un nemaz neaizdomājās par šādas franču rīcības motīviem - novētīja šo manevru kā franču piesardzību.
No rīta franču un koalīcijas karaspēki bija izkārtojušies sekojošā kārtībā. Franču kreiso flangu komandēja maršali Danī un Bernadots, centru - maršals Sults, labo flangu - maršals Davū. Rezervē atradās Besjēra grenadieri, Mirata jātnieki un Undīna grenadieri.
Koalīcijas karaspēkā kreiso flangu aizsargāja krievu kareivji, kurus komandēja ģenerāļi Dohturovs (Дохтуров), Lanžerons (Ланжерон) un Pržbiševskis (Пржбышевский) , tos pārraudzīja ģenerālis Bukshevdens (Буксгевден). Centru, kurā atradās krievu un austriešu pulki, komandēja Kutuzovs (Кутузов) ar tam pakļautajiem Miloradoviču (Милорадович) un Kolovratu (Коловрат). Labo flangu, kur arī atradās krievi un austrieši, komandēja Bagrations (Багратион).

Kaujas gaita. Kauja sākās 9 no rīta un ilga aptuveni deviņas stundas.
Franči sāka uzbrukumu visā frontē, taču pašu stiprāko uzbrukumu sabiedrotajiem veica maršals Sults centrā. Uzbrukums bija tik stiprs, ka jau pēc pusstundas krievu karaspēka kolonna beidza savu pastāvēšanu. 
Krievu karaspēks aizstāvējās līdz pēdējam visas frontes garumā. Lielkņaza Konstantīna komandētā kavalērija uzbruka frančiem no flanga tik stipri, ka tie atkāpās. Tomēr sabiedroto štābs tobrīd jau neeksistēja, flangus bija atgriezuši franči - rezultātā kreisais flangs nonāca aplenkumā un gandrīz visi kareivji un virsnieki padevās gūstā.
Visumā Napoleona I plāns veiksmīgi realizējās, ja ne vien Bagrationa komandētie gvardi labajā flangā, kas paspēja izkārtoties un ne tikai spēja noturēt franču spiedienu, bet arī mēģināja pāriet pretuzbrukumā. Tomēr Napoleons I pārsvieda uz turieni savu rezervi un piespieda krievus atkāpties - tie cieta lielus zaudējumus. Sults ieņēma kaujaslauka centrālo punktu - Pracēnas ciemu, un Napoleons I pārnesa uz turieni lielāko daļu karaspēka. viņš redzēja, ka kaujas uzdevums jau ir izpildīts - koalīcijas karaspēks sašķelts trijās daļās, tā komunikācija izjaukta un atliek tikai to iznīcināt.
Tā arī notika - kauja beidzās ar pilnīgu krievu-austriešu armijas sagrāvi. Krievu armijas atliekas bija spiestas atkāpties uz turieni, kur tos dzina franči - uz pusaizsalušajiem purviem un ezeriem. Daži centās pa ūdenskrātuvju ledu nokļūt tālāk, taču Napoleons I pavēlēja artilērijai šaut pa vājo ledu - pie Austerlicas noslīka vairāk kā 2000 krievu kareivju.

Zaudējumi. Krievijas un Austrijas karaspēks cieta milzīgus zaudējumus – vēstures avoti liecina, ka, ja Napoleona armijas rindās te krita ap 1300, bet ievainoti ap 6300 vīri, tad pretējā pusē šis skaits bija 15 tūkstoši, bet 12 tūkstoši tika saņemti gūstā.

Kaujas rezultāti. Pēc kaujas Austrija izstājās no kara, savukārt Francija turpināja uzvaras gājienu pāri Prūsijai līdz pat Krievijai, kur 1812.gadā cieta sakāvi. 

Saites.
Kauju saraksts.