Auna Sana Su Či (1945.g.)
Aung San Suu Kyi.
Mjanmas politiskā darbiniece.
Radniecība. Tēvs - Auns Sans, politiķis. Neilgi pēc tam kļuva par Birmas premjerministru un sāka apvienot etnisko konfliktu pārņemto impērijas nomali, lai atbrīvotos no britu kundzības. Tomēr sapni par neatkarīgu Birmu viņš nepiedzīvoja, jo viņu nogalināja pusgadu pirms neatkarības iegūšanas 1948.gada janvārī. Viņu vēlāk pasludināja par nācijas tēvu.
Māte - Hina Či, diplomāte.
Vīrs - Maikls Eriss, budisma pētnieks.
2 dēli - Aleksandrs un Kims.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1945.gadā Britu impērijas pārvaldītajā Birmā politiķa Auna Sana ģimenē kā vienīgais bērns.
Kad viņa bija tikai 2 gadus veca, 1947.gada 19.jūlijā tika noslepkavots viņas tēvs.
1960.gadā viņas māte kļuva par vēstnieci Indijā un Auna savus pusaudža gadus un jaunību pavadīja tur. Indijā Auna pabeidza arī vienu no ārzemniekiem domātajām koledžām Deli. Ģenerāļa Ne Vina valsts apvērsumā 1962.gadā, kad sākās huntas valdīšana, viņa neatradās Birmā.
Turpmākos 28 gados Su Či tikai dažas reizes apmeklēja dzimteni.
Pēc Deli universitātes absolvēšanas viņa devās uz Lielbritāniju, kur Oksfordas universitātē studēja filozofiju, ekonomiku un politiku, ieguva bakalauru grādus. Pēc tam 3 gadus strādāja ANO centrālajā mītnē Ņujorkā
1972.gadā Su Či salaulājās ar budisma pētnieku un tibetologu Maiklu Erisu. Šai laulībā piedzima 2 dēli. Sekoja mierīga ģimenes dzīve Londonā un akadēmiskā karjera - 1985.gadā Auna kļuva par filozofijas zinātņu doktori Londonas universitātē.
Pēc studiju pabeigšanas Su Či veltīja savu laiku eiepazītā tēva dzīves izpētei un pulicēja Auna Sana biogrāfiju. Tēva lielie nopelni Birmas neatkarības iegūšanā viņu ļoti iedvesmoja.
Iesaistīšanās politikā. 1988.gadā Su Či atgriezās Birmā, lai aprūpētu smagi slimo māti. Pēc citas versijas viņa gan pildījusi Lielbritānijas valdības uzdevumu pēc slepenām Londonas instrukcijām. Tobrīd valstī sākās plaši protesti pret huntu, un pie viņas vērsās disidentu grupa. Su Či tika piedāvāts uzņemties jaunas politiskas partijas Nacionālās demokrātijas līgas (NDL) vadību. NDL dibinātāji uzskatīja, ka partijas līderim jābūt kādam no Auna Sana ģimenes. Neraugoties uz politiskās pieredzes trūkumu, viņa piedāvājumu pieņēma. 1988.gada 8.augustā protestu kustība sasniedza kulmināciju, tā vēsturē ieiedama kā četru 8888 nemieri, kuru apspiešanas laikā gāja bojā ap 5000 cilvēku.
Su Či, iedvesmojoties no Mārtiņa Lutera un Mahatmas Gandija, apceļoja valsti un organizēja demonstrācijas, kurās pieprasīja miermīlīgas demokrātiskas reformas un brīvas vēlēšanas. Sekoja protestu otrais vilnis un 1988.gada septembrī Auna vērsās pie protestētāju tūkstošiem ar kaismīgu uzsaukumu, kas viņu padarīja par opozīcijas līderi. NDL kļuva par galveno opozīcijas spēku. Tā kā Birma ir bijusī britu kolonija, starptautiskā mērogā Auna Su Či kļuva pazīstama kā Lēdija.
Tomēr drīz vien armija protestus brutāli apspieda.
Mājas arestā. 1989.gadā hunta izsludināja karastāvokli, tiesa Sun Či piesprieda mājas arestu par "valsts apdraudēšanu." Aiz restēm nonāca vairākums NDL līderu.
Par spīti tam 1990.gada vēlēšanās pārliecinošu uzvaru ar 80% guva disidentes "Nacionālā demokrātijas līga," kuras vadītāja Auna Sana Su Či mājas arestā pavadīja 15 gadu (1989.-2010.g.). Toreiz valstī valdošā militārā hunta vēlēšanu rezultātus ignorēja un Auna palika mājas arestā.
1990.gadā saņēma Saharova balvu.
1991.gadā saņēma Nobeļa Miera prēmiju par drosmi un pašaizliedzību pretoties brutālajam Mjanmas militāristu režīmam. Šo prēmiju izlobēja toreiz vēl pastāvošās Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels.
1999.gadā viņas vīram atklāja neārstējamu vēzi. Hunta neļāva viņam apciemot sievu Mjanmā, bet Su Či piedāvāja izbraukt uz Lielbritāniju. Laulātie skaidri apzinājās, ka tādā gadījumā viņi nespēs atgriezies Mjanmā. Su Či pieņēma, iespējams, smagāko lēmumu sava dzīvē un neizbrauca no valsts. Tādejādi viņa savu vīru vairs nekad nesatika.
2003.gadā hunta nāca klajā ar plāniem pakāpeniski demokratizēt politisko režīmu.
2008.gada pieņemtajā konstitūcijā cita starpā bija arī norma, kas liedz prezidenta amatu ieņemt personai, kurai vīram un bērniem ir citu valstu pavalstniecība. Šis likums bija rakstīts tieši pret Su Či.
2010.gada novembrī hunta politiķi atbrīvoja no mājas aresta, tas bija nedēļu pēc pirmajām Mjanmas parlamenta vēlēšanām 20 gadu laikā. Mājas arestā politiķe kopumā pavadīja 15 gadu no 20 gadiem ar īsiem pārtraukumiem. Tā kā politieslodzītajiem, tai skaitā arī Su Či, bija liegta dalība vēlēšanās, tādēļ NLD tās ignorēja. Vēlēšanās uzvarēja tamado (armijas) atbalstītā " Savienības solidaritātes un attīatības partija (SSAP), kas ģenerāļu uzraudzībā veica reformas, tostarp izsludināja politieslodzīto amnestiju.
Nākšana pie varas. Tādēļ Auna Sana Su Či tika atbrīvota 2012.gada 13.novembrī, un varēja pilnvērtīgi piedalīties politikā. Rietumvalstis šo atbrīvošanu uzreiz pasludināja par savu nopelnu, uzreiz pēc atbrīvošanas viņai piezvanīja ASV prezidents B.Obama, tāpat viņu apmeklēja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un citu valstu augstas amatpersonas.
Pēc atbrīvošanas Su Či popularitāte sasniedza savu augstāko punktu. Viņai par godu režisors Liks Besons uzņēma biogrāfisku filmu "Lēdija" (The Lady), bet pati Su Či devās triumfālā turnejā pa Eiropu, kur pēc 20 gadiem klātienē noturēja Nobela Miera prēmijas laureātes runu.
Kad 2012.gadā sarīkoja likumdevēja papildvēlēšanas, lai aizpildītu vakantās deputātu vietas, kuras bija atbrīvojuši valdībā strādājošie politiķi, NDL partija ieguva 43 no 45 brīvajiem krēsliem parlamentā.
2015.gadā atkal NDL ļoti pārliecinoši uzvarēja pirmajās demokrātiskajās parlamenta vēlēšanās valstī pēdējo 25 gadu laikā = parija ieguva 255 vietas no 310 iespējamajām apakšpalātā, bet 135 no 168 iespējamajām vietām augšpalātā.
Pie varas. NLD kļuva par varas partiju, tomēr spēkā palika konstitūcijas norma, kas politiķei liedza ieņemt prezidenta amatu. Tādēļ 2016.gadā īpaši viņai izveidoja valsts padomnieces (gandrīz vai premjera amats) amatu, jo Mjanmas konstitūcija neļāva viņai ieņemt valsts prezidenta posteni, un arī ārlietu ministres amatu.
Drīz pēc viņas stāšanās amatā Su Či Baltajā namā tikās ar Baraku Obamu - tas paziņoja, ka ASV atceļ daļu noteikto sankciju pret Mjanmu.
Rietumu pasaule no politiķes gaidīja liberālas reformas, taču šai ziņā nācās vilties. lai gan armijas vadība nelika viņas ceļā šķēršļus, būtiskas reformas nesekoja. Tomēr Mjanma ar saviem ierobežojumiem vairs neizcēlās uz apkārtējo valstu fona.
Attieksme pret rohindžām. Galvenais iemesls, kādēļ kritās politiķes popularitāte - tā izpelnījusies kritiku par rohindžu neaizstāvēšanu. Kopš huntas laikiem rohindžām noteikti dažādi ierobežojumi, taču Su Či atteicās tos atcelt. Politiķe lūdza palīdzību armijai un tas beidzās ar tūkstošiem nogalināto, desmitiem nodedzinātu rohindžu ciemu. Tikai 2017.gada 19.septembrī Su Či pirmo reizi izteicās par rohindžu vajāšanu, bet atteicās nosaukt atbildīgos. Tobrīd mēneša laikā uz Bangladešu bija devušies 500 000 rohindžu. 2017.gadā Su Či izvairījās apmeklēt ikgadējo ANO Ģenerālo asambleju rohindžu krīzes dēļ.
2018.gada septembrī jau vairāk kā 700 000 rohindžu bija devušies kā bēgļi uz Bangladešu. Arī tur neviens viņus negaidīja, tādēļ uz abu valstu robežas atrodas lielākā pasaules bēgļu nometne. Auna pati atbalstīja vēršanos pret rohindžiem un personiski ieradās Hāgā, kur aizstāvēja Mjanmas tiesības "atjaunot kārtību." Dzimtenē viņu sagaidīja kā varoni, bet Rietumi novērsās - viņu simboliski svītroja no Saharova balvas saņēmējas saarakstiem.
2021.gada februāra sākumā notika kārtējais militāristu apvērsums. Auna Sana Su Či, kas tobrīd bija Mjanmas valsts padomniece un faktiskā premjerministre, tika apcietināta un nogādāta mājas arestā. Vēl tika aiturēts Valsts prezidents Vins Mjints, 24 ministri un vēl virkne redzamu politiķu. Visa vara valstī nodota ģenerālim Minam Aunam Hlainam.
2022.gada 27.aprīlī Mjanmas tiesa Njepīdā piesprieda Su Čži 5 gadu ieslodzījumu cietumā par korupciju. Šis bija pēdējais no virknes tiesas procesiem pret politiķi. Tiesa atzina viņu vainīgu par 600 000 dolāru saņemšanu skaidrā un zelta stieņu veidā no Jangonas pilsētas mēra. Kopumā politiķei piespriesti jau 11 gadi ieslodzījuma.
Saites.
Mjanmas savienība.
