Ašēlas kultūra
Acheulian.
Birzekas alas atradumi?
Ašēlas tipa rīki principiāli atšķīrās no Olduvajas tipa rīkiem. Attīstījās dažādas skaldīšanas tehnoloģijas, kas ļāva iegūt sagataves gan mazo, gan lielo rīku gatavošanai. Tehniskās apstrādes metodes un specializētā pieeja asu malu (šķautņu) veidošanai redzamas arī pieaugošā rīku komplekta specifikā. Palielinājās gan rīku sortiments, gan apstrādes paņēmienu dažādība. Autorus vairāk interesē cērtes jeb rokas cirvji. Atšķirībā no čoperiem un čopingiem, Ašelas liela izmēra rīkiem un sevišķi rokas cērtēm ir vienotas trīsdimensiju formas, tos gatavoja pamatsagataves pilnas modifikācijas ceļā.
Pastāv vairākas definīcijas, kas raksturo Ašēlas cērtes. Kopējais apraksts varētu būt šāds: tie ir liela izmēra iegareni rīki, gatavoti no plakaniem iežu gabaliem vai sagatavēm, abu pušu pilnas vai daļējas skaldīšanas ceļā tā, lai sagataves malas lielākā perimetra daļā pārtop par asmeni, bet distālais gals ir noasināts. Kopēja forma var būt ovāla vai trīsstūra, šķērsgriezums – lēcas formā.
Rokas cērtēm ir raksturīga ass simetrija. Agrākiem paraugiem tās vēl nav, bet tā labi saskatāma vēlākajā periodā. Tendence pastiprinājās, kad sāka izmantot lielākas sagataves (virs 10 cm). Agrākiem rīkiem (pirms 1,6-1,4 milj. g.) no Nariokotomes Kenijā, Konsogardulas Etiopijā, Ubeidijas Izraēlā u.c. ir ne sevišķi regulāra forma, kas turpina Olduvajas divšķautņu rīku tradīcijas, bet kopumā tie ir garāki, lielāki un labāk apstrādāti. Agrā pleistocēna II pusē (pirms 1,0-0,8 milj. g.) rokas cērtes gandrīz vienmēr gatavotas tikai no lieliem iežu gabaliem. Attīstījās tehnoloģijas, ar kuru metodēm rīki ieguva regulārās standarta formas.
Ašēlas rokas cērtes ir pirmie apstrādātie priekšmeti, kas tika apzināti noformēti noteiktā stilā un kam rodas papildfunkcija – kultūrnozīme. Daži rīki bija izgatavoti pat izcili estētiski, kas nemaz nebija vajadzīgs elementārajā sadzīvē.
Saites.
Paleolīts.
