Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Anasazi

Atrašanās vieta. ASV, Arizonas pavalsts austrumu kalnos. Mūsdienās šo vietu sauc par Pointefpainu. Šī ieplaka atrodas gleznainā apvidū starp smilšu kāpām un sarkanu milzīgu klinti.

Vēsture. Anasazi indiāņi bija nākuši no Amērikas ziemeļiem, nometnieki. Cēla akmens mājas un kopa zemi. Tiem laikiem bija visai progresīvi: namiem bija divi un trīs stāvi. Lielākā pilsētas celtne bija 400 m gara. Iespaidīga apūdeņošanas prasme. Amatniecībā izcila grozu pīšanas prasme, sasniegumi aušanā, keramikas un mājturības priekšmetu izstrādājumi. Pilsētā bijuši pietiekami pārtikas resursi, stabilitāte sekmēja kultūras attīstību un dažādu ceremoniju nostiprināšanos.
Pilsēta izauga par preču apgrozības centru platībai ar vairāk nekā 500 jūdžu apkārtmēru. Te uzturējās vairākas ciltis, tiem bija liels daudzums lopu. Sievietes sasprauda melnos matus ar briežu kaulu adatām, kosmētikā lietoja vaigu krāsu un pūderi. Daži kultūras elementi, kā piemēram dejas, kā vāja atblāzma saglabājušās pie mūsdienu Arizonas un Jaunmeksikas pueblo indiāņiem.
Apmēram pirms 500 gadiem ap 20 000 šīs cilts pārstāvji pazuda vienā naktī. Pazušanas apstākļi ir pilnīgi neskaidri, skaidrs ir tikai viens: Pointefpainas pilsēta ir gājusi bojā kādā baisā un nedabiskā veidā. Kā parasti, iedzīvotāji vakarā bija devušies gulēt, taču līdz rītausmai tie pilsētu pameta. Visu īpašumu tie bija pametuši – ieročus, rotas un pat bērnu rotaļlietas. Uz uguns bija pamesti vāroši katli. Pašā pilsētā postījumi un cīņas pēdas nav konstatētas. Vēja dzītās smiltis ir pārsegušas to un vietā parādījušies lēzeni pauguri.

Pētījumi. Gadu gaitā veiktie pētījumi parādījuši, ka pilsēta nav kritusi par upuri ārējiem ienaidniekiem. Visās tādās vietās pāri puru mirstīgajām atliekām atradās pārogļojušos jumtu palikas, kas šeit netika konstatēts. Izslēdz arī badu dēļ neražām, jo ziemas oliktavās tika uzieti labības un pupu krājumi. Tāpat nav nekādu liecību par epidēmijām. Viena no versijām vēsta, ka indiāņi pilsētu pametuši 20 gadu ilgā sausuma dēļ. Tālab iedzīvotāji arvien vairāk padziļinājuši savas akas, līdz beidzot tas vairs nav līdzējis. Arheologi tiešām konstatēja, ka akas šeit ir dziļākas nekā parasti, taču tas neizskaidro, kādēļ pilsēta pamesta tādā steigā.
Šodien trūkst kaut cik ticama izskaidrojuma šai mīklai. 

Saites:
Ziemeļamerikas indiāņi.