Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aragonas karaļvalsts

Alfonss I Aragonas (ap 1118.-1121.g.).
Biogrāfija. 1118.gadā Aragonas karalis Alfonso I no pāvesta saņēma svētību Krusta karagājienam Saragosas un citu pilsētu atbrīvošanai no almoravīdu arābiem-berberiem. Tā paša gada decembrī Saragosa krita.
Bija labvēlīgi noskaņots pret templiešiem, un vienbrīd pat esot gribējis atdot savu karaļvalsti templiešiem no Mas-Deu. Viņš tiem uzticēja pat karaļvalsts kasi.
1121.gadā saasinājās attiecības ar Almoravīdiem.

Peters III.
Nebija labvēlīgi noskaņots pret templiešiem, un sarāva ar tiem attiecības. Viņš ieņēma Maijorkas karalistes galvaspilsētu Rusiljoni, Peropiņjanu un templiešu cietoksni Mas-Deu.

Haime I (ap 1229.g.).
Biogrāfija. 1229.gadā Aragonas karalis Haime (Žaume) I almohādiem atkaroja Baleāru salas.
1238.gadā atkaroja almohādiem Valensiju un tās apkārtni. Musulmaņiem tika atļauts paturēt to mitekļus un praktizēt islāmu.

Haimi (ap 1307.g.).
Bija spiests pakļauties pāvesta spiedienam un arestēt templiešus Monkonā.

Ferdinands (1479.-?).
Radniecība. Sieva – Izabella.
Biogrāfija. 1479.gadā kļuva par Aragonas karali, no šī brīža sākās mūsdienu Spānijas vēsture. Lai gan Ferdinands nebija tik dedzīgs katolis kā Izabella, tomēr abi veidoja Spānijas politiku tā, lai valsts kļūtu par katolisma bastionu. Tamdēļ pieauga nedrošība Spānijas musulmaņu un žīdu iedzīvotāju vidū. 

Saites:
Spāņi.