Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Australopitēki

Australopithecus.

Nosaukums „australopitēks” nozīmē „dienvidu pērtiķis,” no latīņu vārda australis - „dienvidu” un sengrieķu vārda θηκος - „pērtiķis.”

Klasifikācija. Sistemātikā australopitēki iekļauti hominīdu dzimtā Hominidae kopā ar cilvēku un mūsdienu cilvēkpērtiķiem kā atsevišķa ģints, kura izveidojās pēc mūsdienu cilvēkpērtiķu senču atdalīšanās no kopējās grupas. Australopitēks ir un paliek cilvēkveidīgais pērtiķis, taču bieži tiek saukts par pirmo cilvēku.

Pirmo reizi tā atliekas atklāja paleoantropologs R.Dārts Āfrikā 1924.gadā - toreiz tika uziets tā saucamais Taungas bērns. Tagad zināmi 6 australopiteku veidi, no tiem slavenākais atradums ir Lūsija

Vecums. Šāda veida būtnes apdzīvoja Zemi jau pirms 6-2 miljoniem gadu. Tās bija līdzīgas cilvēkiem, bet īsti jau nu cilvēki nebija gan. Tātad, cik saprotams, pie australopitekiem pieskaita tādas būtnes, kurām piemīt gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes.

Saimnieciskā darbība. Lietoja akmens instrumentus – cērtes. Bijis pirmais pērtiķis, kas izgatavojis darbarīkus.
Domā, ka australopiteki pirmie no pērtiķiem piekopuši grupveida medības pret lieliem medījumiem.

Apraksts. Australopitēki stabili pārvietojās uz divām kājām. Zināmi kopš pliocēna pirms 4 miljoniem gadu. Agrāk australopitēkus iedalīja divās grupās – gracilie (smalkās uzbūves) un masīvie. Tagad masīvos australopitēkus izdala atsevišķā parantropu ģintī –Paranthropus.
Australopiteku pēdas ir daudz lielākas par mūsdienu cilvēka pēdām, platas un ar gariem pirkstiem un atstatus stāvošu lielo pirkstu, ir labi pielāgotas kāpelēšanai pa kokiem vai peldēšanai, bet ne staigāšanai. Tomēr citi pētnieki uzskata, ka tieši australopiteki ir bijuši tie, kas staigājuši uz pakaļkājām (tieši tas arī viņus tuvina cilvēkam).

Pasugas.
Australophitecus anamensis. Vecākās australopiteku pasugas.
Australophitecus afarensis. Afāras reģionā Etiopijā atrastie (Lūsija, Selīna).
Australopithecus sediba. Tiek uzskatīts par savienojošo posmu starp australopitekiem un stāvus staigājošajiem cilvēkiem (Homo erectus).

Atradumi. Pirmais australopiteka atradums tika veikts D-Āfrikā pie Kobas-Goras apdzīvotās vietas.

P.Dārta pirmie atradumi. Šis paleoantropologs uzgāja pirmos australopitekus Āfrikā 1925.gadā. 

Lūsija. Atrasta Etiopija, Afāras tuksnesis, Hadarā, netālu no Gavisas. 1974.gada 30.novembrī amerikāņu antropologs Donalds Džonsons te atrada ap 40% sievietes skeleta. 3,5 (citur min 3,2 miljonus gadu) miljonus gadu veca. Iesākumā esot bijis liels kārdinājums nosvētīt atrasto radību par Ievu, taču te vēl runa nebija par īstu cilvēku. Tādēļ savu vārdu viņa dabūja no tobrīd skanošās „Beatless” dziesmas Lucia in the skys with diamonds.
Apraksts. Atrada ap 40% skeleta. Galvaskausa priekšējā daļa tā arī netika atrasta, tādēļ nevar noteikt precīzu smadzeņu apjomu. Taču zināms, ka tas bija tikai mazliet lielāks par šimpanzes smadzeņu tilpumu un bija robežās no 230 – 400 kubcm. Tās augums nebija lielāks par 1.2 m, rokas sniedzās līdz ceļiem. Pleci, krūšu kurvis un gurnu kauli bija labāk pielāgoti kāpelēšanai pa kokiem. Vecums – 30 gadu. Iespējamais nāves iemesls – noslīkšana, jo tās atliekas atradās starp krabju spīlēm un krokodilu un bruņurupuču olām. Kauli bija bojāti un izmētāti. 
Tika konstatēts, ka Lūsijas ceļu locītavas nav tik attīstītas kā cilvēkam, tās nespēja atbalstīties un tādēļ iet stāvus vai vienkārši stāvēt bija neērti. Skeleta uzbūves īpatnības norādīja uz to, ka lielāko dzīves laiku tā pavadīja kāpelējot pa kokiem. Domājams, ka stāvus tā varēja pārvarēt tikai nelielus attālumus pa sauszemi. 
Klasificēšana. Uzskata, ka Lūsijai piemīt gan pērtiķu, gan arī cilvēku iezīmes. Tādēļ to pieskaita pie australopitekiem. Īsti atzīt Lūsiju par cilvēka priekšteci mēs nevaram.
Vecums. 3,5 miljoni, citur 3,3 miljoni.
Atrašanās vieta. Patlaban atrodas Etiopijas Valsts muzejā Adisabebā, taču iespējams, ka atliekas aizvestas uz ASV izpētei, un šobrīd tur atrodas tikai kopija.
LŪSIJA.1974. atrod Džohnsons. 40% skeleta. Bet locitava 3 km tālāk un 60 m dziļāk. 

Alja-Bejas atradumi. Kenija, austrumos no Turkana ezera. 1995.gadā Meivs Līkijs ar kolēģiem te atrada ļoti veca australopiteka veida atliekas: gandrīz pilnībā saglabājies apakšžoklis, gurna kaula fragments un galvaskausa gabaliņi un zobi.

Tima Vaita atradums. Etiopija. Doktors Tims Vaits un viņa komanda 1995.gadā. Pārakmeņojušies zobi, apakšžokļa fragmenti, galvaskausa un rokas fragmenti. 4,4 miljoni gadu. Vai tikai tas nav ardipiteks? ( Red. )

Selīna – „miers.” Atrada Etiopijā 2000.gadā. Tikai 2006. gadā pabeidza skeleta attīrīšanu no smiltīm un parādīja sabiedrībai. Tās bija bērna skeleta daļas. Vecums 3,9 miljoni gadu, tātad šīs atliekas senumā pārspēj slaveno Lūsiju.

Etiopijas ZA tikai 60 km no tās vietas, kur atrada Lūsiju, 200?.gada februāra beigās uzietas 3,8-4 miljoni gadu (tā lēš Klīvlendas Dabas vēstures muzeja direktors Brūss Letimers) senas australopiteka fosīlijas. Patlaban tās uzskata par senākajām oficiālajām cilvēka priekšteča atliekām. Atrasto kaulu vidū ir pilnīgs lielais liela kauls, vesela lāpstiņa, potītes kauls, augšstilba daļas, ribas, skriemelis, atslēgas kauls, iegurņa kauls. Potītes kaula izvietojums pie lielakaula liecinot, ka būtne staigājusi uz divām kājām. Šobrīd tas esot pasaulē vecākais divkājainis (kā tad ar 4,4 miljonu gadu veco Tima Vaita atradumu ? Red.). Paleontologi ierindo šo radījumu starp Lūsiju (Australophitecus afarensis) un ardipitekiem (Ardipithecus ramidus). Radījums ir garāks augumā un tam ir garākas kājas nekā Lūsijai, lai gan tas dzīvojis agrāk par to. Patlaban vēl nav skaidrs, kāds ir atraduma dzimums, jo iegurņa kauls ieaudzis akmenī un vēl ir jāattīra. 

Australopiteku bioloģiskie rādītāji. Smadzeņu tilpums – apm. 440 kub.cm.

Secinājumi. Kopš australopiteka fosiliju atrašanas Āfrikas dienvidu un austrumu daļā XX gadsimta vidū pieņemts, ka cilvēku attīstības šūpulis bijis Āfrikas kontinents. Vēlāki atradumi šajos reģionos, piemēram, 1973.gadā atklātie Australopithecus afarensis piederošie pēdu nospiedumi (pēc atraduma vietas saukti par Laetoli pēdu nospiedumiem) Tanzānijā, hipotēzi par Āfriku kā cilvēku agrīnās evolūcijas šūpuli nostiprināja. Sāka izplatīties uzskats, ka visticamāk hominīni ne vien radušies Āfrikā, bet arī palikuši tur ģeogrāfiski izolēti vairākus miljonus gadu, pirms tie sākuši izplatīties pa Eiropu un Āziju.Šobrīd stipri tiek apšaubīts, ka australopiteki bijuši cilvēka priekšteči (Letolilas nospiedumi u.c.), jo varbūt vienkārši tie ir veci pērtiķi?