Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aleksandrs III (1881.-1894.g.), krievu ķeizars

Krievijas ķeizars no 1881. līdz 1894.gadam.

Radniecība. Sieva – Dagmāra, Marija Fjodorovna, dāniete.

Dzīvesgājums. Dzimis 1845.gadā.

Iekšpolitika. Krievu valdībā arvien lielāku ietekmi ieguva slavofīliskas tendences.

Ārpolitika. Tika okupēta Karakumu tuksneša teritorija līdz Amudarjas upei, Afganistānas ziemeļu provinces, pievienojot krievu impērijai un izveidojot robežu apsardzes cietokšņus (fortus).

1885.gadā pēc viņa pasūtījuma slavenais franču juvelieris Faberžē pagatavoja savu pirmo olu - "Vistiņu."

Aleksandrs III un Latvija.
Manaseina komisija. Slavofīlais un pret baltvāciešiem aizdomīgais Aleksandrs III nolēma veikt revīziju Baltijas guberņās, ko parasti darīja tikai ļoti svarīgos gadījumos. Pašu vāciešu mēģinājumi veikt pārvaldes reformu netika apstiprināti landtāgā, jo nebija nekādas vienprātības no vācu muižnieku puses. Revīziju tika uzdots veikt ietekmīgam senatoram Nikolajam Manaseinam.
Senators Manaseins ar 17 vīru lielu komisiju ieradās Rīgā 1882.gada pavasarī, lai sīki iepazītos ar guberņu pārvaldes darbību. Viņš sadarbojās ar jaunlatviešiem un aicināja iedzīvotājus sūtīt sūdzības par iestāžu darbu. Šādu sūdzību bija ļoti daudz – ap 20 000.
Latvieši uz šīs komisijas dabu lika lielas cerības sakarā ar vāciešu varas salaušanu. Manaseina komisija darbojās līdz 1883.gada augustam. Baltvāciešu bailes no izmeklēšanas rezultātiem bija tik lielas, ka Manaseina ziņojums ceļā uz Pēterpili „pazuda,” vēlāk viena no kopijām pat tika izzagta no cara rakstāmgalda.
Karostas cietoksnis. Lai aizsargātu Krievijas impērijas rieteņu robežas, Aleksandrs III nolēma pie Liepājas (toreiz - Lībava) dibināt Baltijas Jūras kara flotes bāzi. Iemesls tāds, ka šeit ir izeja uz jūru, kas nekad neaizsalst. Pavisam netālu atradās toreiz Vācijai piederošā Klaipēdas osta, un Vācija bija pastāvīgs Krievijas impērijas konkurents un karadarbības izcelšanās bija iespējama. Bez tam Aleksandra III sieva Dagmāra bija dāniete, un no Liepājas ostas bija pavisam vienkārši ar jahtu “Polārzvaigzne” aizbraukt pie sievasmātes uz Dāniju.
1890.gadā sākās vērienīga celtniecība. 6-8 gadu laikā tagadējās Karostas teritorijā izauga militāra pilsēta, kas bija pilnīgi autonoma no Liepājas. Pilsētai, kuru nosauca par Aleksandra III ostu, bija sava pārvalde, sava infrastruktūra, sava ūdens un elektroapgāde. Pilsētas celtniecībai Krievijas impērijas valsts kase iztērēja 85 miljonus zelta rubļu (mūsdienu ekvivalentā tās ir apmēram 200 Latvijas Valsts bibliotēkas jeb 29 miljardi eiru). Jau sākumā, šeit tika izmitināti ap 10 000 cilvēku – militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Aplūkojamie objekti.
Liepājas karaosta. Nosaukta krievu ķeizara Aleksandra III vārdā.

Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).