Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Arturs

Arī Artuss.

Leģendārs angļu karalis.

Dzīvesgājums. Neeksistē neviena rakstiska laikabiedra liecība, kurā viņš būtu minēts kā vēsturiska persona. Pirmoreiz viņa vārds minēts ap 890.g. abata Nenija tekstā. Tajā aprakstīti karaļa 12 karagājieni, kā arī gājiens uz Jeruzālemi. Taču tā īstenība ir apšaubāma.
Vēlāk viņa vārds parādās X gadsimta „Velsas annālēs” saistībā ar kauju pie Badona kalna, kad briti sakāva sakšus. Šai hronikā ietverta arī pasāža par „kauju pie Kamlanas, kurā Arturs un Mordreds tika nogalināti.”
Monmutas Halfrīda „Britānijas karaļu vēsturē” minēti visi galvenie karaļa biogrāfiskie notikumi: burvja Merlina audzināšana, maģiskais zobens Eskaliburs, Artura iecelšana par karali agrā jauībā, Apaļā galda izbveidošana un neskaitāmas viņa izcīnītās kaujas.

Kamelota. Viņa valsts Kamelota izveidojās pēc romiešu kundzības, kad salā beidzās juku laiki. Viņa Kamelotas valsts spēja atvairīt anglosakšu uzbrukumus. Leģenda vēsta, ka lielas cerības tika liktas uz Svētā Grāla atrašanu, kuru meklēt devās Apaļā galda bruņinieki, taču bez rezultātiem. Galu karaļvalsts sabruka zem sakšu spiediena. Pats karalis gāja bojā no sava brāļadēla rokas.

Hipotēzes. Profesors Džefrijs Ešs ir pamatojis domu, ka karalis Arturs dzīvojis V gs., viņa vārds bijis Riotims, cīnījies pret rietumgotiem un tad ap 470.g. pagaisis vēstures miglā.
Britu vēsturnieks Džons Metjūss apgalvo, ka Arturs bijis romiešu karotājs vārdā Lūcijs Artorijs Kasts. Viduslaiku nostāsti liecina, ka viņš vadījis britus cīņā pret sakšu iebrucējiem VI gs. sākumā un ticis apglabāds Podstranā (mazpilsēta Horvātijā, 400 km no Zagrebas). Tuvīnajā Sv.Martina baznīcā atrodas romiešu ģenerāļa Lūcija sarkofāga kopija. Tā oriģināls nodots zinātniekiem oglekļa analīzes veikšanai.

Saistība ar rūķiem. Īru leģendas teic, ka karaļa Artura māte bijusi feja. Viņa leģendārais zobens Eskalibūrs ticis izkalts „mazās tautiņas” pazemes valstī Avalonā.

Aplūkojamie objekti.
Apbedījums Glāstonberijas abatijā. Domājams - viltojums.
Tindželas pils. Karaļa Artura pils, tagad drupās.
Vinčestera. Te aplūkojama pils Lielā zāle un Apaļais galds, ap kuru, saskaņā ar leģendām, apspriedušies Karaļa Artura bruņinieki.

Avoti.
Abata Nenija teksts – ap 980.gadu.
„Velsas annāles” - X gs.
Monmutas Halfrīda „Britānijas karaļu vēsture” – XI gs.

Saites.
Angļu karaļi (?-tagad).