Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Anglijas karaļi (IX gs.-patlaban)

Magnuss Klēments Maksims (IV gs.). Britānijas valdnieks, laikam jau romiešu vietvaldis.

Arturs. Leģendārs senangļu karalis.

V gs. Anglijā iebruka un to iekaroja viena no ģermāņu ciltīm – sakši. Tad te nodibinājās vairākas anglosakšu valstiņas (Nortumbrija, Veseksa...?), katra ar saviem karaļiem.
VII gs. mūdienu Anglijas teritorijā bija izveidojušās 7 nozīmīgas anglosakšu karalistes - Veseksa, Saseksa, Eseksa, Kenta, Mercija, Austrumanglija un Nortumbrija. Uz to pamata, Veseksas karaļa Etelreda vadībā X gs. sākumā tika izveidota Anglijas karaliste ar vienu kopējo karali. Taču karaļa vara šai laikā bija vāja.
      Veseksas karaļi.
      Nortumbrijas karaļi.

      Vallijas karaļi.
Levelīns. 1055.-1063.gadam karalis Harolds II komandējis angļu karaspēku kaujās pret Vallijas karali Levelīnu.

      Etelreds (X gs. sāk.). Pirmais apvienotās Anglijas karalis.

Jellīdu jeb Knutīdu dinastija. Anglijas dāņu cilmes karaļi.
      Svens I Dakšubārda (~1000.g.).
      Knuds Lielais (1018.-1035.g.).

Edvards Grēksūdzis (1042.~1051.g.).
Edward the Confessor.
Normāņu izcelsmes anglosakšu karalis no 1042. līdz ??? gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1003.gadu.
Tika izvēlēts tronim augstmaņu sanāksmē, kuri viņa personā centās atjaunot seno anglosakšu dinastiju un likvidēt dāņu valdīšanu valstī. Tomēr Edvards Grēksūdzis, ilgus gadus bija audzis Normandijā, ieradās Anglijā daudzskaitlīgas svītas pavadībā, kas sastāvēja no normaņu feodāļiem. Tie drīz vien aizņēma visus svarīgākos amatus galmā.
Neapmierinātība ar normaņu invāziju 1051.gadā izvērtās par atklātu sacelšanos pret Edvardu Grēksūdzi, kuras priekšgalā stājās viņa svainis Ērls Godvins no Veseksas. Viņš balstījās uz mazajiem un vidējiem zemes īpašniekiem (teniem), kā arī brīvajiem zemniekiem, un sacēlušie spanāca normaņu izdzīšanu no Anglijas. Valsts pārvalde faktiski pārgāja Godvinam, kas mira 1153.gadā, un viņa dēlam Haroldam II, ka, Godvins novēlēja troni.

Ērls Godvins no Veseksas (~1151.-1153.g.).
Dzīvesgājums. Neapmierinātība ar normaņu invāziju 1051.gadā izvērtās par atklātu sacelšanos pret Edvardu Grēksūdzi, kuras priekšgalā stājās viņa svainis Ērls Godvins no Veseksas. Viņš balstījās uz mazajiem un vidējiem zemes īpašniekiem (teniem), kā arī brīvajiem zemniekiem, un sacēlušie spanāca normaņu izdzīšanu no Anglijas. Valsts pārvalde faktiski pārgāja Godvinam, kas mira 1153.gadā, un viņa dēlam Haroldam II, ka, Godvins novēlēja troni.

Anglijas karaliene (pirms Harolda II).

Harolds II (1066.g.). Harold II.
Radniecība. Tēvs - Ērls Godvins no Veseksas, mira 1153.gadā un novēlēja troni Haroldam II.
Harolds II - Anglijas karalienes brālis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1020.gadā.
1055.-1063.gadam komandējis angļu karaspēku kaujās pret Vallijas karali Levelīnu.
Harolds II apsolīja Normandijas hercogam Vilhelmam palīdzēt iegūt Anglijas kroni, taču solījumu neturēja. Pēc tēva nāves pats kļuva par karali 1066.gadā. Tad Vilhelma armija no Normandijas izsēdās krastā Anglijas dienvidos, un 1066.gadā sakāva Harolda II armiju pie Hastingsas.
Anglosakšu armijas galvenais spēks bija brīvie zemnieki, bruņoti ar pīķiem un cirvjiem. Lielie zemes īpašnieki kopā ar karali necīnījās ar iebrucējiem. Anglosakši bija nostiprinājušies uz pakalna un visu dienu atsita normandiešu uzbrukumus. Tad Vilhelms izlikās, ka atkāpjas un izmānīja viņus līdzenumā. Dzelzs bruņās tērptie bruņinieki uz zirgiem ielenca viegli bruņotos zemniekus un tos sakapāja. Bojā gāja arī karalis Harolds II ar savu nelielo jātnieku vienību.

Anglijas normaņu karaļi (1066.-?). Dinastiju dibināja pirmais tās pārstāvis Vilhelms Iekarotājs, kas ieradās pāri Lamanšam no Normandijas un sakāva vietējos karaļus. Sākot ar Vilhelmu turpmāk angļu  karaļus kronēja Londonā, Vestmisteras abatijā.
      Vilhelms Iekarotājs (1066.-1087.g.). 
      Indriķis II (???).
      Jānis Bezzemnieks (1199.-1216.g.).
John Lackland.
Radniecība. Ceturtais un jaunākais angļu karaļa Indriķa II dēls.
Dzīvesgājums. Dzimis 1167.gadā.
Nostiprinot savu karaļa varu, viņš uzurpēja angļu baronu prerogatīvas. Baroni, kurus atbalstīja Kentrbērijas arhibīskaps, apsūdzēja karali tirānijā un piedraudēja ar sacelšanos. 1215.gada 15.jūnijā karalis parakstīja Lielo brīvības hartu (Charta Magna), kas noteica likuma prioritāti pār karaļa varu.
1204.gadā franču karalis Filips II Augusts atkaroja angļu karalim Jānim Bezzemniekam Normandiju, bet pēc tam Menu, Tureņu, Anžū, lielāko daļu Puatas. Saskaņā ar līgumu angļu karalis 1206.gadā atteicās no savām tiesībām pār zemēm uz ziemeļiem no Luāras.

Plantažēnu dinastija (1154.-1399.g.).
      Indriķis III (1216.-1272.g.).
      Edvards I (1272.–1307.g.).
      Edvards II (1307.-1327.g.).
      Edvards III (1327.–1377.g.).
      Ričards II (1377.-1399.g.).

Lenkāsteru dinastija (1399.-1461.g.). Šī dinastija ir iepriekšējās Plantažēnu dinastijas atzarojums. 
      Indriķis IV (1399.-1413.g.).

      Indriķis V (1413.-1422.g.).
      Indriķis VI (1422.-1461.g.).

Jorku dianstija (1461.-1485.g.). Šī dinastija arī ir Plantažēnu dinastijas atzarojums.
      Edvards IV (1461.-1470.g.).
      Indriķis VI (1470.-1471.g.). Otro reizi.
      Edvards IV (1471.-1483.g.). Otro reizi.
      Ričards III (1483.-1485.g.).

Tjūdoru dinastija (1485.-1603.g.). Tā bija viena no divām dzimtām, kas beidzot bija uzvarējusi 30 gadu ilgajā Sarkanās un Baltās rozes karā.
      Indriķis VII Tjūdors (1485.–1509.g.). 
      Indriķis VIII Zilbārdis (1509.-1547.g.).
      Edvards VI (1547.-1553.g.).
      Lēdija Džana Greja (1553.g.).
      Marija I Tjūdore (1553.-1558.g.).
      Elizabete I Tjūdore (1558.-1603.g.).

Stjuartu dinastija (1603.-1649.g.). Skotijā Stjuarti valdīja no 1371.-1714.g. Pēdējam dinastijas karalim Kārlim I publiski nocirta galvu un ar to Stjuartu dinastijas valdīšana uz laiku beidzās.
      Džeimss I (1603.-1625.g.). Tas pats skotu karalis Jēkabs VI.
      Kārlis I (1625.-1649.g.).

Olivers Kromvels (1649.-1658.g.). Līdz ar karaļa Kārļa I sodīšanu Stjuartu dinastijas valdīšana izbeidzās, to pārņēma Kromvela valdība un karaļu vara atjaunojās tikai 1660.gadā. Stjuartu dzimtas karaļa ģimene devās bēgļu gaitās uz Holandi.
Juku periods (1658.-1660.g.).
 
Stjuartu dinastija (1660.-1714.g.) otru reizi.
      Kārlis II (1660.-1685.g.).

      Džeimss II (1685.-1688.g.).
      Viljams II un Marija II (1688.-1702.g.). Marija bija Džeimsa II meita. Valdīja kopā ar savu vīru Vilhelmu no Orānijas dzimtas. Viņi abi parakstīja "Tiesību bilu."Tā būtiski mainīja valsts iekārtu -- turpmākvisus likumus karalis varēja pieņemt tikai ar parlamenta ziņu.
      Anna (1702.-1714.g.).

Hanoveru dinastija (1714.-1901.g.). Dinastijas sākumposmu dēvē par "Četru Džordžu periodu" jo laikā no 1714.–1830.gadam valdīja 4 karaļi ar vārdu "Džordžs."
      Džordžs I (1714.-1727.g.).
      Džordžs II (1727.-1760.g.).
      Džordžs III (1760.-1820.g.).
      Džordžs IV (1820.-1830.g.).
      Viljams IV ( 1830.-1837.g.).
      Viktorija (1837.-1901.g.).

Vindzoru dinastija (no 1901.g.). Līdz 1901.gadam to sauc par Sakšu-Koburgu un Gotas dinastiju.
      Edvards VII (1901.-1910.g.). 
      Džordžs V (1910.-1936.g.).
      Edvards VIII (1936.g.).
      Džordžs VI (1936.–1952.g.).
      Elizabete II (1952.g.–šobrīd).

Kaut kur ir jāliek Indriķis XVIII (???).
Atradumi.
Portrets. Tas atrodas Liverpūlē Volkera mākslas galerijā un pārstāv tā dēvēto Holbeina mākslas skolu. 

Saites.
Anglija.
Lielbritānija.
Angļi.