Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Vilhelms Iekarotājs (1066.-1087.g.)

William the Conqueror.

Normandijas hercogs, Anglijas iekarotājs un pirmais apvienotās Anglijas karalis.

Radniecība. Viņš nebija aristokrātiskas izcelšanās, dzimis ārlaulībā.
Tēvs - Normandijas hercogs Roberts I Velns.
Māte - ādu amatnieka Arleta meita.
Vecākais dēls - Roberts Karto (Robert Curthose).

Dzīvesgājums. Dzimis 1028.gadā.
Anglijas karalienes brālis Harolds II apsolīja Normandijas hercogam Vilhelmam palīdzēt iegūt Anglijas kroni, taču solījumu neturēja. Pēc tēva nāves Harolds II pats kļuva par karali. Normandijas hercogs Vilhelms 1066.gadā ar karaspēku (hercoga vasaļi un daudzi bruņinieki no citiem Francijas apgabaliem) lielās buru laivās pārcēlās pāri Lamanšam un iebruka Britu salās. Izcelšanās notika Anglijas dienvidu piekrastē, kur 1066.gadā pie Hastingsas arī notika galvenā kauja.
Anglosakšu armijas galvenais spēks bija brīvie zemnieki, bruņoti ar pīķiem un cirvjiem. Lielie zemes īpašnieki kopā ar karali necīnījās ar iebrucējiem. Anglosakši bija nostiprinājušies uz pakalna un visu dienu atsita normandiešu uzbrukumus. Tad Vilhelms izlikās, ka atkāpjas un izmānīja viņus līdzenumā. Dzelzs bruņās tērptie bruņinieki uz zirgiem ielenca viegli bruņotos zemniekus un tos sakapāja. Bojā gāja karalis Harolds II ar savu nelielo jātnieku vienību.
Valsts liktenis bija izšķirts. Vilhelms ieņēma galvaspilsētu Londonu, pilnībā iekaroja sakšu Angliju un 25.decembrī tika kronēts par Anglijas karali, kā pirmais no angļu karaļiem kronējoties 1066.gadā Vestminsteras abatijā Londonā (viņš ir šīs tradīcijas iedibinātājs). Par to saņēma iesauku „Iekarotājs.” Vairākus gadus pēc tam viņš veda karu ar dumpīgajiem anglosakšu zemniekiem, īpaši Anglijas ziemeļos.
Vilhelms Iekarotājs atņēma zemi daļai vietējo feodāļu un sadalīja to saviem bruņiniekiem. Visi Anglijas feodāļi kļuva par viņa vasaļiem – piedalījās viņa rīkotos karagājienos un maksāja meslus. Izmantojot iekarotāja tiesības, Vilhelms paņēma sev 1/7 Anglijas zemju un kļuva par lielāko zemes īpašnieku valstī. Viņš guva lielus ieņēmumus no zemēm Anglijā un Francijā.
Pavēlēja veikt visu Anglijas zemju un iedzīvotāju skaitīšanu, lai padarītu tos par dzimtļaudīm.
Līdz ar Vilhelma Iekarotāja pārveidojumiem Anglijā nodibinājās centralizēta valsts ar stipru karaļa varu.

Viņa valdīšanas laikā ap 1078.gadu uzbūvēts Londonas Tauers.

Vilhelma nāve. Ar laiku karalis kļuvis tik resns, ka viņu vairs nespējis noturēt mugurā neviens zirgs. Tādēļ viņš mēģinājis notievēt, aizstājot pārtiku ar alkoholu. Tā arī gadījās, ka dzērumā kāda kārtējā karagājiena laikā 1087.gadā Vilhelms kritis no zirga un lauzis kaklu.

Atradumi.
Tepiķis ar izšūtu Vilhelma karagājienu uz Angliju. XI gs.

Saites.
Anglijas karaļi (1066.-patlaban).