Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Edvards III (1327.–1377.g.)

Edward III.
Plantažēnu dinastijas Anglijas karalis no 1327. līdz 1377.gadam.

Radniecība. Tēvs - Edvards II, iepriekšējais karalis.
Pa mātes līniju Francijas karaļa Filipa IV Skaistā mazdēls.
Vecākais dēls - Edvards, Velsas princis. Mēdza tikt dēvēts arī par "Melno princi" (Black prince), domājams, dēļ tā melno bruņu krāsas. Dzimis 1330.gada 15.jūnijā. Viens no slavenākajiem Simtgadu kara (1337.-1453.g.) pirmā posma angļu karavadoņiem. Kļuva slavens ar aktīvo dalību kaujā pie Kresī (1346.g.), Puatjē (1356.g.), kas beidzās ar angļu uzvaru. 1355.gadā Melnā prinča karaspēks izlaupīja Akvitāniju. No 1362.-1372.gadam bija Akvitānijas valdnieks ar Akvitānijas prinča titulu. Angļu karaspēka naudas nodevas, laupīšanas un vardarbība izsauca vietējo iedzīvotāju spīvu pretestību. 1371.gada janvārī Melnais princis atgriezās Anglijā un 1372.gada beigās oficiāli atteicās no Akvitānijas prinča titula.

Dzīvesgājums. Dzimis 1312.gada 13.novembrī.
Pirmajos Edvarda III varas gados visa vara bija koncentrēta karalienes-atraitnes Izabellas un tās favorīta Mortimera rokās.
Patstāvīgi sāka valdīt no 1330.gada.
Izmantodams to, ka Francijā izbeidzās Kāpetingu dinastija, un to, ka pa maātes līniju ir Francijas karaļa Filipa IV Skaistā mazdēls, izvirzīja pretenzijas uz Francijas troni, kas aizsāka Simtgadu karu (1337.-1453.g.), jo 1337.gadā pieteica Francijai karu.
Pēc 1348.gada mēra, kas radīja paaugstinātu darba roku pieprasījumu un zināmu darba samaksas pieaugumu, Edvards III feodāļu interesēs izdeva virkni likumu, kas bija domāti piespiedu piesaistīšanu darbam par samaksu, kas eksistēja līdz mērim, tādas personas, kam nebija iztikas līdzekļu (ordonanse 1349., statūti 1351., 1361., 1388.).
1348.gada 23.aprīlī, slavinot Dievu, Svēto jaunavu un Svēto mocekli, dibinājis Britu impērijas augstāko apbalvojumu - Bikšu lentas ordeni, kas tagad ir arī visvecākais bruņniecības ordenis pasaulē. 
Cenšoties pakļaut angļu baznīcu karaļa varai, 1353.gadā aizliedza angļu pavalstnieku lietu pārnešanu uz pāvesta kūriju, un atteicās izmaksāt pāvestam vairākas naudas nodevas.
Nodokļu pieaugums 60.gadu beigās, militāras neveiksmes u.c. notikumi ārkārtīgi saasināja sociālās pretrunas valstī un sāka izsaukt neapmierinātību arī no parlamenta puses, kas līdz šim laikam nemainīgi atbalstīja karaļa politiku. 1371.gadā novārgušais karalis  visas va;sts lietas faktiski nodeva savam dēlam Džonam Gontam.

Saites.
Anglijas karaļi (?-šodien).
Simtgadu karš (1337.-1453.g.).