Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Armēņu genocīds (1914.-1923.g.)

Osmaņu impērijas īstenotā armēņu izīcināšanas kampaņa XX gs. sākumā - I Pasaules kara gados. Armēņi apgalvo, ka laikā no 1914.-1923.gadam, īpaši jau gencīda aktīvajā fāzē no 1915.-1923.gadam represijās dzīvibu zaudējuši ap 1-1,5 miljoniem armēņu, vēl tūkstosiem tika atņemti privātīpašumi un viņi bija spiesti emigrēt. 

Genocīds. Par genocīda sākuma datumu tiek uzskatīts 1915.gada 24.aprīlis, kad sākās sistemātiskas armēņu deportācijas un slepkavības, lai gan asiņainas represijas Osmaņu impērijā pret armēņiem bijušas jau arī agrāk. Tolaik Osmaņu impērijā dzīvoja ap 2 miljoniem armēņu, kuri pretojās turku mēģinājumiem tos islamizēt. Tagadējo sekulāro Turciju 1923.gadā izveidojušie jaunturki bija šī genocīda organizētāji un realizētāji. 
1915. gada 24. aprīlī Turcijas valdība apsūdzēja armēņus Krievijas atbalstā, apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties sodīti ar nāvi. Tam drīz sekoja pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ZA, genocīda slepkavībās un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta.

Turku viedoklis. Turku vidū nostiprinājies viedoklis, ka armēņu genocīds ir vēsturiski meli. Atbilstoši Ankaras versijai, I Pasaules kara gados, kad armēņi sāka bruņotu cīņu par neatkarīgas valsts izveidošanu, atbalstot Kaukāza frontē uzbrūkošo Krievijas karaspēku, dzīvību zaudēja 300 000 armēņu (iespējams, 500 000) un aptuveni tikpat turku. Turcija kā Osmaņu impērijas mantiniece ir izteikusi līdzjūtību armēņiem, taču atteikusies atzīt to par genocīdu. Turki uzskata, ka tolaik gājuši bojā ap 0,5 miljoiem armēņu un tie bijuši I Pasaules kara upuri. Tolaik esot nogalināti tikpat vai vēl pat vairāk turku

Šī vēsturiskā notikuma dēļ nu jau veselu gadsimtu ir saspīlētas turku un armēņu attecības. Turcijas un Armēnijas starpā nav diplomātisko attiecību un abas puses iesaistītas niknā starptautiskā diplomātiskā cīņā par Erevānas centieniem armēņu slaktiņu turku Osmaņu impērijas laikā atzīt par genocīdu. 2009.gadā gan tika noslēgta vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu un robežpārejas atvēršanu, taču abu valstu parlamenti to neratificēja.

Starptautiskā situācija. Daudzas pasaules valstis, arī Kanāda, Francija, Itālija, Zviedrija un Krievija, ir pieņēmušas likumus, kas armēņu slepkavošanu Osmaņu impērijas pastāvēšanas pēdējos gados dēvē par genocīdu. Pēc šādu likumu pieņemšanas ir pasliktinājušās attiecīgo valstu politiskās un ekonomiskās attiecības ar Turciju. 2012.gada sākumā Francijas Senāts atbalstīja likumu, kas paredz kriminālatbildību par armēņu genocīda noliegšanu (tāpat kā par žīdu holokaustu), kas Turcijai galīgi nepatika.
2015.gadā, kad apritēja notikuma simtgade, 21 valsts (arī Lietuva) bija atzinusi šos notikumus par genocīdu, pēdējā pievienojusies valsts bija Austrija. 2015.gadā savā runā par genocīdu to nosauca arī pāvests Francisks I.
2016.gada 2.jūnijā Vācijas parlaments atzina armēņu genocīdu, kas atkal saērcināja Turciju.
Kopumā bez Armēnijas par genocīdu to ir atzinušas vēl 22 valstis.

Upuru skaits. Armēņi uzskata, ka bojā gājuši 1-1,5 miljoni. Gan turki, gan arī rietumu vēsturnieki sliecas atzīt 0,5 miljonu skaitli.

Objekti.
Genocīda muzejs Erevānā. Armēņi tādu izveidojuši, to apmeklēt var bez maksas. Ir arī mūžīgā uguns.

24.aprīlī armēņi atzīmē genocīda upuru piemiņas dienu. Latvijas armēņi noliek ziedus pie hačkara Rīgā, Bastejkalnā.

Saites.
Armēņi.