Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pirmais Pasaules karš (1914.-1918.g.)

Eiropas naidīgo alianšu militāra cīņa par varu no 1914.-1918.gadam, kas izvērsās par plašu vispasaules karu, kurā iesaistījās 38 no tolaik 59 esošajām valstīm. Karš izpostīja lielu daļu Eiropas, bojā gāja vairāk nekā desmit miljoni cilvēku, sagruva impērijas, radās jaunas valstis, izraisīja konfliktus no Francijas līdz Persijai, no Krievijas līdz Klusā okeāna salām un radīja apstākļus, kas paaudzi vēlāk izraisīja II Pasaules karu.

Kara izcelšanās. 1914.gada 28.jūnijā serbu nacionālists Gavrila Princips atentātā nogalināja Austrijas erchercogu Franci Ferdinandu, kas kalpoja par iemeslu kara sākumam. 28.jūlijā Austroungārija pieteica karu Serbijai, aizsākot militāro konfliktu, kas strauji vērsās plašumā un kļuva pazīstams kā I Pasaules karš.
30.jūlijā Krievija mobilizēja spēkus Serbijas aizstāvībai. 
1.augustā spēkus mobilizēja Vācija un Francija. Vācija pieteica karu Krievijai.
2.-3.augustā Vācija iebruka neitrālajā Beļģijā un pieteica karu Francijai.
4.augustā Lielbritānija pieteica karu Vācijai.
Karā iesaistījās 38 no tolaik 59 esošajām Eiropas valstīm.

Karojošās puses. Karadarbībā piedalījās Trejsavienība (Vācija, Austroungārija, Itālija) ar mazākiem sabiedrotajiem pret Antanti (Lielbritānija, Krievija, Francijas), savukārt, ar viņu sabiedrotajiem.
Interesanti, ka Vācijas, Krievijas un Lielbritānijas valdnieki bija radinieki - visi britu karalienes Viktorijas mazdēli.
Vilhelms II (Vācija) - vēlējas ekonomiski un politiski dominēt Eiropā. Bija teritoriālas pretenzijas pret Krieviju un Franciju (Āfrikā), intereses Tuvo Austrumu reģionā.
Nikolajs II (Krievija) - vēlējās vājināt Vāciju un Austroungāriju (ašķelt to trijās daļās - Ungārijā, Austrijā un Bohēmijā), Nodibināt kontroli pār Stambulu (Konstantinopoli), Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumiem.
Džordžs V (Lielbritānija) - vēlējās ekonomiski un politiski dominēt Eiropā, apturēt Vācijas ekspansiju Āfrikā.
Raimons Puankarē (Francija) - atgūt no Vācijas Elzasu un Lotringu un saglabāt savas kolonijas Ziemeļāfrikā.
Francis Jozefs I (Austroungārija) - pakļaut Balkānu valstis, iegūt kontroli pār Bosniju un Hercegovinu.
Viktors Emanuels III (Itālija) - aizstāvēt savas intereses Ziemeļāfrikā. Teritoriālās pretenzijas pret Austroungāriju (Dalmācija, Istras pussala). Galu galā tādēļ Itālija izstājās no Trejsavienības.

Spēki. No Trejsavienības puses piedalījās 25 934 321 cilvēki - gāja bojā 4 452 321.
No Antantes puses piedalījās 45 073 747 cilvēki - gāja bojā 5 614 350.

Kara gaita. 9.-14.augustā robežu kaujas. Vācu spēki atspieda frančus 200 km atpakaļ un nostiprinājās pie Marnas upes. 22.augustā vien krita 27 000 franču karavīru. 
26.030.augustā notika Tannenbergas kauja, kurā Vācija pārtrauca Krievijas virzīšanos uz priekšu Austrumprūsijā.
6.-9.septembrī Pirmā Marnas kauja - franču un britu pretuzbrukums. Vācu spēki tika apturēti tikai 40 km no Parīzes. Kopā gāja bojā ap pusmiljona kareivju.
Septembrī-novembrī Rieteņu fronte izstiepās līdz jūrai - no Ziemeļjūras līdz Šveicei.
1.novembrī karā Austroungārijas un Vācijas pusē iesaistījās Osmaņu impērija. Turki izolēja Krieviju, bloķējot piekļuvi Melnajai jūrai.
1915.gada 22.aprīlī vācu karaspēks pret frančiem un britiem pie Beļģijas pilsētas Ipras pirmo reizi lietoja ķīmiskos ieročus - hlora un iprīta gāzes.
1916.gadā starp vācu un franču/britu karaspēkiem tika izcīnīta Sommas kauja, kurā no katras puses gāja bojā pa 600 000 kareivju.
1917.gadā Februāra revolūcijas un tam sekojoša lielinieku organizēta valsts apvērsuma rezultātā sabruka Krievijas impērija, līdz ar to arī krievu fronte austreņos. Vācija strauji virzījās uz priekšu gandrīz līdz pat Pēterpilij.

Miera parakstīšana. Tas tika parakstīts 1818.gada 11.novembrī Kompjenā.
Versaļas līgumu parakstīja Vācija ar ASV, Franciju, Lielbritāniju un Beļģiju 1919.gada 28.jūnijā. Līdz ar to oficiāli beidzās I Pasaules karš.
Vācija apņēmās nomaksāt reparācijas par karā veiktajiem postījumiem 269 miljardu reihsmarku apmērā. Vēlāk atklājās, ka Vācija nav spējīga samaksāt šādu summu. Hitlera laikā 1933.gadā Berlīne atteicās pildīt savas saistības. Tiek uzskatīts, ka reparāciju jautājums bija viens no iemesliem Otrajam Pasaules karam.
Gadu gaitā reparāciju lielums tika daudzkārt samazināts, bet pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990.gadā tā piekrita izmaksāt 220 miljonus eiru (154 miljoni latu).
Reparācijas Vācija beidza maksāt 2010.gada oktobra sākumā – 3.oktobrī tā samaksāja pēdējos 70 miljonus eiru, kas lielākā daļā nonāks Francijas un Beļģijas valstu kasēs. 92 gadi pēc Versaļas miera līguma noslēgšanas!

Kara rezultāti. I Pasaules karš beidzās ar Lielbritānijas, Francijas un ASV uzvaru.
Bojā gāja ap 20 miljoniem cilvēku, citur teikts, ka vairāk par 37 miljoniem cilvēku.Tas izdzēsa miljoniem dzīvību un izraisīja lielas pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē. Kara rezultātā no kpasaules kartes izzuda 4 impērijas - Krievijas, Vācijas, Austroungārijas un Osmaņu.

Teritoriālās izmaiņas.
Teritorijas ieguva.

      Lielbritānija + 10,6%
      Beļģija + 0,04%
      Francija + 8%
      Grieķija + 6%
      Rumānija + 82%
      Krievija + 0,4%
Teritorijas zaudēja.
      Vācija - 88,5%, zaudēja Elzasu-Lotringu Francijai, tā saukto "Dancigas koridoru" Polijai.
      Austroungārija - 87,7%
      Bulgārija - 7,8%
      Osmaņu impērija -68,2%

Izveidojās jaunas valstis. Čehoslovākija, Ungārija, Dienvidslāvija u.c.

Pēc kara uzvarētājvalstis Lielbritānija, Francija un ASV noteica toni gan pasaules politikā, gan ekonomikā.

Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).