Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Brestas miera līgums (1918.g.)

Krieviski - Брестский мир.

Politiskais un militārais stāvoklis pirms miera. 1917.gada beigās bija jau acīmredzams, ka Vācijas un tās sabiedroto militārais stāvoklis sāk līdzināties bezcerīgam. Antantes pusē karā iesaistījās ASV, uz Eiropu pārdislocēti amerikāņu kareivji, lai gan iesākumā ne tik lielā skaitā, kā to vēlējās Parīze un Londonā.
Austreņu frontē gan vāciešiem nekas nedraudēja - pēc Februāra revolūcijas krievu armijas demoralizēšanās pakāpe strauji auga. Tomēr tas nebūt nenozīmēja, ka vācieši visus savus spēkus varētu pārdislocēt uz Rieteņiem.
Ļeņins bija deklarējis mieru "bez aneksijām un kontribūcijām" un vācieši bija lēmuši mēģināt to izmantot savā labā - sakaut savus pretiniekus Rietumos. 1917.gada novembrī, t.i. vēl pirms miera sarunu sākšanās, vācu ģenerālis Ēriks Ludendorfs izstrādāja sparīga uzbrukuma plānu Rietumu frontē. Tajā tika plānots izmantot Austrumu frontē noņemtās divīzijas. Tādejādi vāciešiem miers bija tikpat nepieciešams kā lieliniekiem - pēc būtības tā bija pēdējā iespēja vāciešiem lauzt kara gaitu sev par labu, vai vismaz panākt izdevīgus miera nosacījumus. Galvenais uzbrukuma mērķis bija britu spēku ielenkšana Francijas ziemeļos un Parīzes ieņemšana.

Miera sarunas un noslēgšana. 1917.gada 21.novembrī lielinieku izveidotā Tautas komisāru padome (krieviski - Совнарком)  nosūtīja Krievu armijas virspavēlnieka vietas izpildītājam ģenerālim Nikolajam Duhoņinam (Николай Духонин) telegrammu, kurā piedāvāja tūdaļ sazināties ar vācu armijas virspavēlniecību un piedāvāt tiem pārtraukt karadarbību, sākot miera sarunas. Šī telegramma pavēra ceļu Brestas mieram. Duhoņins gan atteicās piedāvāt vāciešiem pamieru, par ko tika atstādināts no amata. 
Tikām Berlīnē ar entuziasmu izturējās pret lielinieku priekšlikumu sākt miera sarunas. Protams, vāciešiem nebija nekāds noslēpums.
Sarkankrievu delegāciju vadīja Ļevs Trockis.

Brestas miera nozīme. Tas ļāva vācu militārajai virspavēlniecībai izmainīt kara gaitu sev par labu Austreņu frontē. Vācu plānotais uzbrukums patiesi sākās 1918.gada marta beigās un turpinājās gandrīz 4 mēnešus. Vācieši sasniedza nozīmīgus panākumus, tomēr tie nebija izšķiroši. Britu armija netika aplenkta un Parīze netika ieņemta. Uzbrukums beidzās 1918.gada jūlijā. Pēc tā vācu ģenerāļiem tapa skaidrs, ka karš ir zaudēts, vairāk spēku vāciešiem nebija.

Antante neatzina Brestas mieru, tomēr izlēma atklāti ar Padomju Krieviju nekonfliktēt. Divas angļu rotas izsēdās Murmanskā 1918.gada martā, taču status quo saglabājās līdz tā paša gada vasarai. Nopietni sarežģījumi Antantes un lielinieku režīmu starpā sākās pēc tam, kad vācieši strikti pieprasīja Brestas miera noteikumu izpildi. Pirmām kārtām jau atbruņot un izolēt Čehoslovāku korpusu. Par atbildi tie sacēlās un pēc būtības tas arī noveda pie pilna mēroga pilsoņu kara Krievijā.

1918.gada 13.novembrī Padomju Krievija pati anulēja Brestas miera līgumu un 15.novembrī ar lieliem spēkiem uzsāka karagājienu plašā frontē rieteņos - uz Igauniju, Latviju un Poliju. 

Saites.
I Pasaules karš (1914.-1918.g.). 
Bresta.