Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Abhāzija

Starptautiski neatzīta valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, bjusī Gruzijas koloniālā teritorija.

Galvaspilsēta - Suhuma.
Iedzīvotāji - abhāzi (kādreiz tikai 17%!), krievi (16%), armēņi (15%), gruzīni (44%), žīdi, ukraiņi, grieķi, baltkrievi, igauņi.
Pilsētas - Suhuma, Gagra, Tkvarčeli, Očamčīra, Gudauta.

Ģeogrāfija. Atrodas Aizkaukāza ZR daļā, Melnās jūras piekrastē. Ziemeļos robežojas ar Krieviju, bet rieteņos - ar Gruziju.

Vēsture. Abhāzijas teritorijā cilvēki dzīvoja jau agrīnajā akmens laikmetā.
III g.tk.pmē. attīstījās zemkopība, lopkopība, amatniecība, vara, bronzas un vēlāk arī dzelzs, apstrāde.
Feodāla valsts (VIII-X gs.). Neatkarīga Abhāzijas valsts izveidojās VIII gs. beigās. Tā bija agrāra feodāla valsts Aizkaukāzā ar galvaspilsētu Kutatisi (Kutaisi), kas ietvēra visu Rietumgruziju un daļu Austrumgruzijas. Iedzīvotāji - abhāzi, megrēļi, svani.
IX-X.gs. Abhāzija cīnījās par virskundzību Gruzijā, pakļāva daļu Taoklardžetas un Kahetijas.
Gruzijas sastāvā (975.-?). 975.gadā Abhāzija tika iekļauta apvienotās feodālās Gruzijas valsts sastāvā.
Abhāzijas kņaziste (XV-XVI gs.). XV gs., izjūkot Gruzijas valstij, kņazi no Čačbu dinastijas pasludināja savas zemes par suverēnu Abhāzijas kņazisti. Sākot ar XVI gs. 2.pusi Abhāzijas kņaziste nonāca vasaļatkarībā no Osmaņu impērijas.
Osmaņu impērijas sastāvā (XVI gs.). Turkiem šeit bija militāra, saimnieciska un kulturāla ietekme. Abhāzijā atradās turku cietokšņi ar garnizoniem, piemēram Suhumikalē. Abhāzi vairākkārt sacēlās pret turkiem - 1725., 1728., 1733., 1771. un 1806.gados.
Krievijas impērijas vasaļvalsts (1810.-1864.g.). Antiturciski orientētais kņazs Kelešbejs 1808.gadā tika nogalināts atentātā, un viņa dēls Georgijs Safarbejs 1809. gadā vērsās pie Krievijas impērijas ar lūgumu ņemt Abhāziju savā aizgādībā (tas bija vienīgais veids, kā atbrīvoties no osmaņu jūga). 1810.gada 17.(pēc jaunā stila 29.) februārī tika izdots imperatora Aleksandra I manifests par Abhāzijas kņazistes kā vasaļvalsts pievienošanu Krievijas impērijai. Taču jaunie aizbildņi izrādījās sliktāki par iepriekšējiem: Abhāzijas autonomijas tiesības tika ignorētas, līdz 1864.gadā Abhāzijas kņazu vara tika likvidēta, bet pati kņaziste pārdēvēta par "Suhumi kara nodaļu" (Сухумский военный отдел), kas izsauca virkni sacelšanos, lielākā bija t.s. Lihnenas sacelšanās 1866.gadā, un kā sekas - masveida abhāzu emigrāciju uz Osmaņu impēriju, kā arī Krievijas valdības īstenotas deportācijas (~1877.-1878.gadu - Krievijas-Osmaņu kara laiku kņazistes iedzīvotāju skaits esot sarucis uz pusi).
Abhāzijas sacelšanās (1866.g.). Antifeodāla un antikoloniāla sacelšanās ret krievu varu Abhāzijā 1866.gadā. Iemesls bija zemnieku neapmierinātība ar krievu valdības gatavoto agrārreformu. Sacelšanās skaits sasniedza 20 000 cilvēku. Zemnieki ieņēma Suhumu nomali, mēģināja ieņemt cietoksni. Sacelšanos palīdzēja apspiest feodāļi, kas bija pārņēmuši tās vadību.
Krievu-turku kara laikā (1877.-1878.g.). Ja Donavas frontē krieviem veicās visai labi, tad citādi bija Kaukāzā. 1877.gadā turku emisāri izraisīja kalniešu sacelšanos Abhāzijā. To atbalstīt Suhumā ieradās turku eskadra, no tās tika izsēdināts desants. Tāds trieciens krieviem bija nepatīkams pārsteigums. Visai drīzi visa Abhazijas Melnās jūras piekraste jau atradās turku kontrolē. Pēc tam sākās sacelšanās arī Čečenijā un Dagestānā.
Suhumas nodalas priekšnieks ģenerālis P.Kravčenko (П.П.Кравченко) mēģināja turkiem atņemt Suhumu, taču darbojās visai neizlēmīgi un viņa mēģinājums izgāzās. Taisnības labad jāatzīmē, ka karaspēka ģenerālim bija visai maz,lai viņš reizē sekmīgi varētu darboties gan pret turkiem, gan pret kalniešiem.
Suhumu izdevās atgūt tikai 1877.gada augusta vidū. Tobrīd uz Abhāziju tika novirzīti papildspēki. Uz Čečeniju un Dagestānu nosūtīja divas kājnieku divīzijas. Ar visai lielām pūlēm turku uzbrukumu Kaukāzā izdevās atsist.
Krievijas Pilsoņu kara laikā. 1918.gada aprīlī Suhumos nodibināja padomju varu, ko drīz gan gāza.
1921.gada februārī sākās sarkanās Armijas atbalstīti nemieri un 4.martā atjaunoja padomju varu. Tika nodibināta Abhāzijas Sociālistiskā padomju republika, kas 1921.gada 16.decembrī pēc līguma tika iekļauta Gruzijas PSR.
1931.gada februārī Gruzijas sastāvā izveidoja Abhāzijas APSR.
1937.gada 2.augustā pieņēma konstitūciju. Vēlāk kosnstitūciju pieņēma jaunu - 1978.gada 6.jūnijā.
Gruzijas PSR sastāvā. Sabrūkot Padomju Savienībai Abhāzijā bija vairs tikai 17% abhāzu, bet 52% gruzīnu. 
1992.gada 23.jūlijā Abhāzija pasludināja neatkarību no Gruzijas. B.Jeļcins pret abhāziem ieviesa ekonomiskās sankcijas, lai piespiestu tos vienoties ar Gruziju.
Atbrīvošanās karš (1992.-1993.g.). Šai karā Abhāzijā gāja bojā 3000 abhāzu un 17 000 gruzīnu. Kara rezultātā 250 000 gruzīnu pameta Abhāzijas teritoriju un palika tikai Galas rajonā. Ap 45 000 no tiem atgriezušies dzīvot Abhāzijā.
Pēc tam. Abhāzijā notrieca gruzīnu bezpilota izlūklidmašīnu. Krievu TV Zvezda 2008.gada maija sākumā paziņoja, ka Gruzija nolikusi iebrukumu uz 9.maiju, bet tā neizrādījās tiesa.
Maijā Abhāzijā slepus viesojās Gruzijas sūtnis ANO Iraklijs Alasanija pilnīgā slepenībā. Sergejs Bagapšs viesodamies Maskavā paziņoja, ka Krievijai nevajadzētu iejaukties pārrunu gaitā starp Gruziju un Abhāziju.
Joprojām Abhāzijas ZA daļā atrodas Gruzijas karaspēks. 
Neatkarības iegūšana.

Ģeoloģija. Liela daļa teritorijas aizņem Galvenā Kaukāza grēda (Dombajumgens 4046 m) un tās dienvidu nogāzes atzari: Gagras, Bzibas, Abhāzijas, Kodori grēdas. lielāko daļu grēdu veido galvenokārt kaļķakmeņi, izplatīts karsts (Abrskila, Anakopijas, Novijafonas alas).
DA atrodas Kolhīdas zemiene, kas ZR pāriet šaurā piekrastes zemienē.
Izrakteņi: akmeņogles, dzīvsudraba un polimetālu rūdas, barīts, dabiskie būvmateriāli. Minerālūdeņu avoti. 
Galvenajā Kaukāza grēdā ir šļūdoņi.

Klimats. Zemienēs un priekškalnēs mitrs subtropu klimats. 
Vidējā temperatūra: janvārī 4-7 gr.C, jūlijā 22-24 gr.C.
Nokrišņi 1300-1500 mm/gadā.
Bezsala periods 250-300 dienu.
Kalnos mērens klimats, vidējā temperatūra janvārī līdz -2 gr.C, jūlijā 16-18 gr.C. Nokrišņi 2000-2400 mm/gadā. Sniega sega 2-3 mēnešus.

Hidroloģija. Melnās jūras baseina upes: Kodori, Bziba, Kelasuri, Gumista. Hidroenergoresursi >3,5 GW.
Kalnos Amtkela un gleznainais Ricas ezers (dziļums 116 m).

Daba. Zemienēs purva un subtropu podzolētās augsnes, priekškalnēs galvenokārt sarkanzemes un dzeltenzemes. Kalnos līdz 1700 m vjl. galvenok;art kalnu meža brūnās, augstāk - kalnu pļavas augsnes.
Meži aizņem > kā 55% teritorijas. Piekrastes kalnu joslā (galvenokārt nogāžu zemākaj;as daļās), aizās, upju ielejās platlapju meži (skābarži, ozoli, kastaņas, vīksnas, liepas) ar mūžzaļu augu un liānu pamežu, alksnāji; augstāk galvenokārt dižskābaržu, baltegļu, egļu meži. Augstķ par 2000 m vjl. subalpīnais ķeburmežs, alpīnās pļavas.
Piekrastē subtropu krāšņumaugi - palmas, cipreses, magnolijas. Kolhīdas zemienē eikliptu stādījumi.
Zemienēs sastopami šakāļi. Mežos stirnas, staltbrieži, mežacūkas, lūši, lāči. Kalnos Kaukāza kazas (tūri), ģemzes, Kaukāza rubeņi.
Upēs un ezeros foreles, laši, zandarti. 

Aplūkojamie objekti. 
Suhuma.
Abhāzijas galvaspilsēta. 

Antīkās pilsētas - Dioskuriāda, Sebastopole, Anakopija.

Gegas ūdenskritums. Te filmēta cīņa starp Šerloku Holmsu un doktoru Moriartiju krievu kinolentē "Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi." 

Jaunatonas klosteris.
Jaunatonas alas.
 
Simona Kananīta baznīca.
Anakopas cietoksnis.
Čilousas ala. 
Leģendāra vieta.
Voroņjas ala. Iespējams, pēc oficiāliem datiem visdziļākā pasaulē - 1700 m.
Arabikas ala. Iespējams, dziļākā pasaulē, jo tomēr ir vēl dziļāka par Voroņjas alu - vismaz 1570 m.
Kaukāza dolmeņi. (Дольмены кавказские) No Bronzas laikmeta.
Melnās jūras ieplaka. (Черноморская впадина) Daļēji.
Lihni svētnīca. X gs. celtne, XIV gs. freskas.
Besletas upes arku tilts. XI-XII gs. Jūtama Bizantijas ietekme.

Inguras HES. Atrodas uz Gruzijas un Abhāzijas robežas. Otra augstākā spēkstacija bijušajā PSRS - dambja sienas augstums ir 271 m. Pēc militārā konflikta tās jauda tiek dalīta divās daļās - 60% gruzīniem un 40% abhāziem.

Lielā Abhāzijas siena. Gara nocietinājumu sistēma, kuras paliekas vēl apskatāmas Abhāzijā.

Rezervāti. Ricas, Picunda-Miseras, Gumistas.

Saites.
Abhāzi.