Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Senēģiptieši Austrālijā

Kopš XIX gs. 50.gadiem fermeri un kolonisti ik pa laikam uziet darinājumus, kas raksturīgi Tuvajiem Austrumiem – Palestīnai, Feniķijai un Ēģiptei. Bez tam dažādos Austrālijas rajonos atrastas būves, kas būtu nosaucamas par piramīdām. Diemžēl par viņām ir visai maz informācijas, un tās pārsvarā ir pavisam sliktā stāvoklī.

Etertonas piramīda.
Atrašanās vieta. Austrālija, Kvīnslendas ziemeļu daļā pie Etertonas pilsētas.
Atklāšana un izpēte. Atklāja 1890.gadā kāds fermeris, to paturēja slepenībā.
Apraksts. Veidota no akmens.

Džimpijas piramīda (Gympie Pyramid).
Atrašanās vieta. Austrālija, pusceļā starp Brisbenu un Freizerailendu, pie Džimpī pilsētiņas. Uz ZR no pilsētiņas, cauri šim apvidum tagad iet dzelzsceļa līnija. Šodien auto jāatstāj pie dzeloņstiepļu žoga un tālāk jādodas kājām. Piramīda atrodas uz privātas fermas zemes, iespējams, ka īpašnieks var pat pielietot šaujamieroci, tādēļ piramīdai labāk tuvoties no fermai attālākās puses.
Atklāšana un izpēte. 1936.–1937.gados ar kravas auto piramīdas bloki tikuši aizvesti uz tuvējo Džimpī pilsētu, kur apstrādāti un izmantoti mūrim ap metodistu baznīcu. Šodien daudzi izlauztie akmens kvadri mētājas tālu no savas kādreizējās atrašanās vietas, kā arī izkaisīti pa apkārtējām nogāzēm. Kaut kas līdzīgs 60.gados noticis arī kādā Austrālijas armijas treniņu laukumā, kas atrodas dažas jūdzes uz austrumiem no Džimpī.
1975.gadā to atklāja arheologs Rekss Gilrojs (Rex Gilroy). Rajonā daudz kultūras liecības atraduši vietējie fermeri. Gilrojs pastāstīja to kādam žurnālistam, kas arheologu pavadīja arī vienā no ekspedīcijām. Viņš lauza solījumu paturēt piramīdas atrašanās vietu slepenībā, un nopublicēja to avīzēs. Ziņkārīgie un dārgumu meklētāji bariem plūda uz turieni un nodarīja piramīdai nelabojamu postu. Tā tika izrakņāta ar lāpstām un kapļiem, kāds pat celtnes austrumu malu nolīdzināja ar buldozeru. Nekādi dārgumi tā arī netika atrasti.
Apraksts. Atklājējs Gilrojs to apraksta šādi: „Kad kalnaino apvidu aplūkojām tuvāk, kādu dienu 1975.gadā man uzkrītošs sāka šķist kāds ar biezu mežu apaudzis klinšu „pakalns.” Mana sieva Hetera bija mana pavadone, kad pa lapu koku mežu kopīgi kāpām augšup.
Tad pēkšņi pamanīju, ka tas, pie kā gandrīz pakritu, ir no samērā lieliem akmens gabaliem veidots mūris, dažas pēdas tālāk rēgojās atkal tāds pats, un tā vēl un vēl, līdz pat pakalna virsotnei. Mūri bija apmēram 4 pēdas (1,2 m) augsti un veidoja terases, kas bija līdz 6 pēdām (1,8 m) platas. Kad bijām pamežā izkarojuši sev ceļu, konstatējām, ka apakšējās pakāpes bija veidotas no mazākiem smilšakmens gabaliem, bet četras virsējās terases no lielākiem klints bluķiem, kam būtu jāsver no 1 līdz 4 tonnām. Pati smaile bija vainagota ar varenu smilšakmens plāksni, kuras svars nevar būt mazāks par 8 tonnām.
Drīz man arī tapa skaidrs, ka šīs noslēpumainās struktūras bija izveidotas uz visām četrām pusēm. Būvējums bija kādus 60 m augsts, tā pamatnes apkārtmērs – ap 500 m. Šajā sabrukušajā formācijā aug līdz 600 gadu veci koki, kas pierāda, ka veidojums nevar būt radies jaunākajos laikos. Man nebija šaubu, ka tā ir raupji būvēta pakāpienu piramīda, līdzīga tām, kādas pirms vairāk nekā 3000 gadiem tapa celtas Ēģiptē.”
1996.gada jūnijā Hartvigs Hausdorfs kopā ar žurnāla Exposure Magazine izdevēju Deividu Semersu apmeklēja Džimpī piramīdu. Palikušas vairs tikai nožēlojamas drupas, terases un pakāpieni vairs nav izšķirami. Pašā virsotnē vēl samērā labi samanāmi monolīti, kas novietoti tā, lai saulgriežos Saules stari spīdētu tieši starp tiem.
Esot pētījumi, ka 24 km attālumā senos laikos esot eksistējusi osta. Pēc vietējām leģendām lielos skaistos putniem līdzīgos kuģos šurp esot atbraukuši baltādaini ļaudis un civilizējuši šo vietu.

Neparasti atradumi:

Pleskavas monēta – uzieta 2004.gada decembrī netālu no Džimpijas. Numismātu eksperti to atzinuši par visai retu – XV gs. krievu Pleskavas kņazistes dengu.
Pērtiķa statuja – 1966.gadā uzgāja fermeris Dels Berijs (Dal K.Berry). Rupji veidota statuja no dzelzsakmeņa, kas attēloja kādu elku. Kad darinājumu notīrīja, kļuva skaidrs, ka tajā attēlots pērtiķis. Starp tā kājām ir iegravēts papirusa simbols. Tā patlaban atrodas Džimpī novadpētniecības muzejā. Arheologs Rekss Gilrojs uzskata, ka tas ir senēģiptiešu dievs Tots, kas bieži tika attēlots kā pērtiķis vecāko dinastiju laikā līdz apm. 1000.g.pmē.
Atona statuete. Atrasta Merības vara raktuvēs. Tā stilistiski attiecināma uz Veco valsti (apm. 2620.–2100.g.pmē.).
Metāla karote. Nezināma bronzas sakausējuma karoti uzgāja Kirils Tindāls (Cyril Tindal) Motoras kalnā (Mothor Mountain) pie Džimpijas. Ap 14 cm garumā. Metalurģijas speciālisti atzīst tās lielo vecumu.
Ganeša bareljefs. Uzgājis 13 gadu vecs skolnieks (nezinām, vai tieši pie Džimpijas) Klifs Brauns (Cliff Brown) pie Dogunas (Dogun). Apmēram 10 cm augsta, veidota no granīta.
Ēģiptiešu sūdvaboles. To vienu tādu uzgāja racējs pie Džimpī 1976.gadā. Šī ir veidota no chert, bet citas tādas(?) uzietas ciitviet Austrālijā un veidotas no zelta. Viena tāda atrasta pie Darvinas.
Kara ratu un Saules rata attēli. Uzieti uz ziemeļiem no Kuktaunas.
Ēģiptiešu laivas attēls. Atraduši strādnieki 1912.gadā Gordenveilā. Attēls bija uz monolīta ar asām šķautnēm.
Savvaļas lotoss un papiruss. Aug Kērnsas apvidū uz ziemeļiem no Kvīnslendas. Baltie kolonisti tos atklāja tikai XIX gs.
Mumificēšanas rituāli. Ārkārtīgi līdzīgi ēģiptiešu 21.dinastijas mumificēšanas rituāliem tiek veikti Centrālās Kimberlijas apgabalā.
Ēģiptiešu hieroglifi. Tādus atklāja 90.gadu vidū Ņūsoutvelsas ZA daļā Pols Vaits, Austrālijas pētnieks, filmu un aprakstu autors. Ēģiptiešu hieroglifi uzieti arī atrasti Vullongongā pie Sidnejas.
Ēģiptiešu monētas. 4000 gadu vecas, atrastas 1963.gadā (ar šo kas nav kārtībā, jo tik senu monētu nav. Pirmās tika izkaltas Līdijā).

Rokhemptonas piramīda.
Atrašanās vieta. Austrālija, pie Rokhemptonas pilsētas.
Apraksts. Būvēta no dolomīta, pilnīgi apaugusi ar veģetāciju. Tās rietumu pusē rēgojas vēl dažas sešstūrainas bazalta kolonnas. Visa rietumu priekšpuse reiz bijusi no dolomīta izveidota 30 cm augsta un 35 m gara terase. No šīs terases precīzi no austrumiem uz rietumiem stiepjas 54 akmens pakalnu ķēde, kuras garums pārsniedz kilometru. Ņūsoutvelsas arheologs Rekss Gilrojs uzskata, ka senos laikos te bijis kāds observatorijas komplekss.

Tuvumbes piramīdas.
Atrašanās vieta. Austrālija, Kvīnslendas pavalsts dienvidu daļā pie Tuvumbes pilsētas.
Apraksts. Trīs pēc skaita, būvētas no zemes, līdzīgas tām, kas atrodas Ķīnā. Varētu būt kādus 300 m augstas.

Piramīdas Viktorijas pavalsts ziemeļos.
Atrašanās vieta. Austrālija, Viktorijas pavalsts ziemeļi.
Apraksts. It kā veidotas no zemes, līdzīgi Ķīnā esošajām piramīdām.

Rietumu piramīdas.
Atrašanās vieta. Austrālijas rietumi, militārā lieguma teritorija.
Apraksts. Esot trijas ļoti augstas piramīdas. Fakti pilnīgi nepārbaudīti.

Piramīda pie Kuktaunas? Esot pākāpienu piramīda.

Austrālijā uzietie Vecās pasaules artefakti.
1837.gadā angļu ceļotājs un ģeogrāfs Grejs atklāja vēl eiropiešu neapmeklētajā un neizpētītajā Austrālijas rietumu un dienvidu piekrastē klinšu zīmējumus. Šajos zīmējumos attēlotie cilvēki nemaz nelīdzinās aborigēniem, bet atgādina seno Tuvo Austrumu iedzīvotājus.
19.gs. beigās Dž.Brešdovs Īnpellijā (vieta Arnhemlendas pussalā) atrada unikālus zīmējumus, kuros bija attēlotas cilvēku figūras dabiskā lielumā. Interesanti, ka atveidotie cilvēki pēc ārēja izskata krasi atšķīrās no austrāliešiem. Īnpellijas galerijas atklājējs Dž.Brešdovs rakstīja: „Skatoties uz šiem attēliem, var drīzāk domāt par senās Ēģiptes tempļu gleznojumiem.”
1910.gadā fermeris Hendersons savā fermā uzgāja senu naudas gabalu. Tā pēc speciālistu atzinumiem, ir hellēniskās Ēģiptes valdnieka Ptolemaja IV Filoraptōra (3.gs.pmē.) monēta.
1931.gadā austrāliešu arheologs Terrijs Centrālajā Austrālijā uzgāja daudzus klinšu zīmējumus. Speciālisti kategoriski paziņoja, ka „tie nepieder nevienai no zināmajām Austrālijas aborigēnu kultūrām.”
Pērtiķa statuja – 1966.gadā uzgāja fermeris Dels Berijs pie Džimpijas pilsētas. Rupji veidota statuja, kas attēloja kādu elku. Kad darinājumu notīrija, kļuva skaidrs, ka tajā attēlots pērtiķis. Tā patlaban atrodas Džimpī novadpētniecības muzejā. Arheologs Rekss Gilrojs uzskata, ka tas ir senēģiptiešu dievs Tots, kas bieži tika attēlots kā pērtiķis vecāko dinastiju laikā līdz apm. 1000.g.pmē.
Atona statuete – atrasta Merības vara raktuvēs. Tā stilistiski attiecināma uz Veco valsti (apm. 2620.–2100.g.pmē.).
Kara ratu un Saules rata attēli – uzieti uz ziemeļiem no Kuktaunas.
Ēģiptiešu laivas attēls – atraduši strādnieki 1912.gadā Gordenveilā. Attēls bija uz monolīta ar asām šķautnēm.
Savvaļas lotoss un papiruss – aug Kērnsas apvidū uz ziemeļiem no Kvīnslendas. Baltie kolonisti tos atklāja tikai 19.gs.
Mumificēšanas rituāli – ārkārtīgi līdzīgi ēģiptiešu 21.dinastijas mumificēšanas rituāliem, tiek veikti Centrālās Kimberlijas apgabalā.
Ēģiptiešu hieroglifi – tādus atklāja 90.gadu vidū Ņūsoutvelsas ZA daļā Pols Vaits, Austrālijas pētnieks, filmu un aprakstu autors.
Ēģiptiešu hieroglifi-2 – atrasti Vulongongā pie Sidnejas.
Ēģiptiešu hieroglifi no Gosfordas. Uzieti Brisbenas ūdens Valsts parkā Kariongā netālu no Gosfordas. Tie tikuši vairākkārt dažādos laikos atklāti un tad atkal piemirsti. Tajos attēloti vairāku faraonu kartuši: Hufu (3 reizes), Snefera un kāda nezināma faraona. Šeit kartuša rāmītīm ir taisni stūri, lai gan parasti tos veido noapaļotus. Ir doma par to viltojumu.
Ēģiptiešu monētas – 4000 gadu vecas, atrastas 1963.gadā (bet senēģiptiešiem līdz Ptolemaju laikam taču nemaz nebija monētu! Red.). Nu jau laikam noskaidrojies, ka runa arī ir par Ptolemaju laika monētām un nav tām nekādi 4000 gadi!
Feniķiešu nometne. It kā uzieta pie...?
Senēģiptiešu skarabejs. Uzieti vairāki. Viens pie Džimpijas, otrs pie Darvinas.

Citi atradumi pasaulē.
1964.gadā arheologi Jordānijā atraka sievietes mūmiju no 1000.g.pmē. Ķīmiskās analīzes parādīja, ka balzamēšanai izmantota eikaliptu eļļa, ko līdz 1870.gadam pazina tikai vienīgi Austrālijā un Jaungvinejā.

Hipotēzes.
Iespējams, ka visi šie vecie artefakti, kas līdzinās ēģiptiešu kultūrai, īstenībā nāk no senā un nogrimušā Lemūrijas kontinenta.
Tomēr nevar izslēgt arī pašu senēģiptiešu viesošanos "mazajā kontinentā."

Saites.
Seno ēģiptiešu ceļojumi. 
Austrālijas kontinents.