Absolūts, absolūtā ideja
- Detaļas
- Skatīts: 1198
Latīniski - absolutus.
Filozofiska kategorija, kas raksturo neviena nenosacīto, neatkarīgo, patstāvīgo, neierobežoto.
Absolūta dialektiskais pretstats ir relatīvais. Ideālistiskajā filozofijā un teoloģijā absolūts ir pārdabisks, mūžīgs, bezgalīgs un nemainīgs visa pastāvošā garīgs pirmpamats, kas ir dievs, absolūtā ideja, absolūtais gars, absolūtais "es" ietver sevī visu pastāvošo un rada to.
materiālisma filozofija noraida "absolūta" jēdzienu, atsedz absolūto un relatīvo dialektiku un saskaņā ar zinātni par vienīgo absolūto atzīst mūžīgā kustībā un attīstībā esošo matēriju.
Absolūtā ideja ir objektīvā ideālisma filozofijas jēdziens; neatkarīgs, neierobežots garīgais pirmpamats. Tas, pēc objektīvo ideālistu domām, rada reālo materiālo pasauli. G.V.F.Hēgelis atzina, ka absolūtā ideja (pasaules prāts) rada dabu un garu kā savas esamības formas un izzina sevi kā absolūtais gars. Te absolūtā ideja ir no cilvēka atrauta, dievišķota, par absolūtu parvērsta domāšana.
Dabaszinātnes noliedz absolūta pastāvēšanu un noliedz absolūtās idejas jēdzienu kā nezinātnisku.
Saites.
Dievs.
