Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Asīrijas ķēniņi (XIX gs.-609.g.pmē.)

Asīrijas ķēniņi valdīja Asīrijas valstī turpat vai 1500 gadu.

Asīrijas ķēniņu tituls - išiakums vai išakums (šumeru vārda ensi jeb ensia'k akadizācija - iššiakkum, "valdnieks"). Išiakums vienlaikus bija valsts galvenais karavadonis un virspriesteris (šangu), kā arī vecajo padomes ("pilsētas nams") vadītājs un galvenais zemes ierīkotājs (ukulu). De iure tituls nebija mantojams, taču praksē visbiežāk vecajo padomes locekļi (limmu) ievēlēja par išiakumu iepriekšējā ķēniņa dēlu. Līdz ar išiakuma varas nostiprināšanos, vecajo padomes un kopienu pašpārvaldes struktūru loma mazinājās, kaut arī saglabājās visu valsts pastāvēšanas laiku, padomei saglabājot padomdevēju funkcijas.

"Teltīs dzīvojošie ķēniņi." Tā asīriešu ķēniņu sarakstos tiek saukti pirmie 17 ķēniņi.
  1.  Tudija
  2.  Adamu
  3.  Jangi 
  4.  Sah(?)lamu
  5.  Harharu
  6.  Mandaru
  7.  Emcu
  8.  Har(?)cu
  9.  Didanu
10.  Hanu
11.  Zuabu
13.  Nuabu
14.  Abazu
15.  Belu
16.  Azarah
17.  Ušpia
- subarejisks (nesemītisks) vārds.
18.  Apiašal

      Hale
      Samanu
      Haianu
      Ilumer
      Jakmesi
      Jakmeni
      Jazkurel
      Ilakabkabuhu
      Aminu
      Sulili
      Kikkia
- subarejisks (nesemītisks) vārds. tradīcija tam pieraksta Ašūras pilsētas celtniecību.
      Akia

Jauna dinastija.
Dibinājis Puzurašūrs I un lielāko varenību tā sasniedza Ilušuma valdīšanas laikā. 
      Puzur-Aššur I (XX gs.pmē. sāk.).
      Šalimahum
      Ilušuma (~1945.g.pmē.).
      Erišum I (1940.-1901.g.pmē.).
      Ikunum (~1885.g.pmē.).

Akādiešu dinastija.
      Sargons I (Šarumkens)
- iespējams, bībeliskais Nimrods. 
      Puzur-Aššur II
      Naramsins
      Erišum II (XIX gs.pmē. beigas)
 - viņu gāza amorītu ķēniņš Šamšiadads I.
      Šamšiadads I (1813.-1781.g.).
      Īšme-Dagans I (1797.?-1757.g.pmē.).
      Mut-Aškur
      Rimu...

      Asinum
      Puzur-Sin
      Aššur-dugul
      Aššur-apla-idin
      Nacir-Sin
      Sin-namir
      Ipki-Ištar
      Adad-calulu
      Adasi
      Belubani
      Libaia
      Šarma-Adad I
      Iptar-Sin
      Bazaia
      Lullaia
      Kidin-Ninua (~1633.-1620.g.pmē.).
      Šarma-Adad II
      Erišum III
      Šamši-Adad II
      Išme-Dagan II
      Šamši-Adad III
      Aššur-nerari I
      Puzur-Apšur (XVI gs.pmē. beigas).
      Ellil-nacir I .
      Nurili.
      Aššur-šaduni (1 mēnesi).
      Aššur-rabi I.
      Ašūrnadinahs I (XV gs.pmē.).
      Ellil-nacir II (1432.-1427.g.pmē.).
      Aššur-nerari II (1426.-1420.g.pmē.).
      Aššur-bel-nišešu (1419.-1411.g.pmē.).
Atjauno Ašūras pilsētas aizsargmūrus.
      Aššur-rim-nišešu (1410.-1403.g.pmē.).
      Aššur-nadin-ahhe II (1402.-1393.g.pmē.).
      Eriba-Adad I (1392.-1366.g.pmē.).
      Ašūrubalits I (1365.-1330.g.pmē.).

      Ellil-nerari (1329.-1320.g.pmē.).
      Arikdenili (1319.-1308.g.pmē.).
      Adadnerārs I (1307.-1275.g.pmē.).
      Salmanazārs I (1274.-1245.g.pmē.).

      Tukultininurta I (1244.-1208.g.pmē.).
      Aššur-nadin-apal (1207.-1204.g.pmē.).
      Aššur-nerari III (1203.-1198.g.pmē.).
      Ellil-kudurri-ucur (1197.-1193.g.pmē.).
      Ninurta-apil-Ekur (1192.(?)-1180.g.pmē.).
      Aššur-dan I (1179.-1134.g.pmē.).
      Ninurta-tukulti-Aššur
      Mutakkil-Nusku
      Aššur-reš-iši (1133.-1116.g.pmē.).
      Tiglatpalasārs I (1115.–1075.g.pmē.).
      Ašared-apal-Ekur (1076.-1075.g.pmē.).
      Aššur-bel-kala (1074.-1057.g.pmē.).
      Eriba-Adad II (1056.-1055.g.pmē.).
      Šamši-Adad IV (1054.-1051.g.pmē.).
      Ašūrnasirapāls I (1050.-1032.g.pmē.).
      Salmanazārs II (1031.-1020.g.pmē.).
      Aššur-nerari IV (1019.-1014.g.pmē.).
      Aššur-rabi II (1013.-973.g.pmē.).
      Aššur-reš-iši (972.-968.g.pmē.).
      Tiglatpalasārs II (967.-935.g.pmē.).
      Ašūrdans II (934.-912.g.pmē.).
      Adadnerars II (911.-891.g.pmē.).
      Tukultininurta II (890.-884.g.pmē.).
      Ašūrnasirapāls II (883.-859. vai 860.g.pmē.).
      Salmanazārs III (859.-824.g.pmē.).
      Šamšiadads V (823.-811.g.pmē.).
      Adadnerars III (810.-782.g.pmē.).
      Salmanazārs IV (781.-772.g.pmē.).
      Ašūrdans III (772.-755.g.pmē.).
      Ašūrnerars V (754.-745.g.pmē.).
      Tiglatpalasārs III (745.-727.g.pmē.). 
      Salmanazārs V (726.-722.g.pmē.).
      Sargons II (722.-705.g.pmē.).
      Sinaheribs (704./705.-681./680.g.pmē.).
      Asarhadons (680./681.-669.gpmē.).
      Ašūrbanapāls (668.–635./27.g.pmē.).
      Aššur-etel-ilani (634./27.-624.(?)g.pmē.). Sin-šumu-lišir.
      Sinšariškuns (625.-612.g.pmē.).
      Ašūrubalits II (611.-609.g.pmē.).

Līdz ar to beidzās senā Asīrija un tās kādreiz varenie ķēniņi.

Saites.
Asīrijas valsts (?-609.g.pmē.).