Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ašūrbanapāls (668.–635./27.g.pmē.)

Grieķu nosaukums – Sardanapāls.
Pēdējais nozīmīgais Asīrijas ķēniņš, kas valdījis no 668. līdz 635./627.g.pmē.

Radniecība. Dievietes Ištaras dēls.
Tēvs – Asarhadons (iepriekšējais ķēniņš).
Dēls – Sinšariškuns.
Brāļi: Ašuretilšameirsitiubalitsu – Mēness dieva virspriesteris, un Šamašumukins jeb Saosduhins – asīriešu iecelts Bābeles vietvaldis.

Dzīvesgājums. Asīrijas ķēniņš no 668.-635./27.g.pmē. Savas valdīšanas laikā veda militāru un diplomātisku cīņu par milzīgās Asīrijas valsts saglabāšanu, kas izdevās tikai ar lielām grūtībām. Asīrija pletās no Irānas rieteņu robežām līdz pat Vidusjūrai rieteņos, un no Aizkaukāza ziemeļos līdz Etiopijai dienvidos.

Kāpšana tronī. Par nonākšanu tronī viņam jāpateicas savai vecaimātei un kādreizējā ķēniņa Sinaheriba favorītei Nakijai. Pēc tēva nāves savā valdīšanā dabūja Asīriju ar piegulošajām provincēm. Viņa valdīšanas laikā Nīnive saniedza savu lielāko uzplaukumu.
Šī ķēniņa uzraksti liecina par miermīlīgu raksturu, par tieksmi uz ērtu un mierpilnu dzīvi. Taču arī viņš devās karagājienos.

Ārpolitika. Pirmajos valdīšanas gados veica vairākus karagājienus pret sadumpojušos Ēģipti un no jauna pakļāva to. 666.gadā ieņēma gandrīz visu Ēģipti ar Tēbām un piespieda uz Napatu bēgt Ēģiptes melnajam faraonam Taharkam. Tomēr tas nebija uz ilgu - cīņās ar Psametihu I zaudēja tēva iekarojumus Ēģiptē un ap 665.g.pmē. Ēģipte galīgi atkrita no Asīrijas.
Rieteņos ieņēma Tīru un Arvadu.
Austreņos un ziemeļos sekmīgi cīnijās ar kimeriešiem, skitiem, persiešiem un mīdiešiem.
Dienvidu austreņos karoja ar Elamas valsti un ap 655.g.pmē. sakāva to.
Dienvidos sadūrās ar pretasīriešu koalīciju - Babiloniju, Elamu, aramiešiem, haldiešiem u.c. ar Bābelē valdošo brāli Šamašumukinu priekšgalā, kas ap 653.g.pmē. sacēlās pret Ašūrbanapālu un apvienojās ar asīriešu pretiniekiem kaimiņvalstīs. Šai koalīcijai pievienojās arī Ēģipte. Ašūrbanapāls devās karagājienā pret dumpiniekiem, sakāva babiloniešus un elamiešus, 647.g.pmē. ieņēma Bābeli, bet pēc tam sagrāba un izlaupīja arī Sūzas (Elamas galvaspilsēta). 648.g.pmē. pēc 2 gadu aplenkuma atkal ieņēma Bābeli, nesagrāva to, bet pēc tam pa vienam sakāva visus tās sabiedrotos.
Pēdējos savas dzīves gados ap 639.g.pmē. sagrāva Elamas valsti un veica karagājienu pret arābu ciltīm.
Bija enerģisks un intrigants, noveda savu dumpīgo brāli Bābeles vietvaldi Saosduhinu līdz pašnāvībai.
Grūtāks bija karš ar Ēģipti. Ašūrbanapāls mēģināja balstīties uz ēģiptiešu aristokrātiju - galvenokārt uz Nēho (kurš???), pusneatkarīgu Saīsas (pilsēta Nīlas deltā) valdnieku. Tomēr Nēho dēls Psametihs, aizsāka sacelšanos un atjaunoja Ēģiptes neatkarību.
Tikai ar milzīgu piepūli Ašūrbanapālam izdevās noturēt savu varu pār Feniķiju un Sīriju.

Izglītība un kultūra. Nodibināja vienu no lielākajām senatnes bibliotēkām. Bija pirmais asīriešu ķēniņš, kas prata ķīļrakstu. Pēc viņa pavēles Nīnivē tika savākti oriģinālos un kopijās desmitiem tūkstošu senu maģisku, reliģisku un vēsturisku tekstu.

Ķēniņa nāve. Ašūrbanapāls nomira ne vēlāk kā 630.g.pmē., visticamāk - 632.g.pmē.

Atradumi.
Ašurbanapala bibliotēka. Ninivē atrasta viņa bibliotēka ar 26 000 (citur min 30 000) ķīļraksta plāksnīšu un apdedzinātām māla prizmām. Augsti izglītotais ķēniņš bija licis saviem rakstu zinātniekiem savākt un iztulkot visus pārmantotos seno civilizāciju tekstus. Ķēniņš sevi cildināja iekaltā uzrakstā: „Rakstu zinātnieku dievs piešķīris man spējas pārvaldīt šo māku. Esmu iepazīstināts ar rakstības noslēpumiem. Es spēju izlasīt pat sarežģītās plāksnītes šumeru valodā. Es saprotu mīklainos akmenī iekaltos vārdus no Pirmsplūdu laikiem.”

Interesanti! Reiz, karagājiena laikā viņa kareivji atteicās forsēt Idides upes ūdeņus spēcīgās straumes dēļ. Tad Ištara kareivjiem parādīja sapni, kurā apsolīja iet Ašūrbanapālam pa priekšu karaspēka galvgalī. Vēsturnieki apstiprina, ka ķēniņa karaspēks šķērsojis Idides upi 648.g.pmē.

Saites.
Asīriešu ķēniņi (?-609.g.pmē.).
Asīrija.