Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Baltkrievi

Viena no austrumslāvu tautām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Pašnosaukums - беларусы.

Skaits. Kopā 9 051 800, no tiem Baltkrievijā - 7 289 000 (81%, 1970.g.).
Krievijā - Čeļabinskas apg.

Baltkrievu izcelsme. Baltkrievu etnisko pamatu veidojušas austrumslāvu ciltis - kriviči, dregoviči, radimiči, kā arī asimilētās baltu ciltis - jātvingi u.c.  

Vēsture. Baltkrievu apdzīvotās teritorijas no IX gs. ietilpa Kijevas Krievzemē, kurā konsolidējās senkrievu tauta. 
Sākot ar XIII-XIV gs. ietilpa Lietuvā, bet no XVI gs. - Polijā un no XVIII gs. - Krievijā.

XVI gs. izveidojās baltkrievu tauta, bet XIX gs. 2.pusē - baltkrievu nācija.

Baltkrievi kā novērotāji piedalījās Bulduru konferencē, kas notika 1920.gada augustā. Tās mērķis bija tādas alianses izveidošana, kas ļautu izveidotu buferi starp Krieviju un Vāciju.

Staļiniskās represijas Baltkrievijā. Kuropatos vien guļ vismaz 200 000 krievu okupācijas upuru, saskaņā ar eshumāciju datiem tur nošauti ap 30 000 cilvēku. Kopumā Baltkrievijas teritorijā ir vismaz 48 apdzīvotas vietas, kur notika civilo iedzīvotāju represijas.  Ir zināmas vairāk kā 120 nošaušanu vietas, Minskā tādas ir vismaz 9 (tur nošāva vai apraka): Kuropati (Куропаты), Lošica (Лошица), Čeļuskiniešu parks (Парк Челюскинцев), Trosteneca (Тростенец), Kalvārija (Кальвария), Tivolī parks (парк Тиволи), Masjukovščina (Масюковщина), Drozdi (Дрозды), Tramvaja parka (Трамвайного парка) rajons uz Botāniskās (Ботанической) ielas.
Saskaņā ar oficiālajim datiem Baltkrievijas teritorijā laikā no 1920.-1950.gadam tika represēti ap 600 000 cilvēku. Daži pētnieki uzskata, ka dažādām represiju formām bijuši pakļauti līdz pat  1 400 000 cilvēku.
Kuropatos, Lošicā un Čeļuskiniešu parkā uzslietas piemiņas zīmes, šeit veiktas izmeklēšanas darbības privātā kārtā. To dati atspoguļoti 1990.gadu presē. Tomēr joprojām nav skaidrs cik un kādi cilvēki tur apglabāti.
Šī perioda arhīvi praktiski ir nepieejami, Baltkrievijas valsts nesteidzas ar to atvēršanu, jo uzskata, ka var sākties sociāli nemieri. Arhīvi ir nepieejami pat vēsturniekiem. Pēc likuma 2012.gadā bija jāatver informācija par 1937.gadu (tā var būt slepena 75 gadus), taču patlaban šai informācijai var piekļūt tikai represēto radinieki, un arī tad tikai daļēji.
1990.gada 27.jūlijā Baltkrievija pasludina neatkarību no PSRS.

Rietumbaltkrievijas pievienošana. Saskaņā ar Ribentropa-Molotova paktu krievi 1939.gadā okupēja Austrumpoliju ar Brestu un pievienoja to Baltkrievijas PSR. Komunisti apgalvoja, ka nu visa baltkrievu etniskā teritorija ir apvienota.

Baltkrievu valodas. Tā pieder pie indoeiropiešu saimes slāvu grupas austrumslāvu apakšgrupas, tuva krievu un ukraiņu valodām. Sākusi veidoties XIII gs. no kopējās senkrievu valodas (senkrievu rakstība no IX gs. 2.puses). Bijusi oficiālā valoda Lietuvas valstī (sākot ar XII-XIV gs.).
Lukašenko pēc Putina Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikam sācis beidzot apjēgt nacionālas valsts nozīmi. Tādēļ pēdējā laikā veicis pasākumus, kas mazliet palielina baltkrievu valodas nozīmi - valsts svētkos baltkrieviski uzrunājis iedzīvotājus, pirmajās klasēs daži priekšmeti sākti pasniegt baltkrievu valodā. Viņš it kā atzīmē - "Mēs neesam krievi, mēs esam baltkrievi!"

Baltkrievu emigrācija.
Krievijā - 964 100, no tiem Karēlijā - 66 400, Kaļiņingradas pagabalā, Maskavas apgabalā u.c. (1970.g.)
Ukrainā - 385 800. (1970.g.)
Kazahijā - 198 200. (1970.g.)
Latvijā - 94 900. (1970.g.)
Lietuvā - 45 400. (1970.g.)
Igaunijā - 18 700. (1970.g.)
Dzīvo arī Polijā un Ziemeļamerikā.

Ticība. Pareizticība.

Etniskās grupas. Polešuki (Poļesjē), pinčuki.

Tradīcijas.
Masļeņica. Umurkumurs. Svētku kulminācija ir salmu lelles Marenas sadedzināšana uz sārta.

Baltkrievu virtuve.
Krambambulis - baltkrievu nacionālais alkoholiskais dzēriens.

Saites.
Austrumslāvi.
Baltkrievija.