Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Baltkrievija

Valsts Viduseiropā.

Galvaspilsēta - Minska.

Karogs. Tajā attēlots Kosteliščes ciema zemnieces Matrjonas Markevičas 1917.gadā austais ornaments "Uzlecošā saule."

Vēsture. Pēc Vācijas impērijas sakāves I Pasaules karā tās armija sāka pamest saskaņā ar 1918.gada Brestas mieru iegūtās teritorijas - Baltiju, Ukrainu, Baltkrieviju. Vāciešiem aizejot varu uz vietām mēģināja ņemt vietējās valdības, kas pamatā orientējās uz Antanti, jo pēc Vācijas sagrāves lielas izvēles arī nebija. Savukār Krievijas lielinieku valdība šai situācijā saredzēja iespēju sagrābt zemes rietumos, kas iepriekš bija atradušās Krievijas impērijas sastāvā. Jau 1919.gada sākumā sarkankrievi pieņēma lēmumu izveidot Rieteņu un Ukrainas frontes, kurām praktiski būtu jāveic šo zemju sagrābšana. Jau 1919.gada janvārī Rieteņu frontes armijas nopietni sakāva poļu un Baltijas valstu bruņotos spēkus - tas bija tik nopietni, ka sarkankrievu kontrolē iekarotajās teritorijās Baltkrievijā un Baltijā tika pat izveidoti padomju varas orgāni. 
Tomēr poļu armija spēja apturēt un smagi sakaut sarkankrievu okupantus, tādēļ 1920.gada vasaras sākumā J.Pilsudska vadītā poļu armija gandrīz pilnīgi jau kontrolēja Baltkrieviju. 
Vācu pretpartizānu operācijas. Par akciju vadītāju H.Himlers iecēla augstāko SS un policijas vadītāju F.Jekelnu.
Sumpffieber – „Purva drudzis”, norisa 1942.gada augustā.
Operācijas bilance:
1. Iznīcinātas 49 partizānu apmetnes, bunkuri un atbalsta punkti, kā arī vairākas apdzīvotas vietas purvainos apvidos, kur partizāņi slēpušies.
2. 389 partizāņi nogalināti cīņās, 1274 aizdomās turētas personas notiesātas un nošautas, iznīcināti 8350 žīdi.
3. 1217 personas evakuētas.
Winterzauber – „Ziemas burvība,” norisa 1943.gadā no janvāra līdz aprīlim. Partizāņu apkarošana notika pie Latvijas DA robežas Baltkrievijas teritorijā. Tās laikā nogalināja 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca Salaspils nometnē.
II Pasaules karš. Baltkrievijas infrastruktūra tika nopostīta par 96%.
Vācu okupācija (1941.g.). 1941.gada 23.jūnijā, pašā vācu-krievu kara sākumā Sarkanā Armija mēģināja doties pretuzbrukumā pie Brestas, un 24.jūnijā pie Grodņas, taču sarkankrievu panākums bija īslaicīgs un vācieši uzbrukumu atsita.
Baltkrievijas atbrīvošana (1944.g.). Vasarā situācija vācu-krievu frontes centrālajā daļā neapmierināja padomju pusi, ko šeit vācu karaspēks bija ieķīlējies padomju karaspēka daļu izvietojumā, izveidojot tā saucamo "Baltkrievijas balkonu." Ja Ukrainā no 1943.gada rudens krievi veda visai veiksmīgas uzbrukuma operācijas, tad 1943.-1944.gada ziemā krievpadomju karaspēka uzbrukumu operācijas norisa visai smagi un lielu panākumu šeit nebija. Šis apstāklis visai nomierināja vācu komandierus, kas uzskatīja, ka krievi turpinās uzbrukt tieši Ukrainā. Purvainajā un mežainajā Baltkrievijā krievu uzbrukumu visai viegli varētu apturēt, pat ja tas sāktos.
Tomēr vērmahta vadība šai ziņā fatāli kļūdījās, 1944.gada pavasarī krievi sāka gatavoties vērienīgam uzbrukumam Baltkrievijā. Kā pirmos izdarīja secinājumus no iepriekšējām ziemas neveiksmēm - no amata noņēma Rieteņu frontes komandieri ģenerāli V.Sokolovski (В.Д.Соколовский). Pašu fronti sadalīja divās: 2.Baltkrievijas frontē dienvidos ar G.Zaharovu (Г.Ф.Захаров) priekšgalā un 3.Baltkrievijas frontē ziemeļos ar I.Čerņahovski (И.Д.Черняховский) priekšgalā.
Jau pēc kara plaši izskanēja notikumi ar diviem galvenajiem triecieniem. K.Rokosovskis piedāvāja veikt divus triecienus, nevis vienu, kā bija nolemts iepriekš. Pēc viņa domām trieciena vietā, kas bija purvaina, uzbrūkošais karaspēks ceļu mazā skaita dēļ traucēs pats sev. Tāpēc to vajadzēs iesaistīt kaujās pa daļām, bet tādēļ vāciešiem aizsargāties būs vienkāršāk. Par Rokosovska piedāvājumu daudzi šaubījās, jo uzskatīja, ka bīstami ir izkliedēt spēkus. G.Žukovs pēcāk atzīmēja, ka uzbrukuma plānu Ģenerālštābs bija sagatavojis jau līdz 22.maija apspriedei, kurā notika pazīstamais gadījums, kad Staļins piedāvāja Rokosovskim "iziet un padomāt" par savu priekšlikumu. Kā stāstīja pats Rokosovskis, "iziet un padomāt" viņam nācies veselas divas reizes.
Galu galā tika apstiprināts divu triecienu plāns, kura rezultātā vācu armijas grupa "Centrs" patiesi tika sagrauta.
2015.gada 11.oktobra vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja līdzšinējais valsts līderis A.Lukašenko ar 83,49% rādītāju - labāko līdz šim.
Rudzupuķu revolūcija (2006.g.). Pēc modīgo "krāsaino revolūciju" šnites tika mēģināts apstrīdēt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tomēr prezidents Aleksandrs Lukašenko - skaitā nedaudzo dalībnieku telšu pilsētiņa Minskas centrā tika likvidēta, bet aktīvisti arestēti.
2020.gada augusta vēlēšanās izcēlās pret Lukašenko vērsti nemieri, kuros pret tautu tika izmantotas OMON vienības. 

Aplūkojamie objekti.
Minskas apgabals.
(Минская область)
Minska.
Vileika.
NLO parādīšanās vieta.
Kopilas AZ. NLO aktivitāšu vieta.
Lotvina. Minskas apgabals. NLO parādīšanās vieta.

Miras pils. Iekļauta UNESCO sarakstā. Pils kompleksu ieskauj iespaidīgi aizsardzības vaļņi un angļu parks.

Nesviža. Radzvilu galvenā rezidence. Bastionu ieskauta pils, kas pilnībā atjaunots 2012.gadā. Pils greznajās zālēs izstādīti oriģinālie eksponāti, kas piederējuši Radzivilu dzimtai vai viņu laikabiedriem. Pili ieskauj brīnišķīgs XIX gs. veidots parks, kas savulaik bija lielākais ainavu parks Eiropā.

Pripetes upes ieleja. Te, pateicoties noslēgtībai, saglabājušās unikālas paražas un tradīcijas. Visur nelielas sādžas ar nesteidzīgu dzīves ritmu.
      Taputas ciems. Svētakmeņi.
      "Stroičiči." Brīvdabas muzejs.
      Turova.
       Kudriči.
Sādža, kur iebraukt var tikai vasarā, jo pavasarī, kas Pripete pārplūst, ietikt var tikai ar laivu. Te saglabājušās neparastas vēstures liecības - baznīca ar akmens krustu, kapsēta ar diviem no zemes ārā augošiem svētajiem krustiem.
       Motoļas etnogrāfiskais ciemats. Augustā tajā notiek festivāls "Motoļas gurmandīzes," kas iekļauts Baltkrievijas kulinārajā mantojumā.
      Te kaut kur vēl ir vietas, kur joprojām tiek pielūgti seni cilvēkveidīgi akmens tēli - t.s. "akmens bābas."

Stoļinskas rajona sādžas.
      Pružani. XIX gs. Saimniecība. Novadpētniecības muzejs, "akmens bābas."

Vitebska. (Витебская область) Te dzimis Šagāls
      Korzunova. (Корзуново) Pie Vitebskas, NLO novērošanas vieta, veidojas Apļi laukos.
      Lučesa. (Лучеса) Vitebskas apgabalā, NLO novērošanas vieta.
      Kamjaņas megalīts. (Камяни)
      Vitebskas rajonā arī novēroti Apļi laukos. 
      Papšiči. (Папшичи) Ciems, kurā parādās NLO.

Aleksandrovka. Prezidenta Lukašenko dzimtais ciems. Ļoti sakopts un restaurētas namu fasādes.

Grodņas apgabals. (Гродненская область)
Grodņa. Viena no nozīmīgākajām un skaistākajām senās Lietuvas valsts pilsētām Nemunas upes ielejā. Vēl XIX–XX gadsimtā tagadējās Baltkrievijas teritorijā, Grodņas apkaimē dzīvojuši daži tūkstoši seno jātvingu pēcteči, kuri saglabājuši savas tautas etnogrāfiskās iezīmes; arī Lietuvā vietām sastopama jātvingu etniskās grupas – dainuvju kultūra
       Koložas baznīca. Celta vēl pirms Meinarda ierašanās Ikšķilē. Redzama arī šodien.
       Grodņas pils. Tajā pēdējais Polijas karalis un Seims piekrita Polijas galīgai sadalīšanai. Sic transit gloria mundi...
      Korobčiči.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komplekss. Vietējā koka arhitektūra, neskaitāmas skulptūras, dažādi mājdzīvnieki. Iespēja izbraukt zirgu pajūgos pa ainavisko apkārtni.
Oļšanskas pils. (Ольшанский замок, Черный замок, Гродненская область) Skaistākā viduslaiku pils Baltkrievijā. Krievu ufologi to uzrāda kā AP vietu.
      Žirovičas peldvieta. Vieta ar brīnumainas izdziedināšanās īpašībām.

Belovežas gārša. Atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežai, UNESCO sarakstā Tas ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. Parka teritorijā nav saskatāmas tikpat nekādas cilvēka darbības pēdas - meži te nekad nav tikuši nedz izcirsti, nedz arī stādīti. 200 gadu un vecākas mežaudzes. Dabas muzejs, simtgadīgas ozolu un skābaržu audzes, pastaiga gar voljēriem ar sumbriem, lāčiem, aļņiem, briežiem, tarpāniem, meža cūkām u.c. savvaļas dzīvniekiem.

Bresta. (Брестская область) Pilsēta ar ļoti bagātu un raibu vēsturi. Cietoksnis būvēts XIX gs., tajā tagad iebūvēts II Pasaules kara memoriāls. Tūkstošgades piemineklis, kurā attēlota Baltkrievijas rašanās. Brestas gājēju ielā vakaros pēc plkst. 9:00 senatnīgā apģērbā tērpti "gaismas vīriņi" aizdedz vecās gāzes lampas, kas rada īpatnu gaisotni.
Pare. (Паре - удивительная деревня).

Polocka. Senākā Baltkrievijas pilsēta, bijusi Hanzas savienībā.

Mogiļova. 
      Sv.Nikoļskas klosteris. XVII gs. UNESCO saraksta kandidāts.

Pinska. Brestas apgabalā.

Lida.
      Vecpilsēta.
      Pils.
      Baltkrievijas senākā alus darītava.
      Berezovkas stikla rūpnīca.
Te top labākais Baltkrievijas kristāls.

Belovežas Gāršas rezervāts. Atrodas abpus Baltkrievijas un Polijas robežai, UNESCO sarakstā Tas ir viens no pēdējiem un lielākajiem atlikušajiem Eiropas līdzenumu dižmežiem. 

Gomeļas apgabals.
Жировическая купель. Mistiska/okulta vieta.
Kamjaņi. (Камяни) Nezināmas funkcijas apbūve.

Venēra. Ciems ar šādu neparastu nosaukumu atrodas Minskas apgabalā. Nosaukuma izcelsme nezināma. Nokļūšana: uz ziemeļiem no Minskas pa M-3 trasi caur Plešenicai (Плешеницa), kas ir 157 km no Minskas. Tālāk caur Žerdjāru (Жердярье), Horošeju (Хорошея), Zadorji (Задорье) vēl 30 km līdz Venērai. 

Bobrovika. Anomāla zona.

Senprūšu pēdas Baltkrievijā. Pinskas rajona Sininas ciemā baltkrievu arheologi atrada senus prūšu kapus – prusskije moglicy. No tiem ar arheologa Jura Urtāna palīdzību izdevās uziet divus vecus kapakmeņus. Vienā no tiem ar cilvēka roku darināta gareniska rene.
Līdz 60.gadiem Pinskā bija Mindauga kalns, bet XIV gs. te valdīja Ģedimina dēls Narimunts. 

Tradīcijas.
Dožinki. Svētku pirmsākumi meklējami pagānu tradīcijās, kad rudens sākumā notika rituāli bagātīgas ražas veicināšanai. Kristietības laikos tos pašus rituālus izpildīja jau ar dievvārdiem un svētbildēm. Padomju laikos kolhozos un skolās svinēja kā ražas svētkus.
Tagad katru gadu tie notiek citā pilsētā, kas cīnās par tiesībām svinēt. Svētku budžets tiek rēķināts vairākos miljonos dolāru.  

Kupalas svētki. Baltkrievu saulgrieži.

Pares apbedīšanas tradīcijas. Pare ir neliels ciems Brestas apgabala Pinskas rajonā, kurā notiek neparasti apbedīšanas rituāli. 2001.gadā ekspedīcija Jurija Rafajeva (Юрий Рафеев) vadībā fiksēja viekni īpatnību, kas nebija raksturīgi šim apvidum un par kādām līdz šim nebija zināms baltkrievu folkloristiem. Ciema raksturīgie apbedīšanas rituāli - kaps obligāti jānosedz ar ozola šķilām (дубовой колодой, нарубом), kas mirušā radiniekiem jāsagatavo naktī pēc pirmām Lieldienām. Pēc bērēm pašiem tie no meža jāatnes un jāsaliek uz kapa pirms saullēkta. Līdz tam uz kapa ir jābūt uzliktam akmenim. Daži ilgdzīvotāji atceras, ka agrāk ar tādu rituālu  apzīmogojuši tikai sliktu cilvēku kapus vai tādu, kas miruši nelāgā nāvē ("lai nepieceltos"). Tomēr tādi gadījumi, kas novestu līdz šādiem rituāliem, nav fiksēti. Daudz vēlākos laikos šāda paraža tikusi attiecināta uz visiem neleiķiem, bet mūsdienās kapus visā to garumā aizlej ar cementu. Līdzīgu apbedīšanas rituālu nav pat tuvākajos Ladorožas (Ладорож) un Ostrovas (Остров) ciemos.
Interesants ir arī obrika nešanas (принесения обрика) rituāls: visos krustojumos uzstāda milzīgus krustus 5-6 m augstumā, kas rotāti ar daudzkrāsainām lentām. To uzstādīšanas mērķis bija novērst no ciema nelaimes, slimības, sausumu utt. Vīriešiizvēlētās dienas naktī gāja uz mežu un izcirta krustu. Paši to atnesa, kamēr sievieši tai pašā laikā auda krāsainās lentes. Visi darbi krusta pagatavošanai, uzstādīšanai un aprīkošanai beidzas pirms saullēkta.
Parē var nokļūt ar reisa autobusu no Pinskas, kas iet reizi dienā. Vai arī doties uz Fedoru (Федоры)  ciemu, pēc tam 25 km ar kājām vai autostopu.

Saites.
Baltkrievi.