Bruņukuģi
Karakuģi ar lielkalibra artilēriju līdz 452 mm un bruņām uz klāja, kā arī gar ūdens līniju, kas bija izplatīts XIX gs.beigās.
Bruņukuģu ūdensizspaids sasniedza 17 000 t, ātrums - 18 mezglu. bruņu biezums 79-610 mm, masa - pat 50% no ūdesizspaida.
Vēsture. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti XVIII gadsimta 70. un 80. gados.
Bruņukuģu priekšteči bija XIX gs. 50. un 60.gados būvētas bruņotas peldošās baterijas, lielgaballaivas un monitori.
XIX gs. 2.puses - XX gs. sākumam virsūdens kuģu pamatklase ar liela kalibra (līdz 305 mm) torņu artilēriju in spēcīgām bruņām. Pēc bruņu un artilērijas izvietojuma izšķīra kazemātkuģus, citadeļkuģus un torņkuģus. Bruņukuģiem piederēja arī bruņu kreiseri.
Pēc krievu-japāņu kara (1904.-1905.g.) bruņukuģu vietā sāka būvēt līnijkuģus (drednautus).
Skandināvijas valstu flotēs bruņukuģi saglabājās līdz pat II Pasaules kara beigām.
Saites.
Kuģi, kuģniecība un kuģubūve.
