Bresta, Baltkrievijas
- Detaļas
- Publicēts 01 Augusts 2019
- Skatīts: 2183
Pilsēta un cietoksnis Baltkrievijā ar ļoti bagātu un raibu vēsturi, apgabala centrs, osta Muhavecas krastā pie Polijas robežas.
Iedzīvotāji - 41 000 (1939.g.), 74 000 (1959.g.), 194 000 (1981.g.).
Vēsture. Senslāvu apmetne Bresta (Berestje, Brestlitovska) pirmo reizi minēta Novgorodas hronikā 1017.gadā.
Ap 1319.gadu Bresta tika iekļauta Lietuvas valstī.
Kopš 1390.gadā Bresta ir pilsēta.
1569.gadā Bresta iekļauta Zečpospoļitā.
1596.gadā pilsētā notika Brestas koncils, kurā tika pieņemta Brestas ūnija. Saskaņā ar šo ūniju Polijas un Lietuvas pareizticīgo baznīcai bija jāatzīst Romas pāvests virsvaldība un katoļu baznīcas galvenās dogmas, saglabājot ceremonijas un dievkalpojumu kārtību, kāda nodibinājusies pareizticīgo baznīcā.
1795.gadā pēc Trešās Polijas dalīšanas Bresta iekļauta Krievijas impērijā.
XX gs. sākumā Bresta kļuva par nozīmīgu cietoksni.
1918.gada 3.martā Brestā lielnieki un vācieši noslēdza miera līgumu, kas izbeidza I Pasaules karu Austreņu frontē.
1920.gadā Brestļitovskas Kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs bija Augusts Ezergailis.
1919.-1939.gadā bija Polijas sastāvā.
1939.gadā, kad Polija tika sadalīta starp nacistu Vāciju un sarkankrievu PSRS, Brestu ieņēma vācu nacistu karspēks, tajā notika kopīga krievu komunistu un vācu nacistu armiju parāde un pilsēta tika nodota PSRS sastāvā.
1941.gada 23.jūnijā, pašā vācu-krievu kara sākumā Sarkanā Armija mēģināja doties pretuzbrukumā pie Brestas, taču vācieši to atsita. Par Brestas cietoksni notika niknas cīņas. Interesanti, ka 1941.gadā Brestas cietokšņa aizstāvēšanā krita E.Ševarnadzes brālis Akakijs.
1944.gada jūlijā krievpadomju karaspēks no austreņiem tuvojās Brestai. Vērmahts nolēma šeit apturēt sarkano uzbrukumu, te tika sakoncentrēts nozīmīgs militārs grupējums no septiņām kājnieku un divām tanku divīzijām. Papildu vēl vairākas atsevišķas brigādes, artilērijas divizioni un pulki. Tika izveidots spēcīgs nocietinājumu rajons ar lauku nocietinājumiem (dzoti, doti) un mīnu laukiem. Šai aizsardzības sistēmā tika iekļauti arī Brestas forti. Nocietinājumi stiepās 20 km ap pilsētu. Šeit atradās arī armijas korpuss, kas 1941.gadā sturmēja Brestu.
Krievpadomju spēki pie Brestas nonāca 23.jūlijā. Šeit esošais Vērmahta karaspēks nonāca aplenkuma draudos. Kaujas bija ļoti smagas. Vairāku pretuzbrukumu rezultātā vāciešiem izdevās atspiest 65.armijas daļas no vairākiem placdarmiem Rieteņu Bugas (upe, kas atdalīja Poliju no PSRS) kreisajā krastā.
Tomēr, neskatoties uz vāciešu pretošanos, 27.jūlijā 28. un 70. krievpadomju armijas aplenca vācu spēkus Brestā. Nākamajā dienā krievi devās uzbrukumā un Bresta tika ieņemta.
Izpēte. 1968.-1978.gados arheoloģiskajos izrakumos P.Lisenko vadībā atsegta X-XIV gs. pils daļa: 3 ielas, apmēram 50 koka ēkas, dažas 12 guļkoku vainagu augstumā, ar durvju ailēm, daudz senlietu.
Austrumeiropā pilnīgākā senās pilsētas koka apbūve. Celtnes konservētas, ietvertas paviljonā, radīts senās pilsētas muzejs.
Aplūkojamie objekti.
Cietoksnis. Atrodas pie Brestas pilsētas. Cietokšņa būvniecība sākta 1833.gadā, vairākkārt modernizēts. Saskaņā ar padomju historiogrāfiju, vāciešu iebrukuma sākumā Krievijā II Pasaules kara laikā sarkankrievu 42. un 6.strēlnieku divīziju kareivji un robežsargi (kopā 3 500 cilvēki) 28 dienas cīnījās pret vācu 45.kājnieku divīziju, kurai bija tanku, artilērijas un aviācijas atbalsts. Brestas cietokšņa aizstāvēšanu vadīja majors P.Gavrilovs, kapteinis I.Zubačovs un pulka komisārs J.Fomins. Lielākā daļa cietokšņa aizstāvju krita. 1965.gada 8.maijā sarkankrievu propagandisti cietoksnim piešķīra "varoņcietokšņa" nosaukumu. Tagad tajā iebūvēts II Pasaules kara memoriāls.
Tūkstošgades piemineklis. Tajā attēlota Baltkrievijas rašanās.
Novadpētniecības muzejs.
Tradīcijas. Brestas gājēju ielā vakaros pēc plkst. 9:00 senatnīgā apģērbā tērpti "gaismas vīriņi" aizdedz vecās gāzes lampas, kas rada īpatnu gaisotni.
Raksti.
Sarkanbrūno uzvaras parādei Brestā - 75.
Saites.
Baltkrievija.
