Aliens

Boloņa

Bologna.
Pilsēta Itālijas ZA, Emīlijas-Romanjas novada centrs, provinces centrs.
Aizbildnis - Sv.Petronijs.

Atrašanās vieta. Itālijas ZA, Reno krastos, Ziemeļapenīnu piekājē.

Iedzīvotāji. 485 600 (1976.g.).

Vēsture. Pilsētu 534.g.pmē. dibinājuši etruski, kas to dēvēja par Felsīnu. 
189.g.pmē. kļuva par romiešu koloniju.
Pilsētā 1088.gadā nodibināja Boloņas universitāti, ko uzskata par vecāko Rietumu pasaulē. Tajā studējuši Dante, Koperniks, Petrarka u.c.
XIII-XVI gs. (ar pārtraukumu XV gs.) bija brīvpilsēta, amatniecības un tirdzniecības centrs.
No 1506.gada pāvesta pilsēta.
Brāļi Karrači ap 1585.gadu nodibināja Boloņā "Īsteno ceļu uzsākušo akadēmiju." Tajā tika izstrādātas vēlāko mākslas akadēmiju darbības formas un sistemātiskas mākslinieciskās izglītības principi, daiļrades meistarības attīstības metodes un likumi, kas laika gaitā pārvērtās dogmās un radīja akadēmismu - no tā iegājies itāļu glezniecības stilistikas novirziens Boloņas skola.
1861.gadā iekļauta Itālijas karalistē.
II Pasaules kara laikā bija viens no lielākajiem Pretošanās kustības centriem.
Boloņu dēvē par Itālijas kulināro galvaspilsētu. Tajā radīti tādi ēdieni kā desas salsiča  un mortadella, itāļu pelmeņi tortelīni, makaroni toljatelli un gaļas mērce bolonēze.
Pilsēta ir mājvieta sestajam titulētākajam itāļu futbola klubam Bologna FC.

Arhitektūra. Vecajai Boloņai raksturīgas šauras, taisnas ielas, gar kurām dzīvojamo māju pirmā stāva arkādes veido nepārtrauktas galerijas (XI-XV gs.). Skaistu ķieģeļu celtņu un apburošu namu portiku ieskautu ieliņu ansamblis vēsturiskajā centrā. Centrā - Lielais laukums un Neptūna laukums.

Aplūkojamie objekti.
      Vecpilsēta.
      Boloņas universitāte. To uzskata par vecāko Rietumu pasaulē, jo dibināta 1088.gadā. Tajā studējuši Dante, Koperniks, Petrarka u.c.
      Neptūna strūklaka. 
      Sv.Petronija baznīca. XIV-XVII gs.
      Neskaitāmas pasāžas.
      Atompētniecības centrs.
      Mākslas akadēmija.
      Valsts gleznu galerija.
      Etrusku muzejs.
      Etrusku akropoles drupas. VI-IV gs.pmē.
      Romānikas stila celtnes - Azinelli un Garizendas slīpie torņi, abi no XII gs.
      Sv.Stefana baznīcu komplekss. XI-XIII gs.
      Karaļa Encio pils. 1246.g.
      Rātsnams. XIII-XV gs. Gotisks.
      Daudza renesanses un baroka piļu, dzīvojamo māju, kulta un sabiedrisko celtņu.

Te atrodas Itālijā lielākā dzelzceļa stacija un Džuljermo Makoni lidosta.

Saites.
Itālija.