Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Brūnais lācis

"Iegāju mežā pačurāt, ieraudzīju lāci un pie viena arī pakakāju."
Atceries - vairāk par brūnajiem lāčiem ļaunumu latviešiem ir nodarījis Vilis Lācis.

Ursus Arctos.
Sastopams arī Latvijā, bet vairāk Igunijā.

Vēsture. Latvijas teritorijā ienācis pēc pēdējā ledus laikmeta reizē ar mežu izplešanos - vairāk nekā pirms 10 000 gadiem.
Baltijas pirmiedzīvotāju Akmens laikmeta (vidējā un vēlā) apmetnēs konstatēts, ka lācis lietots pārtikā. Brūnā lāča kauli, piemēram, uzieti Bizovajas apmetnē Ziemeļurālos.
Liktenīgs lācim Latvijā kļuva XIX gs., kad sāka izcirst mežus un to intensīvi medīt. Kurzemē un Zemgalē pēdējie vietējie lāči tika nomedīti jau XIX gs. 2.pusē, bet Vidzemē mazliet vēlāk - pēdējās ziņas par lāča šaušanu ir no 1901.gada.
Tikmēr Igaunijā brūnie lāči nekad nav tikuši izmedīti. Igaunijas Narvas galā vienmēr bijis stabils savienojums ar Krievijas brūno lāču populāciju, no kurienes tie pēc II Pasaules kara izplatījās pa visu Igauniju.
Ar 1977.gada 15.aprīļa Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu brūnais lācis tika ņemts valsts aizsardzībā kā rets dzīvnieks, bet 1980.gadā tas iekļauts Latvijas PSR Sarkanās grāmatas 1.grupā.
1982.gada Egona Tauriņa grāmatā "Latvijas zīdītājdzīvnieki" raksta, ka sākot ar XX gs. 70.gadiem brūnā lāča parādīšanās Latvijas teritorijā kļuva par regulāru parādību. Tā, piemēram, 1979.gadā lācis Latvijā novērots 34 reizes. Tomēr kopš XIX gs. vidus līdz pat nesenam laikam nav bijis vairāk par 10 lāčiem. 
Šodien lācis ir aizsargājams dzīvnieks, Latvijā to varētu būt kādi 60. Medības nav atļautas.

Lāča ķetnas sitiens ir ārkārtīgi spēcīgs. Mūsu lāči ziemas guļā dodas oktobra beigās vai novembra sākumā.

Latvijā brūnais lācis tika pilnīgi izmedīts XVIII gs. otrajā pusē. Pēc tam ilgu laiku Latvijā ieklejoja tikai atsevišķi īpatņi, taču tagad sāk veidoties pastāvīga populācija. Vidzemē pastāvīga to dzīvesvieta konstatēta dabas liegumos Lielais Pelēčāres purvs, Ziemeļu purvi, Stompaku purvi, Lubāna mitrājs, dabas parkos Vecumu meži, Kujas un Teiču dabas rezervāti, kā arī vēl 3 vietās.

Lāču "audzināšanai" izmanto vairākas metodes. Viena tāda, piemēram, paredz noķeršanu un izlaišanu citā meža masīvā. Lāča notveršanai izmanto iešaujamas miegazāles vai arī ķeramkasti ar ēsmu - to izgudrojis kāds Tērbatas universitātes veterinārārsts.

Saites.
Lāči.