Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bizoņi, sumbri

Pirms eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikā esot bijuši vairāk par 20 000 000 bizoņu. Pēc tam notika masveida to izkaušana, un XIX gs. beigās bija palikuši tikai ap tūkstoti. Mūsdienās tie atkal ir pavairoti, taču tīrasiņu bizoņu bez mājlopu gēnu piejaukumiem ir maz. Bizoņa galvaskauss attēlots uz Montānas pavalsts 25 centu monētas. Tagad tos audzē gaļas dēļ.

Noslēpumainā suga, ko zinātnieki iesaukuši par Higsa bizonu (nosaukumā atsauce uz Higsa bozonu), uz Zemes radusies pirms aptuveni 120 tūkstošiem gadu, sajaucoties šobrīd izmirušajiem tauriem (mūsdienu liellopu priekšteči) un ledus laikmeta stepes bizoniem, kas apdzīvoja zālājiem bagātas teritorijas no Eiropas līdz par Meksikai.

DNS analīze mudina domāt, ka Higsa bizoni ir sumbru jeb Eiropas bizonu priekšteči. Sumbri kādreiz apdzīvoja daudzus mērenās joslas lapkoku mežus visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, bet intensīvās medīšanas dēļ sugas izplatība ir krietni sarukusi. Vēl pētījuma rezultāti parāda, ka Higsa bizoni patiesībā ir bijusi plaši izplatīta suga. Radioaktīvā oglekļa datēšana parādīja, ka tik ilgi noslēpumā tītie Higsa bizoni patiesībā periodiski dominējuši Eiropā tūkstošgadēm ilgi, laika gaitā dominanci dalot ar stepes bizoniem, kas iepriekš uzskatīti par vienīgo bizona sugu, kas uz Zemes mitinājusies vēlajā ledus laikmetā Eiropā.

Mūsdienās bizoni brīvā dabā mitinās Belovežas gāršas rezervātā Polijā, bet citviet Austrumeiropā suga reintroducēta dabas parkos.

Atradumi.
Ambrosijevkas paleolīta apmetnē (Ukraina) uzietas vairāk kā 1000 sumbru kaulu atliekas.

Senākie bizoņu atveidojumi.
Vecākie, līdz šim zināmie alu gleznojumi ir uzieti Kastiljas alā Kantabrijas provincē Spānijā - 40 000 gadu veci. To starpā ir arī  bizoņa atveids.
Sienu gleznojumi Altkseras alu sistēmā Spānijā pirms aptuveni 39 000 gadu arī veido figurāli bizoņu, kaķu, kāda dzīvnieka galvas, lāču attēlojumi un divas grupas trīs pirkstu nospiedumi, kā arī citi motīvi. 
7000 gadu seni bizoņu attēli uzieti Vilafrankas alā Spānijas austreņos, tie pieder Levantes klinšu mākslas tipam.

Raksti.
Zinātnieki atklāj, ka alu gleznojumos attēlota iepriekš nezināma bizonu suga.

Dienvidfrancijā atklāta akmens plāksne ar 38 000 gadu senu sumbra attēlu.

Saites.
Pārnadžu kārta.