Cionisms, cionisti
Žīdu nacionālisma ideoloģija, kuras rezultātā tika nodibināta Izraēlas valsts un kas ņemta par tās valts ideoloģiju.
Ciuonisti apgalvo, ka visas pasaules žīdi ir vienota nācija un Dieva izredzētā tauta, arī pārāka pār citām tautām. Ņemot vērā žīdu neparsto vēsturi un darbības veidu, viņu cionisms daudzkārt pārkāpj vienkārša nacionālisma robežas un pārvēršas šovinismā.
Vēsture. Cionisma kustība parādījās XIX gs. 80.gados. Cionisti uzskatīja, ka žīdiem jāpārceļas uz dzīvi Palestīnā un tur jāveido no jauna sava valsts.
1897.gadā beidzās cionisma organizāciju pagrīdes darbības laiks, kad pēc Bāzeles kongresa atklāti un oficiāli sāka darboties Vispasaules Cionistu organizācija (VCO) ar centriem Ņujorkā un Jeruzālemē.
Krievijas impērijas rabīni uzstājās pret revolucionāro kustību savienībā ar žīdu nacionālistu-cionistu partiju. Cionisti uzstājās pret žīdu piedalīšanos cīņā pret carismu. Tādejādi nav nekas neparasts, ka Maskavas policijas priekšnieks Zubatovs rakstīja: "Cionisti jāatbalsta."
ASV pastāv ļoti daudz filantropisko organizāciju, kas saistītas ar sinagogu - tās labdarību izmanto judaisma propagandai. Žīdi kā reliģiski-nacionāla amerikāņu iedzīvotāju grupa (tikai 3%!) bauda neproporcionālu ietekmi uz ASV ekonomiku un politiku, tādēļ judaisti atbalsta ASV politiku, ilgu laiku bija pretkomunistiski noskaņota un cieši saistīta ar žīdu nacionālistiem - cionistiem, Izraēlā.
Cionisms kā žīdu valstsgribas avots. Par Izraēlas valstiskuma idejas tēvu tiek uzskatīts Vīnē strādājošais žurnālists Teodors Hercls, kurš 1896.gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu "Žīdu valsts" (Der Judenstaat), kurā skaidri definēja cionisma idejas un pamatoja, kādēļ žīdiem nepieciešama sava valsts. Pats Hercls nesagaidīja Izraēlas valsts nodibināšanu, taču viņš radīja cionistu kustību, aizsāka žīdu atgriešanos Palestīnā, ielika pamatus diplomātiskā atbalsta meklēšanā Izraēlas valstij un veica citus svarīgus priekšpasākumus. Visu šo uzskaitīto iemeslu dēļ viņš tika atzīts par Izraēlas valsts idejisko tēvu, viņa vārds tika iekļauts Izraēlas Neatkarības deklarācijā.
1975.gada 10.novembrī(?) ANO pieņēma rezolūciju Nr.3378 "Elimination of all forms of racial discrimination," kura "Nosaka, ka cionisms ir rasisma forma un rasu diskriminācija" (Determines that Zionism is a form of racism and racial discrimination). 1991.gadā ļoti kaismīgi pret šo rezolūciju uzstājās Dž.Bušs vecākais un tā paša gada 16.decembrī 73.plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija Nr.A/RES/46/86 "Elimination of racism and racial discrimination," kas atsauca iepriekšējo rezolūciju. Tā bija milzīga visas pasaules cionisma uzvara, jo nu cionisms bija atzīts par pieļaujamu un atbalstāmu ideoloģiju.
Interesanti, ka tobrīd Latvija vēl nebija nosūtījusi darbā uz ANO savu pārstāvi (pirmais Latvijas vēstnieks ANO bija A.Baumanis), taču kāds mūsu vietā tomēr jau bija parakstījies par šo rezolūciju. Valdis Šteins (viens no LTF dibinātājiem) atceras: "Es tajā laikā strādāju AP Ārlietu komisijā un neatceros, ka mēs kādā komisijas sēdē būtu vispār šo jautājumu skatījuši. Uz jautājumu, kas nobalsoja par Latviju, man nespēja dot atbildi arī Ārlietu ministrija." (V.Šteins, "Tautvaldība," 2018.g., 18.lpp.)
Cionisma ideoloģijas pamats - judaisms. Judaisms kļuvis par Izraēlas valsts reliģiju, rabīniem valstī ir liela ietekme. Galējās klerikālās partijas Agudat Israel un Poalei Agudat Israel, buržuāziski cionistiskās un klerikālās partijas Mizrahi un Galot Hamizrahi visādi atbalsta Izraēlas valdību. Jūdu garīdzniecība atbalsta valsts militāro darbību pret arābu zemēm. Izraēlas ortodoksāļi neganti uzstājās pret Izraēlas Komunistisko partiju.
Izraēlas valdība atzīst rabīnu tiesas spriedumus ģimenes tiesību jomā. Šī tiesa izšķir lietas, pamatojoties uz Toru un Talmūdu - tie noliedz dzimumu līdztiesību, civilo laulību u.c. Tomēr ievērojama žīdu iedzīvotāju daļa vienaldzīgi izturas pret judaismu un tikai ap 20% pilda visas reliģiskās ceremonijas.
Pazīstami cionisti.
Igors Berkuts.
Vladimirs Žabotinskis.
Saites.
Izraēla.
