Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čolula

„Vieta, kurā saskrien ūdens” vai "to vieta, kuri pazuduši."

Atrašanās vieta. Meksika, netālu no Pueblas pilsētas.

Vēsture. Saskaņā ar leģendu līdz Gaismas radīšanai Čolula atradusies tumsā un neziņā. Apkārt atradies ar ūdeni klāts līdzenums. Tiklīdz radīta Saule, šurp atnākuši milži ar kroplīgiem stāviem, galveno no tiem sauca par Šelhua. Saules gaismas sajūsmināti, milži nosprieduši uzcelt celtni līdz pašām debesīm. Debesu dievs saniknojies un debesu iemītniekiem pavēlējis sajaukt milžu plānus. Dievi sagrāvuši celtni un celtniekus izdzenājuši pa malu malām.
Šai leģendā skaidri redzama Bābeles torņa bibliskā ietekme.
Oficiālā zinātne Čolulas rašanos datē ar II gs.pmē.
Pilsētas lielās piramīdas celšana bija daudzu kultūru darbības rezultāts: olmeku, tolteku, sapoteku, micteku, acteku un čolulteku - tātad būvniecības laiks iestiepās uz veseliem 2000 gadiem. Rezultātā daudzviet vērojamā apbūve ir pavisam haotiska un nejēdzīga. Vismaz tāda tā izskatās, jo nevar izprast celtnieku loģiku - kāpnes, kas ved uz nekurieni, dziļi un stāvi grāvji, kas it kā nevajadzīgi ierobežo piepaceltus laukumiņus. Spāņu iekarotāju ierašanās laikā Čolula bija otra lielākā pilsēta acteku Meksikā aiz Tenočtitlānas, tajā bija 365 svētnīcas un dzīvoja ap 100 000 cilvēku.
Kad Čolulā ieradās konkistadori, tos sagaidīja uz piramīdas pakāpieniem un bagātīgi apdāvināja. Toties viņu atblde bija briesmīga – vienā rāvienā tika zobeniem sakapāti 6000 saposušies un neapbruņoti indiāņi.
Dažus gadus vēlāk pilsētā uzcēla vismaz 50 katoļu baznīcas. 1666.gadā baznīcu uzcēla arī Tepanapas piramīdas galā.
Koloniālajā periodā pilsēta panīka un savas pozīcijas atdeva netālu esošajai Pueblas pilsētai.

Atklāšana un izpēte. Literatūrā par piramīdas atklāšanas laiku sniegtas pretrunīgas liecības.
Protams, ka īpaša atklāšana nemaz nebija vajadzīga, jo konkistadoru ierašanās laikā pilsēta bija kupli apdzīvota un, protama lieta, par piramīdu visiem bija zināms. Tieši tādeļ šeit arī spāņi sarīkoja briesmīgo slaktiņu, kurā gāja bojā 6000 neapbruņotu un saposušos pilsētas iedzīvotāju. Tā ka pilnīgi absurds ir šur tur minētais apgalvojums, ka piramīda bijusi pamesta ilgi pirms spāņu ierašanās.
Senās civilizācijas pazīmes Čolulā tika atrastas tikai XX gs. sākumā. Spēcīgie lieti izskaloja dažu senu celtņu pakāpienus un tad arī sākās izrakumi. Arheologi uzgājuši šeit septiņu dažādu kultūru pazīmes.
Patlaban pieņemts uzskatīt, ka senās civilizācijas pazīmes Čolulā tika atrastas tikai 20.gs. sākumā. 1910.gadā spēcīgie lieti izskaloja dažu senu celtņu pakāpienus un tad arī sākās izrakumi. Cita versija teic, ka senās celtnes fragmenti atklājušies uzsākot trako nama celtniecību.
Tomēr par piramīdu noteikti ir bijis zināms jau agrāk. Tā minēta kādā acteku rokrakstā, kas glabājas Vatikānā.
Jau turpat 100 gadu iepriekš pirms oficiāli noteiktā 1910.gada slavenais zinātnieks Aleksandrs fon Humbolts jau to aprakstīja kā četru pakāpju piramīdu.
Arheologi uzgājuši šeit septiņu dažādu kultūru pazīmes.
Pētnieki cauri piramīdai izrakuši caurejošu tuneli, pa kuru var iziet tūristi. 

Aplūkojamie objekti. 
Tepanapas piramīda. Pēc apjoma vislielākā piramīda pasaulē, divas reizes pārsniedz izmēros Gīzas Lielo piramīdu. Atrodas Čolulas nomalē. Tās iekšienē ir kilometriem gari labirinti (apmēram 5 jūdzes garus attīrījuši arheologi). Nostāsti vēsta, ka būvēta kā patvērums no Plūdiem, bet valodu sajaukuma dēļ celtnieki izklīduši.
Piramīdas vecums nav zināms. Tā pārbūvēta vismaz 15, varbūt pat 20 reižu. Senāk tās virsotnē atradusies gaisa dieva statuja.
Precīzi zināms, ka piramīdas augstums bijis 63 m. Pamata malas garums – 0,5 km, pamata platība - 25 akri. Celtnes tilpums bija 3 miljoni m3, kas padara to par lielāko piramīdu un lielāko celtni pasaulē vispār (tas atzīmēts Ginesa rekordu grāmatā), tā ietver sevī 3 lielās Gīzas plato piramīdas no Ēģiptes. 
Citos avotos teikts, ka tā būvēta par godu dievam Ketcalkoatlam. 
Zinātnieki uzskata, ka šo piramīdu cēlušas daudzas indiāņu paaudzes sākot no II gs.pmē. līdz pat XVI gs.
1666.gadā piramīdas galotnē tika uzsliets katoļu dievnams no senajiem akmeņiem. 
Piramīdas koridori. Piramīdu iespējams izstaigāt pa šauriem koridoriem tās iekšpusē, kurus izrakuši arheologi. Tādi, kopgarumā veseli 8 km iet cauri piramīdas masai.
Gan arheologi, gan vietējie gidi visiem tūristiem stāsta, ka tuneļus izveidojuši paši arheologi laikā no 1931.-1966.gadam arheologu Hosē Rigarda Verti, pēc tam - Ignācija Markvīna vadībā. Tomēr tas pavisam noteikti nav tiesa, jo spāņu mūks-vēsturnieks Bernandīno de Sāaguns savos rakstos XVI gs. piemin Čolulas piramīdas ejas un tuneļus. Savukārt A.Humbolts atstāsta indiāņu liecības par to, kā viņi šais ejās slēpušies no Kortesa konkistadoriem.
Tā ka arheologu izkaltās ejas ir pinīgs izdomājums. Visā pasaulē nemaz nav daudz piemēru, kad arheologi paši būtu tādas ejas veikuši - piemēram, Silsberijas uzkalnā Britu salās, tepat netālajā Teorivakānas Saules piramīdā. Palenkes Uzrakstu svētnīcas aizbērtā tikai dažus desimtus metru garā eja tika atbrīvota veselus 4 gadus! Visdrīzāk arheologi šīs ejas tikai atklājuši un iztīrījuši. Nu neba jau kaluši veslus 8 km!
Visas viena līmeņa ejas cita pret citu ir perpendikulāras. Uz citiem līmeņiem ejošās ejas iet 45 grādu leņķos. Daļa no ejām atveras uz āru. Diemžēl piramīdas tuneļu plāns mums nav pieejams.
Piramīdas astronomiskā orientācijā. Tāpat kā Tiavanakā, ši piramīda astronomiski novirzīta no debespusēm - par 17 grādiem (Teotivakanā novirze ir 15,5 grādi). Nav arī izslēgts, ka mērījumi nav precīzi sakarā ar to, ka piramīda vēl joprojām atrodas zem bieza zemes slāņa.

Sv.Jaunavas Mierinātājas baznīca. To 1666.gadā spāņi uzbūvēja Tepanapas piramīdas galotnē.

Koškomate – „māla pods,” pasaulē mazākais vulkāns. Atrodas Čolulas centrā, tā kakliņa diametrs ir 23 m. Augstums no pamata – tikai 13 m. Šis vulkāniņš parādījies 1064.gadā blakus esošā Popokatepetla stipra izvirduma rezultātā, kas atrodas visai netālu. Vulkāns tiek uzskatīts par darbīgu un var izvirst ikkatru brīdi. Neskatoties uz to, iedzīvotāji ir ierīkojuši vītņu kāpnes vulkāna iekšpusē, lai tūristi varētu tajā nokāpt. Pēdējais tā izvirdums reģistrēts vien dažus gadus atpakaļ. Paši vietējie tajā nekāpj.

Atradumi.
Čolulas ornamenti. Tiek atzīmēta to stiprā līdzība ar peruāņu ornamentiem. Tādi ir arī Bordžijas kodeksā. Ornamentu elementi izvietoti šaha kārtībā, ierāmēti ar meandrveidīgu ornamentu un bārkstainu maliņu.

Elka galva. Apaļa un dumja. 

Hipotēzes. 
Pirmsplūdu celtne. Izteikta doma, ka Čolulas piramīda ir tik veca, ka lielais dubļu un zemes slānis uz tās radies Vispasaules plūdu rezultātā. Tomēr M.Stingls savā grāmatā min, ka zemi uz piramīdas likuši sanest spāņu iekarotāji, lai noslēptu pagānu rituālo celtni un tās galā 1666.gadā uzslietu savu baznīcu. Tomēr šaubas rada milzīgais darba apjoms (katrs turpu nobraukušais var pārliecināties par apmēram 10 m biezo māla slāni!) un rakstīto ziņu trūkums par šiem apjomīgajiem darbiem. Bez tam pirmamīda apbērta tieši ar mālu.
Cita versija teic, ka piramīdu aprakuši paši indiāņi, uzzinot par konkistadoru tuvošanos. Tas nu gan ir pavisam mazticami, jo tam gluži vienkārši nebūtu laika. 

Akmens apstrādes tehnika. Senākajos slāņos akmens kārtojumam izmantoti labi apstrādāti granīta bloki. Pašos jaunākajos slāņos ir mūrējumi no neapdedzinātiem ķieģeļiem.
Iespējams, ka kādubrīd šie granīta bloki tikuši noņemti Ketcalkoatla piramīdas būvniecībai turpat netālu. Granīts šais vietās ir retums, tamdēļ daudz to nav varējuši iegūt.
Akmens celtniecībai ticis ņemts no Kakota kalna pakājes, tas ir vairākus desmitus kilometru attālu.