Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Čērčils, Vinstons (1874.-1965.g.)

Vinston Leonard Spencer Churchill.
Angļu konservatīvās partijas politiķis, II Pasaules kara laika britu politiskais līderis - Lielbritānijas premjers 1940.-1945. un 1951.-1955.gados. 

Dzīvesgājums. 
Bērnība un jaunība. Vinstons Čērčils dzimis 1874.gada 30.novembrī lorda Rendolfa Čērčila ģimenē. Tēvs vēlējās, lai dēls kļūst par juristu, taču redzot savas atvases vājas sekmes mācībās, no šīs domas atteicās.
Beidzis priviliģētu skolu Harovā.
1893.gadā Čērčils iestājās Sendhērstas karaskolā, kur aizrautīgi apgūdams jāšanu, sapņoja, ka kļūs par dižu karavadoni. Vēlāk, dienot britu armijā kā koloniālās armijas virsnieks, piedalījās karadarbībā Indijā, Sudānā un II Būru karā, kā arī I Pasaules karā cīnījies rietumu frontē.
Politiskā darbība. No 1900.gada Čērčils bija britu parlamenta loceklis.
1908.-1940.gados ieņēmis dažādus ministru posteņus.
1940.gadā, demisionējot Čemberlena valdībai, tās finanšu ministrs Vinstons Čērčils kļuva par premjeru un aizsardzības ministru. II Pasaules kara laikā Čērčils sevi parādīja kā izcilu līderi, kurš kopā ar saviem sabiedrotajiem ASV un PSRS sakāva Trešo reihu. II Pasaules kara laikā bija piekritējs savienībai ar PSRS.
1943.gada janvārī Rūzvelts un Čērčils tikās Kasablankā, kur nolēma, ka Sabiedrotie cīnīsies līdz brīdim, kad Vācija paziņos par bezierunu kapitulāciju.
1943.gadā piedalījies Teherānas konferencē.
Jaltas konference. 1945.gada 4.februārī tikās ar Rūzveltu un Staļinu Livādijas pilī Krimā. Čērčils vēlāk atcerējās, ka šais lielvaru līderu sanāksmēs (Teherānas un Jaltas) juties kā "mazais angļu ēzelītis," kas iespiests starp ...???
Potsdamas konference. 1945.gadā Čērčila  vadītie konservatīvie zaudēja parlamenta vēlēšanās leiboristiem, tāpēc Postdamas konferences noslēdzošajā daļā piedalījās jau premjers Klements Etlijs. 

1946.gada 5.martā Fultonā (ASV) viņš savā runā paziņoja, ka no Ščecinas Baltijā līdz Triestei Adrijā pār Eiropu ir nolaidies "dzelzs priekškars." Šī runa ievadīja Auksto karu.
Atteicies nakšņot vizītes laikā Baltajā namā pēc tam, kad ieraudzīja Linkolna spoku.
No 1955.gada atvaļinājies.
Miris 1965.gadā. Viņa bēres apmeklēja pati karaliene Elizabete II (nākamreiz apmeklēja tikai M.Tečeres bēres 2013.gadā).

Čērčils - gleznotājs. Brīvajā laikā pat gleznojis. Kritiķi saka, ka Čērčils bija diezgan talantīgs amatieris gleznotājs.Glezna - "Saulriets virs Atlasa kalniem."

Čērčils - zinātnes atbalstītājs. Vēsturē Čērčils ir savu vārdu ierakstījis galvenokārt kā viens no visu laiku izcilākajiem britu politiķiem, taču viņš bija arī vērīgs vēsturnieks un daiļrunīgs orators.
Jau 22 gadu vecumā, vēl atrodoties britu armijas dienestā Indijā, Čērčils lasīja Dārvina “Sugu izcelšanos,” un jo īpaši darbus par fiziku. XX gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Čērčils rakstīja populārzinātniskas esejas par dažādiem tematiem (piemēram, evolūciju un šūnām), kuras tad sūtīja žurnāliem un avīzēm.
II Pasaules kara laika Čērčils atbalstīja radaru attīstību un britu atomprogrammu. Viņš arī regulāri tikās ar zinātniekiem, piemēram, ar radioastronomijas tēvu Bernāru Lovelu (Bernard Lovell).
Čērčils bija arī pirmais britu premjers, kuram bija padomnieks zinātnes jautājumos. 1940.gadā, kļuvis par premjeru, Čērčils par savu padomnieku zinātnes jautājumos iecēla Frederiku Lindermanu (Frederik Lindermann). Čērčila laikā radītajā zinātnei draudzīgajā vidē pēckara pasaulē valdības finansētas laboratorijas, teleskopi un tehnoloģijas deva daudzus izgudrojumus un atklājumus.
Čērčila eseja “Are We Alone Space?"  Īsi pirms II Pasaules kara sākuma, 1939.gadā, Čērčils uzrakstīja eseju “Are we alone in space?”, kuru autors, iespējams, bija domājis publicēt laikrakstā “London`s News of the World Sunday.” Taču tā nekad netika publicēta, jo sākas II Pasaules karš. XX gs. piecdesmito gadu beigās, uzturoties Francijas dienvidos sava izdevēja Īmerija Rīva (Emery Reves) villā, Čērčils savu eseju nedaudz pārrakstīja un, ņemot mērā izmaiņas zinātnes izpratnē un terminoloģijā, nomainīja tās nosaukumu uz “Are we alone in universe?” Astoņdesmitajos gados izdevēja sieva Vendija Rīva manuskriptu nodeva ASV Nacionālā Čērčila muzeja arhīvam.Timotijs Rīlijs (Timothy Riley), kurš 2016.gadā kļuva par muzeja direktoru, šī gada sākumā no jauna atklāja Čērčila rakstu par izredzēm atrast Visumā dzīvību. Tik daudz Rīlijs zināja, ka Čērčila eseja atradās Rīva privātajā kolekcijā un nekad nav publicēta vai akadēmiski un zinātniski recenzēta. Astrofiziķis Mario Livio, kurš “Nature” uzrakstīja komentējošu rakstu par Čērčila eseju, bija pirmais zinātnieks, kurš to turēja savās rokās un lasīja.

Aplūkojamie objekti.
ASV Nacionālā Čērčila muzeja arhīvs.

Raksti.
Vintons Čērčils par ārpuszemes dzīvības iespējamību.

Saites.
Angļi.
Nezināmais Čerčils.