Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dienvidkoreja

Galvaspilsēta - Seula.

Vēsture.
Korejas valsts nodibināšana (2333.g.pmē.).
Saskaņā ar korejiešu tradīciju 2333.g.pmē. senais imperators Donguns dibinājis Korejas valsti. No šī gada korejieši sāk gadu skaitīšanu.
Krievu-japāņu kara laikā (1904.-1905.g.). Jau kara sākums bija Krievijai neveiksmīgs - japāņi, ieveduši karaspēku Korejā, šķērsoja Jaludzjanas upi. Tur 30.aprīlī sākās kauja, kas beidzās 1.maijā. 25 000 vīru lielā japāņu armija sakāva 40 000 vīru lielo krievu armiju ģenerāļa Kuropatkina vadībā. Krievi kaujā zaudēja 3000 vīru, kamēr japāņi tikai 1000, lai gan šis skaitlis ir apstrīdams propagandas dēļ. Krievi bija spiesti atkāpties, bet japāņi devās tālāk, lai izpildītu savu galveno mērķi - ielenkt un izolēt Portartūras ostu, kuru no jūras nespēja ieņemt japāņu flote. Šī kara rezultātā Koreja palika japāņu okupēta.
Japāņu okupācija. Korejas pussala Japānas valdīšanas laikā no 1910. līdz 1945. gadam dzīvojusi "labklājībā un drošībā."
Potsdamas konferencē tika nolemts, ka Koreja jāatbrīvo no Japānas okupācijas un jāatjauno Korejas valstiskums.
Korejas pussalu no Japānas koloniālās okupācijas 1945.gadā vienlaikus atbrīvoja ASV un PSRS. Ziemeļos no 38.paralēles japāņu karaspēks padevās krieviem, bet dienvidos - amerikāņiem. Sākotni Korejas pussalas sadalīšana divās okupācijas zonās tika uztverta kā pagaidu pasākums, taču Aukstā kara sākums apturēja Korejas valsts atjaunošanas procesu. Saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumiem vajadzēja veidot vienotu Korejas valsti, taču realitātē tas nenotika unj atkārtojās līdzīgs scenārijs kā Vācijā - kādreizējie sabiedrotie kļuva par pretiniekiem un pat par ienaidniekiem.
Dienvidkorejas valsts dibināšana. 1948.gada maijā dienvidos no 38.paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika pasludināta Korejas Republika. Par valsts vadītāju kļuva bijušais Vašingtonas universitātes pasniedzējs un amerikāniski noskaņotais Lī Sin Mans. Tika propagandēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko negribēja samierināties ziemeļnieki. Tādēļ tie 1948.gada vasarā organizēja Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, un to rezultātā 9.septembrī proklamēja Korejas Tautas demokrātisko republiku ar Kim Ir Senu priekšgalā. Vismaz ārēji tika ievēroti demokrātiskas valsts standarti, jo 1948.gadā notikušajās vēlēšanās, kad ievēlēja prezidentu, parlamentu un noteica konstitūciju, tās notika ANO uzraudzībā. Tādejādi šim režīmam tika piešķirts tiesisks raksturs, kā tas nenotika Ziemeļkorejas gadījumā. Tieši šīs atšķirības dēļ Dienvidkoreja pārstāv visu Koreju ANO.
Dienvidkoreja gan nebija gluži rietumu tipa valsts, jo tajā bija augsta korupcija un klanu cīņas, korejiešu tautai nebija ilgas politiskās kultūras vēstures.
Korejas karš (1950.-1953.g.). Abas korejiešu valstis neatzina viena otru, un orientējās uz Korejas apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisījā tā dēvēto Korejas karu.
1953.gada 27.jūlijā tika panākts pamiers, bet miera līgums tā arī nav noslēgts. Sporādiskas sadursmes vairākkārt gandrīz novedušas pie jauna militāra konflikta.

1967.gada 19.janvārī Ziemeļkorejas artilērijas vienības apšaudīja Dienvidkorejas karakuģi Dangpo, kas patrulēja Dzeltenajā jūrā. Kuģis nogrima, bojā gāja 39 no 70 apkalpes locekļiem.
1968.gada 21.janvārī 31 desantnieks no Ziemeļkorejas iekļuva Dienvidkorejas prezidenta Paka Čon Hi rezidences teritorijā ar nolūku nogalināt viņu. Drošībnieki nogalināja 29 no tiem.
1976.gada 18.augustā ziemeļkorejiešu karavīri uzbruka darba brigādei, kas mēģināja nocirst koku demilitarizētā zonā. Nogalināja divus ASV karavīrus.
1983.gada 9.oktobrī Ziemeļkorejieši sarīkoja sprādzienu mauzolejā Mjanmas toreizējā galvaspilsētā Jangonā, kad tur viesojās Dienvidkorejas prezidents Čons Du Hvans. Viņš izdzīvoja, bet 21 cilvēks zaudēja dzīvību.
1987.gada 29.novembrī divu Ziemeļkorejas aģentu ievietota bumba Dienvidkorejas lidsabiedrības Korea Air pasažieru lidmašīnā eksplodēja virs Andamānu jūras, nogalinot visus 115 cilvēkus, kas atradās uz borta. Aģenti Bahreinā mēģināja noindēties ar cianīdu, lai netiktu notverti, bet viena no viņiem - Kima Hjon Hi - izdzīvoja.
1996.gada septembrī Ziemeļkorejas zemūdene, kas devās spiegošanas uzdevumā, uzskrēja uz sēkļa netālu no Dienvidkorejas pilsētas kanninas. gandrīz visi zemūdeni pametušie 25 apkalpes locekļi tika nogalināti 45 dienas ilgušajā tvarstīšanā.
1999.gada 15.jūnijā abu valstu karakuģi iesaistījās kaujā Dzeltenajā jūrā. Nogrima viena Ziemeļkorejas torpēdlaiva, bet 3 patruļkuģi tika pamatīgi bojāti. Ziemeļkoreja zaudēja apmēram 50 jūrniekus.
2002.gada 29.jūnijā jūras kaujā Dzeltenajā jūrā nogrima Dienvidkorejas patruļkuģis, dzīvību zaudēja 6 cilvēki.
2010.gada 26.martā Dienvidkorejas fregate Cheonan nogrima Dzeltenajā jūrā netālu no robežas ar Ziemeļkoreju. Gāja bojā 46 jūrnieki. Starptautiskā izmeklēšanas komisija secināja, ka korvete ir torpedēta no Ziemeļkorejas zemūdenes, bet Phenjana apsūdzības noraidīja.
2010.gada 23.novembrī Ziemeļkoreja apšaudīja Dienvidkorejai piederošu salu Dzeltenajā jūrā, nogalinot divus karavīrus un divus civiliedzīvotājus.
2015.gada 21.augustā Ziemeļkorejas "vadonis" Kimčenuns pavēlēja mobilizēt karavīrus uz robežas ar Dienvidkoreju pēc tam, kad dienu iepriekš bija notikusi reta artilērijas šāvienu apmaiņa. 
Negals ar prezidentiem. XX gs. vēsturē Dienvidkorejā teju nav prezidenta, kurš pats vai viņa tuvākie radinieki nebūtu iesaistīti vērienīgos korupcijas skandālos un beiguši savu karjeru tiesā, vienā gadījumā pat izdarot pašnāvību.
Kima Dē Džuna prezidentūra (1998.-2003.g.). Izņēmums šai prezidentu bēdu sarakstā ir tikai 2000.gadā Nobeļa miera prēmiju guvušais, par Āzijas Nelsonu Mandelu dēvētais Kims Dē Džuns. Aizdomas gan pastāvēja, jo par šādiem pārkāpumiem tika arestēts viņa dēls.
Ro Mu Hjuna prezidentūra (2003.-?). Pēc apsūdzībām korupcijā drīz pēc termiņa beigām izdarīja pašnāvību, nolecot no klints.
Sveču revolūcija (2016.g.). Akcijas dalībnieki naktīs pilsētu ielās dedzināja sveces vai ieslēdza viedtālruņu lukturīšus, prasot Valsts prezidentes Pakas Kunhjes atkāpšanos no amata, jo bija atklājies, ka viņas tuva draudzene Čoja Sunsila regulāri iejaukusies valsts lietās.
Ļi Mjun Baka prezidentūra (?-2018.g.). 2018.gadā tika notiesāts uz 15 gadiem cietumā par kukuļņemšanu 10 miljonu ASV dolāru apmērā, kā arī par valsts naudas piesavināšans 700 000 ASV dolāru apmērā.
Pakas Gjun Hje prezidentūra (). Pirmā sieviete Dienvidkorejas prezidenta amatā, kādreizējā militārā diktatora Paka Džong Hi meita. Viņa arī tika notiesāta uz 25 gadiem ieslodzījuma un 17,8 miljoniem ASV dolāru lielu soda naudu. Par savu uzticības personu viņa bija padarījusi tuvu draudzeni Čveju Sun Silu, kurai līdz ar to bija iespēja gan iejaukties valsts lietās, gan tirgoties ar ietekmi.
Mun Dže Ina prezidentūra (patlaban).

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.

      Pektusāna kalns. Baitoušaņ - "Kalns ar balto cepuri." Mistiska/okulta vieta. Atrodas Čenbeka kalnu grēdas sastāvā Korejā. Saskaņā ar korejiešu un ķīniešu leģendām, kalns ir svēts, tieši šeit dzīvojuši vietējo tautu senči, kuriem no debesīm nolaidies Hvanuns, debesu ķēniņa dēls. 

      Samsisāna kalns. Mistiska/okulta vieta. Senajā korejiešu mitoloģijā svēts kalns, kurā nolaidies jaunākā debesu valdnieka Hvanuna dēls. Visbiežāk pētnieki šo kalnu saista ar reāli eksistējošiem Pektusānavai Mehjansāna kalniem, retāk - ar trim pusmītiskiem ķīniešu kalniem Penlaju, Fančžanu un Inčžovu. 

      Thebeksāna kalns. Mistiska/okulta vieta.
      Amisana kalns. Leģendāra zināma vieta. 
      Lielā Korejas siena. Atdala abas nesaticīgās Korejas. 

Saites.
Ziemeļkoreja.
Korejieši.