Aliens

Diskveida NLO

Divpusēji izliekts diskveida ķermenis, kamdēļ NLO iemantojuši iesauku "lidojošīe šķīvīši."

Diskveida NLO mēdz būt dažādi:
      - divpusēji izliekts, lēcveidīgs;
      - koniski un ar kupolu.

Parasti diska formas NLO lido plakaniski, t.i. plakanā puse pavērsta pret zemi. Tomēr novērots, ka tie reizēm lido arī ar malu pret zemi un pat plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.

Vēsture. Savā grieķu vēsturē (varbūt "Hellāda no Perikla līdz Aleksandram"?) Plūtarhs apraksta gadījumu, kad 102.g.pmē. debesīs virs Amerijas un Turdentas pilsētām parādījušies milzīgi drotiki un liesmojoši "vairogi," kas sākumā kustējušies atsevišķi, bet pēc tam saplūduši kopā. Tai pat laikā daži objekti apsteiguši citus, lai gan to starpā nav bijusi vērojama kāda pretestība. Novēroto objektu vidū bijuši arī cigāra un disku formu objekti.
776.gadā diskveida NLO novērots Sigiburgas pils aplenkuma laikā, kad karalis Kārlis Lielais karoja pret sakšiem.
1104.gadā Anglijas debesīs novēroja lielu cigāra formas objektu, ap kuru riņķoja vairāki spīdoši diska formas objekti.
1133.gadā diskveida NLO novērots virs Japānas.
1209.gadā diskveida NLO novērots virs Bailendas abatijas Anglijā.
1535.gada 20.aprīlis, Stokholma. Daudzi pilsētnieki virs Stokholmas redzēja veselus 5 "saules diskus," tātad diska formas NLO? Svarīgi, ka novērotāju vidū bijis arī slavenais politiķis un matemātiķis Olafs Petri, kurš uzdeva māksliniekam Urbānam iemūžināt šo notikumu. Tagad glezna ar "saules disku" attēliem tiek glabāta Zviedrijas galvaspilsētas katedrālē.
1553.gadā diskveida NLO novērots virs Stokholmas.
1676.gadā diska vai vairoga formas NLO redzēts virs Toskānas. Tieši virs Toskānas redzētais diska formas NLO pirmo reizi nodēvēts par "šķīvīti." Tā izpaudies Florencē dzīvojošais astronoms un filozofs Frančesko Bordzīni. Savā traktātā, kas veltīts 1676.gada 31.marta neparastajai gaismai virs Toskānas, viņš rakstīja, ka "vakarā debesīs parādījās spīdošs ķermenis šķīvja formā."
1777.gadā Messē novēroja paliela skaita tumšu disku lidojumu.
1851.gada septembrī Starptautiskās izstādes laikā Londonā virs Haidparka parādījas vairāk kā 100 spožu disku, kas lidoja no austreņiem un ziemeļiem, pēc kā savācās vienkop un aizlidoja. Tos novērojis amatieris astronoms mācītājs Rīds. Rakstīts arī, ka NLO veselas 10 stundas kustējušies dažādos virzienos;
1863.gada augustā kādā Madrides avīzē bija nodrukāts ziņojums: "Aizvakar vakarā virs Madrides dienvidaustrumu daļas parādījās spīdošs sarkanīgas krāsas disks ar liesmu bumbu. Ilgu laiku nostāvējis nekustīgi, disks sāka ātri kustēties horizintālā un vertikālā virzienā."
1871.gadā virs Marseļas parādījās gigantisks disks. 9 minūtes tas karājās bez kustības, tad 7 minūtes kustējās ziemeļu virzienā un atkal apstājās. Pēc tam trakā ātrumā aiztraucās uz austreņiem.
1887.gadā pie Reisa raga angļu kuģa "Sibirien" apkalpe novēroja lielu spīdošu disku, kas parādījās no ūdens un lēni pacēlās 16 m augstumā. Kādu laiku tas kustējās pret vēju, tad apstājās, aši pacēlās debesīs un nozuda skatienam. Viss notikums turpinājās 5 minūtes.
1892.gadā holandiešu astronoms Millers novēroja NLO - melnu disku, kas kustējās uz Mēness diska fona.
1906.gadā 600 jūdzes no Reisa raga Ziemeļatlantijā tvaikoņa "Svētais Andrejs" komanda novēroja kā apmēram 5 jūdžu attālumā ūdenī ienira 3 NLO. Drīzi pēc tam vēl viens NLO šķīvja formā un 3-5 m diametrā nolidoja pa zigzaga trajektoriju un ienira ūdenī 1 jūdzes attālumā no tvaikoņa. /Avots - Č.H.Forts, "Nolādēto grāmata"/
1936. vai 1937.gada rudenī Naragansetā kāds Kellers ar ģimeni debesīs novēroja 10-12 vienādus diska formas objektus, no kuriem viens karājās nekustīgi, bet pārējie liecienveidīgi kustējās šurpu un turpu. Tā tas turpinājies kādas 10 minūtes, pēc kam NLO kā pēc komandas strauji sadrūzmējās viens virs otra "stabiņā."Sakārtojušies tādā veidā, tie visi kopā pacēlās vertikāli un aizlidoja. /Avots - Zilā grāmata/
1942.gada februārī holandiešu kuģa "Tromp" ekipāža 3 stundu laikā novēroja milzīgu disku no alumīnijam līdzīga materiāla, kas ļoti ātri pietuvojās kugim, veica apbrīnojamu manevru sēriju un nozuda ar ātrumu, kas bija ne mazāks par 6000 km/st.
1943.gada oktobrī amerikāņu bumbvedēju B-17 uzlidojuma laikā Šveinfurtes pilsētai, virs pilsētas parādījās mazu mirdzošu disku spiets. Tie bija tikai 10 cm diametrā, sekoja bumbvedējiem, nekā netraucējot bumbošanu. Viens no bumbvedējiem ar savu labo spārnu izgāja cauri disku "spietam" bez kādas to iedarbības uz spārnu vai lidmašīnas dzinēju.
1944.gada novembrī 415.nakts bumbvedēju eskadriļas (bāzējās Anglijā) lidotāji lidojuma laikā virs Francijas novēroja apmēram 10 spīdošus diskus, kas pārvietojās debesīs vienotā ierindā ar "ekstraordināru ātrumu."

1947.gads.
1947.gada 21.jūnijā virs Pudžetsaundas līča 3 jūdzes attāli no Takomas (Vašingtonas pavalsts) krasta apsardzes darbinieks Dels kopā ar dēlu un diviem kutera ekipāžas locekļiem, kas patrulēja netālu no Mauri salas, ieraudzīja kā no blīva mākoņa, kas karājās virs salas, parādījās 6 diska formas NLO grupa apmēram 30 m diametrā katrs. Diski izskatījās metāliski un tiem visiem bija pa perimetru izkārtoti iluminatori, bet apakšā liela melna atvere. Centrālais NLO karājās nekustīgi 600 m augstumā, bet pārējie 5 lēni meta apļus ap to. Tad centrālais NLO, kas kustējās grūdienveidīgi un rotēja, nolaidās līdz 150 m augstumam. Kļuva redzams, ka melnajā atverē, kas atradās tā apakšā, reizumis uzplaiksnīja spoža gaisma. Pēc 5 minūtēm viens non 5 pavadošajiem NLO, kas joprojām apļoja 600 m augstumā, nolaidās uz centrālā NLO un tie abi vairākas minūtes palika savienoti, bet pēc tam nolaidies NLO no jauna atdalījās un pacēlās iepriekšējā 600 m augstumā. Drīzumā no centrālā NLO iekšienes sāka atskanēt sitieni, dobji sprādziena trokšņi, un no tā lejup izbira simtiem mazu, acīmredzot karstu diska atlūzu, kas, krītot ūdenī, veidoja ūdens tvaika mākoņus. Visbeidzot NLO iekšienē atskanēja atskanēja spēcīgs sprādziens. Pēc tā avarējušais nekustīgais NLO iegaismojās, no jauna pacēlās augšup, pievienojās pieciem pārējiem NLO un tie visi lielā ātrumā aizlidoja okeāna virzienā. Atlūzas savāca ASV GKS. Pēcāk īpaši izveidota komisija uzgāja salā vairākas kaut kādu detaļu apkusušas atliekas. Rūpīga to analīze parādīja, ka tās nav bolīdu atliekas. Tomēr tās pilnīgi nelīdzinājās arī kādām cilvēku lidaparātu atliekām. Atliekas saturēja kalciju, silikonu, alumīniju, cinku un dzelzi. /Avots - Galden P., Zaģerživaiķe, no ņe streļaiķe, Zivot, 1977, Nr.18, Bratislava un Phillips T., Physical Traces Associated with UFO Sightings//CUFOS, 1975/
1947.gada jūnijā virs Albukerkes novēroja 13 sudrabainus diska formas NLO, kas lidoja viens aiz otra sākumā uz dienvidiem, tad mainīja kursu uz austreņiem un visbeidzot pagriezās uz rieteņiem. /Avots - Berlitz Ch., Moor W., Roswell Incident, Ņujorka, 1980/

1952.gads.
1952.gada jūlijā lidmašīna DS-4 lidoja no Ņujorkas uz Maiami. Lidaparāta ekipāža Norfolkas rojonā ieraudzīja 6 spoži spīdošus diskus 30 m diametrā, kas kolonnā un milzīgā ātrumā lidoja tieši pretī lidmašīnai ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 19 000 km/st. Pietuvojušies lidmašīnai un nemainot ātrumu, diski sagriezās ar malām uz leju un it kā "atlēca" no neredzamas sienas 150 grādu leņķī, aizlidojot pretējā virzienā.
1952.gadā virs Oloronas (Francija) lēni lidoja liels izstieptas formas NLO, kura priekšā zigzagā pa pāriem lidoja 30 izmēros daudz mazāki dzelteni disku formas NLO ar sarkaniem kupoliem. /Avots - Hobana I., Weverbergh I., OZN o sfidare pentru ratiunea umana, Bukareste, 1971/

1953.gada martā divi aculiecinieki atgriezās no Glenbernijas uz Baltimoru un ieraudzīja sudrabainas krāsas plakanu disku 15 m diametrā. Tam bija kupols un masti, NLO uzkārās 3 m virs viņu automašīnas. Pēc tam disks nostājās uz malas un sāka kustēties it kā ripojot pa debesīm, pēc kā pazuda aiz horizonta. Notikums iekļauts "Zilajā grāmatā."
1954.gada novembrī virs Londonas parādījās 50 diskveida NLO, kas lidoja "U" burta formā. Tad tie pārkārtojās 2 rindās, bet vēlāk - "Z" burta formā. /Avots - Good T., Above Top Secret, Londona, 1987.g./
1955.gadā Ziemeļjūrā pie Vācijas krastiem nelielā dziļumā esot ticis uziets diskveida NLO apmēram 27 m diametrā. Tas bijis no ļoti viegla metāla, līdzīga alumīnijam, un tika minētas arī kādas ziņas par tā iekšējo iekārtojumu. Šo objektu esot nogādājuši Helholandes salā, kur atvēruši un sākuši pētīt. Tomēr izpētes rezultāti nekad nav tikuši publicēti. /Avots - Binder O., What We Realy Know about Flying Saucers, New York, 1967/

1957.gads.
1957.gada novembrī vecākais leitnants N., kas atgriezās no Stedas (Lasvegasā) aviobāzes, laukā pamanīja 4 diska formas NLO 15 m diametrā. Katrs no tiem balstījās uz 3 metāliskiem balstiem. Kad tie pacēlās, aculiecinieka acu priekšā balsti ievilkās NLO iekšienē.
1957.gadā 3 diskveida NLO pārlidoja Močimirimu (Brazīlija), tikai zem NLO trajektorijas pilnīgi nodzisa elektrība, bet malās tā blāvēja.
Iespējams, pie šīs sadaļas varētu pieskaitīt zvana formas NLO. Pirmais tāds nofotografēts Austrālijā, 1966.gada 2.aprīlī. Viktoriāņu lidojošo šķīvīšu izpētes biedrība pēc pārbaudes atzina fotogrāfiju par īstu. Iespējams, ka Sergejs Panamarenko (Ukraina) arī nofotografējis zvana formas NLO, bet jau 1958.gadā (atcerieties, tas ir tas cilvēks, kas, iespējams, uz 2006.gada Kijevu atceļojis no 1958.gada).
1957.gadā diskveida NLO uzsprāga virs okeāna Ubatubo rajonā (Brazīlija). Seklumā tika uzietas sīkas atliekas no tīra magnija, kuras pēc tam esot pētītas virknē laboratoriju. /Avots - Hobana I., Weverbergh I., OZN o sfidare pentru ratiunea umana, Bucuresti, 1971.g./

1958.gadā Iguamo pilsētā (Brazīlija) diskveida NLO kustējās krampjainiem rāvieniem un tā centās uzņemt augstumu, taču apmetās otrādi. Galu galā tas nostājās uz malas un iekrita upē - ūdens tajā uzreiz sāka mutuļot.. Tomēr objekta meklēšana ar ūdenslīdēju palīdzību veselas 2 nedēļas nekādu rezultātu nedeva. /Avots - Edwards F., Flying Soucers - Serious Business, Bantam Books, 1966./

1959.gads.
1959.gada septembrī Ņūfaundlendas rajonā pie lidmašīnas, kas lidoja no Ņujorkas uz Parīzi, pietuvojās šķīvja formas NLO 30 m diametrā ar rotējošu kupolu un turpināja lidot paralēli lidmašīnai 600 m attālumā. Tad viņš uz brīdi pietuvojās lidmašīnas kreisajam spārnam 15 m attālumā un kreisā spārna dzinēji sāka "raustīties." Kad lidmašīna vaica asu pagriezienu pa labi un atrāvās no NLO apmēram par 2000 m, dzinēji atkal sāka darboties ritmiski. Taču NLO turpināja sekot lidmašīnai un 10-15 m attālumā pietuvojās labajam spārnam - tagad "raustīties" sāka šī spārna dzinēji. Ekipāžas mēģinājumi pa radio sazināties ar zemi bija nesekmīgi, jo nebija radiosakaru. Kopumā NLO lidmašīnas tuvumā sabija 7 minūtes, pēc tam tas ar kolosālu paātrinājumu aizlidoja, bija redzams tikai kā spīdošs punkts. Radiosakari uzreiz atjaunojās.
1959.gada 15.novembrī Guamas tuvumā NLO zem ūdens novēroja slavenais franču okeanologs Ž.Pikārs. Par to viņš veica ierakstu sava batiskafa borta žurnālā: "10.57. Dziļums 700 asis (sažeņei ??? -krievu val.). pamanīts apaļš priekšmets diska formā ar daudzskaitlīgiem spīdošiem punktiem." /Avots - Ž.Pikārs, R.Ditcs, "Dziļums septiņas jūdzes," 1963.g./
1959.gada novembrī kāda čehoslovāku militārā aerodroma lidotāji un apkalpojošais personāls virs lidlauka ieraudzīja NLO šķīvja formā un ne mazāk kā 150 m diametrā, apjoztu ar spīdošu gredzenu. Objektu fiksēja arī radiolokatori. Pilnīgi bez skaņas un lielā ātrumā NLO pārlidoja aerodromu apmēram 1000 m augstumā, veica asu pagriezienu par 90 grādiem un nozuda. Pēc minūtes tas parādījās vēlreiz jau tikai 100 m augstumā un 2 minūtes karājās virs lidlauka. Tad zibenīgi uzņēmafantastisku ātrumu un nozuda. Aerodromā esošās lidmašīnas atradās kaujas gatavībā un tās saņēma pavēli pacelties gaisā, tomēr nezināmu tehnisku iemeslu dēļ nespēja to izdarīt. Notikums aprakstīts čehoslovāku avīzes "Kridla vlasti" 1959.gada 26.numurā.

1960.gada vasarā Kadamžojas ciemā (Fergānas tuvumā, Uzbekijā) institūta "Giproņikeļ" laboratorijas priekšnieks Šeiņins no Fergānas ielejas puses tuvojamies pamanīja spīdošu objektu diska formā ar diviem antenām līdzīgiem stieņiem. NLO bija tipisks metālisks spīdums, tas uzkārās un bija skaidri redzams. Piepeši tā aprises zaudēja asumu un 1-2 sekunžu laikā NLO no diska formas mainījās uz miglainu pleķi, kas tūdaļa arī izzuda.
1962.gada maijā augsti lidojošā lidmašīna X-15, novērotājs lidotājs Vokers. Uzņēmis filmā 5 diska formas NLO, kas lidojuši pakāpjveida kārtībā un pavadījuši lidmašīnu ilgu laiku. Skeptiķis Dž.Obergs - viltojums. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/

1963.gads.
1963.gada februārī Viktorijas pavalstī (Austrālija) 300 m augstumā virs kokiem uzkārās disks 8 m diametrā ar stieni, kas izskatījās kā antēna vai periskops.
1963.gada februārī Moe rajonā (Austrālija) fermeris Brjū ar dēlu ieraudzīja disku ar kupolu 7 m diametrā, kas pietuvojās viņu fermai un nolaidās virs lopu laidara 20-30 m augstumā. Tai pat brīdī laidarā esošie zirgi sāka celties uz pakaļkājām, bet govis salauza norobežojumus un vārtījās pa zemi. Pēc tam vēl vairākas dienas šos lopus nevarēja iedzīt tajā laidarā.

1966.gada martā Konisborā (Anglija) Stīvens Prats (Stewen Pratt) nofotografēja debesīs NLO, kas lēni pārvietojās un izstaroja oranžu gaismu. Kad attīstīja filmu, tajā bija redzami veseli 3 objekti šķīvja formā, kas lidoja viens aiz otra pa vienu līniju. Pie tam 2.objekts bija mazāks par 1. un 3.objekts bija mazāks par 2.

1967.gads.
1967.gada maijā Manitobas pavalstī (Kanāda) amatieris ģeologs Mihaleks ieraudzīja 2 diska formas NLO 11 m diametrā un 3 m augstus, kas bija piezemējušies.Uzlūkodams tos par kaut kādiem amerikāņu lidaparātiem, Mihaleks tiem tuvojās un piedāvāja palīdzību (saucot balsī, vai?), taču atbildi nesaņēma. Nogaidījis minūtes 30, viņš piegāja pie viena no objektiem. Tai pat brīdī tajā atvērās lūka, no kuras izšļācās spožas gaismas straume. Tad Mihaleks, uzvilcis zaļas brilles, iebāza šai lūkā galvu un iekšā ieraudzīja kaut kādus haotiski izvietotus gaismas avotus. Tad viņš pieskārās lidaparātam ar roku, kas bija tērpta ar gumiju armētā cimdā - cimds zibenīgi izkusa. Drīzi lūka aizvērās, objekts sāka rotēt pulksteņrādītaja virzienā un tā izdalītais karstums aizdedzināja Mihaleka apģērbu. Tad NLO aizlidoja (abi?), bet ģeologa krūšu kurvja apakšdaļā palika šaha lauciņu kārtībā izvietoti apdegumi. Pēc šī gadījuma Mihalekam sākās vemšana, caureja, sāka atmirt kaulu smadzeņu šūnas un asinīs sāka samazināties leikocītu skaits. Šādi simptomi ir tipiski staru slimībai. Mihaleks zaudēja 10 kg svaru, tomēr izdzīvoja.
1967.gadā Toskānā (Itālija) novēroja 10 diska formas NLO, kas lidoja V burta ierindā. Smailē lidoja lielizmēra NLO. /Avots - Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Visbādene, 1976/

1968.gads.
1968.gada novembrī Francijas Alpos doktors H. ieraudzīja 2 pilnīgi vienādus diskus apmēram 65 m diametrā un 16 m augstumā, kad tie nelielā augstumā tuvojās mājai. Disku augšējās daļas bijušas sudrabaini baltas, bet apakšējās - sarkanas. Augšpusē un no sāniem tiem bija kas līdzīgs antenām, lejup spīdēja cilindriski stari, apgaismojot zemi. Diski rotēja ap savām vertikālajām asīm un katru sekundi uzliesmoja. Pēc katra uzliesmojuma starp horizontālajām kaimiņu "antenām" uzplaiksnīja spoža gaisma. Tad abi diski satuvinājās un saplūda vienā. Kopā saplūdušais disks pietuvojās mājai un nostājās uz malas, virzot doktora H. virzienā gaismas staru. Tūdaļ pat atskanēja sprādziens un disks izgaisa.
1968.gada oktobrī rumāņu tankera "Arges" komanda Mozambikas jūras šaurumā pamanīja kā debesīs neticamā ātrumā laistīdamies aizlidoja disms apmēram 17 m diametrā, kas izstaroja gaišzili zaļganus starus. Negaidīti disks izmainīja lidojuma virzienu par 90o un milzīgā ātrumā pazuda skatienam.

1971.gada novembrī netālu no Edsbrū (Zviedrija) novērotāju grupa ieraudzīja dzelteni spožu "cigāru" apmēram 200 m garumā un 4 m diametrā, kas karājās vertikālā stāvoklī 400 m augstumā virs zemes. Pēc 7 minūtēm "cigārs" sāka šūpoties, pēc tam veica apļveida kustības ar savu apakšējo galu un visbeidzot nostājās horizontāli. Pēc tam "cigāra" centrā uzlaiksnīja spoža gaisma, un no tās secīgi izlidoja 5 diska formas NLO alumīnija krāsā, kas sāka veikt ap "cigāru" spirāles veida kustības. Vēl pēc kāda laika šie objekti izkārtojās un šaušalīgā ātrumā aiztraucās uz dienvidiem. Tad "cigārs" atkāl nostājās vertikāli un tad sāka celties augšup ar pieaugošu ātrumu. Viss novērojums ilga ap 20 minūtēm. /Avots - Jungkvist B., NLO - fantasķičeskaja reaļnosķ, Stocholm, 1977/
1972.gadā Vidusjūras piekrastē pie Savonnas (Itālija) daudzi aculiecinieki novērojusi piezemējošos diskveida NLO aomēram 100 m diametrā, no kura ritmiski ik pēc kāda laika nākuši stari, kas apgaismoja jūras virsmu. Kādu laiku disks lidoja pa apli, it kā kaut ko gaidot. Tad 200 m no krasta zem ūdens iedegušies kaut kādi uguņi un NLO ieniris tai vietā, pazūdot skatienam.
1973.gada 8.septembrī Rudešortas rajonā (Anglija) Mansu ģimene novēroja kā viņu māju pārlidoja kvēlojošs šķīvja formas NLO. Tā lidojuma iedarbībā garāžai nocēlās skārda jumts un pārlidojis, nosēdās uz viņu pašu mājas jumta.

1975.gads.
1975.gada maijā pie Borisogļebskas (Krievija) leitnants Paļcevs netālu no šosejas ieraudzīja nolaidušos diskveida NLO ar caurspīdīgu kupolu. Mēģinot tam tuvoties, leitnants uzdūrās neredzamam aizsarglaukam un zaudēja samaņu gandrīz uz stundu. Avots - "Stroiteļnaja gazeta," 1988.gada 8.decembris.
1975.gada maijā amerikāņu aviācijas bāzes kuģa "Franklins Rūzvelts" 90 apkalpes locekļi pie Itālijas krastiem novēroja kā no ūdens izlidoja milzīgs pelēks disks ar apaļiem iluminatoriem, aplidoja riņkī kuģim un nozuda skatienam.
1975.gadā netālu no Šifnala Salon (kur tas ir?) aculiecinieku grupa novēroja nekustīgi karājošos spīdošu bumbu apmēram 18 m diametrā, ap kuru riņķoja 3 šķīvju formas NLO 12 m dimetrā - gaiši zilā, sarkanā un zaļā krāsā. Katrs no šiem 3 objektiem sūtīja centrālajai lodei gaismas uzplaiksnījumus tādā pat krāsā, kā bija paši. Tad centrālā lode sāka pulsēt un pats nosūtīja šķīvja veida NLO 3 baltus starus. Trāpot krāsainajiem diskiem, baltie stari nokrāsojās šo objektu krāsās. Pēc tam visi 3 krāsainie diski aiztraucās centrālās lodes virzienā un pazuda tajā. Lode pēc tam sāka rotēt, nokrāsodamās dažādās krāsās, un aizlidoja lielā ātrumā. Viss novērojums turpinājies apmēram stundu. /Avots - Flying Saucers Review, 1979, sēj. 24 Nr.5, Anglija/

1974.gada janvārī zviedru lidmašīnas apkalpe, kas atradās gaisā uz austreņiem no Lisabonas, novēroja 15 spīdošu diska formas NLO lidojumu "V" formas ierindā. NLO strauji lidoja virs horizonta ar 12 000 km/st. ātrumu. Bija redzams, ka 2 NLO galvgalī bija lielāki nekā pārējie, bet attālumi starp objektiem ierindā bija ļoti mazi. /Avots - Jungkvist B., NLO - fantasķičeskaja reaļnosķ, stokholma, 1977/

1977.gads.
1977.gada septembrī naktī Pareņas ciemā Ohotskas jūras malā ģeoloģiskās ekspedīcijas personāls 10 minūtes novēroja diska formas NLO redzamā Mēness diska lielumā, no kura lejup nāca 6 stari, kas pakāpeniski sašaurinājušies. Par šo novērojumu ziņojis PSRS ZA korespondētājloceklis Dikovs.
1977.gada decembrī vienā no Maskavas apgabala apdzīvotajām vietām zinātnieks biologs pamanījis virs ēkas sudrabainu apli puses Mēness diska izmērā. Rotējot ap vertikālu asi, šis aplis sākumā pārvērtās par elipsi, bet pēc tam - par tipisku "šķīvi" ar abpusējiem izvelvējumiem, kas ar malu bija pavērsts pret novērotāju.

1978.gads. 
1978.gada sākumā Akapulko (Meksika) apkaimes ciema iedzīvotāji novēroja, kā divi nelieli diski dzinās pakaļ lielākam un it kā mēģināja tam aizšķērot ceļu. Bet, kad tie pietuvojš pavisam cieši, lielais disks pārvērtās ugunīgā bumbā un sadalījās gabalos, kas it kā iztvaikoja. Vienlaikus vajājošie diski atlidoja nost un aizlidoja. /Avots - Damanskij E., Zagadka epohi, 1979.g., poļu valodā/
1978.gada 8.augusta vakarā pie Geničeskas (Krievijā?) liela aculiecinieku grupa autotūristu nometnē pamanīja lidojam diska formas objektu, kas savos izmēros 3 reizes pārsniedza redzamo Mēness disku. Augšā un apakšā tam bija izvelvējums ar divām iluminatoru rindām, pašam apkārt bija redzama spilgti oranža aura. No NLO apakšējā izvelvējuma ar 15 sekunžu intervālu izlidoja mazi diskiņi, pie kam katra tāda diskiņa parādīšanos pavadīja apžilbinošs uzliesmojums. Katrs no izlidojušiem diskiņiem nekustīgi uzkārās 2-3 sekundes un tad aši aizlidoja Melnās jūras virzienā. Kopumā izlidojuši 15-20 tādu mazo disku. /Avots - Zigeļ F., Posadki NLO v SSSR, 1980, T.5/
1978.gada augustā Ļeņingradas Kara apgabala virsnieku grupa devās ar mašīnu uz Maskavu. 12.kilometrā aiz Kaļiņinas viņi pamanīja debesīs nekustīgi uzkārušos NLO diska formā. No NLO malām stiepās divas izleiktas spīdošas loces, kuru gali saslēdzās savā starpā, tā veidojot milzīgu elipsi. Pēc dažām minūtēm NLO strauji pacēlās vertikāli augšup un pazuda skatienam, bet spīdošās loces palika uz vietas.
1978.gada novembrī diska veida NLO ar caurspīdīgu kupolu 40 km no Kuveitas galvaspilsētas pārtrauca ne tikai radiosakarus, bet arī visus Kuveitas pilsētas telefona sakarus ar ārpasauli. /Avots - krievu avīze "Moskovskije Novosti," 1978.g. Nr.33, balstoties uz virkni citu valstu ziņu aģentūrām/.
1978.gadā diska formas NLO pikēja līdz dažu simtu metru augstumam virs Sfaksas (Tunisija), pēc kā visā pilsētā izsledzās elektrība. Strāvu ražoja gāzes turboģeneratori un tās frekvence bija samazinājusies no 50 līdz 30 Hz. Elektroapgāde atjaunojās pēc 9 minūtēm.

1980.gada novembrī Atlantijas okeānā atradās krievu pētniecības kuģis "Viktors Bugajevs" (Viktor Bugajev). Tā aerologs Kistanovs stāsta, ka kuģa ekipāža novērojusi nekustīgi levitējošu diska formas NLO 1/3 Mēness diska izmērā. No NLO nākuši 8 stari, kas vēlāk pēc kārtas izslēgušies un disks nozudis.

1989.gads. 
1989.gada februārī virs Progresas pilsētas (Gvatemala) uzkārās liels NLO šķīvja formā ar sarkanām mirgojošām uguntiņām malās. Tam apkārt atradās vēl 3 tādas pašas formas NLO, taču izmēros mazāki. Visus 4 NLO redzēja lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju, taču tos nezin kādēļ nefiksēja RLS.
1989.gada 29.novembrī žandarmu patruļa Eipenē (Beļģija) ieraudzīja apaļu NLO, kas lidoja pa zigzaga trajektoriju un no kura nāca 3 Zemi apgaismojoši stari. NLO uzkārās 200 m virs aizsprosta Vedras upe un tā sabija 45 minūtes. Tad viņam pietuvojās disks ar kupolu, kurā bija redzami 3 iluminatori. Tad abi objekti aizlidoja dienvidu virzienā. /Avots - "Rabočaja tribuna," 1990.gada 11.janvāris/

Diska formas NLO Latvijā. Diskveida NLO tikuši redzēti arī Latvijā, piemēram, virs Daugavas pie Salaspils, Rīgā pie Ķīšezera - apraksts šeit, Dundagā un Dundagas apkārtnē - apmēram 10 minūtes karājoties virs "Jušu" mājām Nevejā (Dundagas pagasts).

Raksti.
Roberts Brants stāsta par "šķīvīti" Pāvu ielā pie Ķīšezera.
NASA izpētes zonde "Zinātkāre" uz Marsa nofotografējusi diska formas NLO.

Saites.
NLO formas.