Epifīze
Latīniski - corpus pineale.
Cilvēku un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums.
Epifīze vislabāk ir attīstīta bērniem līdz 7 gadu vecumam; tās hormoni kavē priekšlaicīgu dzimumsistēmas attīstību. Pieaugušiem cilvēkiem epifīze ir rudimentāra (masa 0,1 -0,2 g) un satur minerālvielu nosēdumus - t.s. "smadzeņu smiltis." Evolūcijas gaitā epifīze izveidojusies no dažu kaulzivju un rāpuļu paura orgāna, kas funkcionē kā gaismjūtīgs aparāts. Ja dzīvniekiem ievada epifīzes ekstraktus, samazinās gonādu masa, tiek traucēta dzimumpazīmju attīstība. Kastrētiem dzīvniekiem epifīzes darbība aktivizējas.
Austrumu filozofiskajās sistēmās epifīzi saista ar tā saukto "trešo aci."
Lielo smadzeņu puslodes kļuvušas izliektas, jo izveidojas jauna garoza - neokortekss, kas nosedza vidējās smadzenes un epifīzi, kā tas ir zīdītājiem.
Saites.
Centrālā nervu sistēma.
