Aliens

Etiopu Derības šķirsts

Etiopu mīts par Meneliku un Šķirstu. Par šiem notikumiem stāstīts etiopu eposā Kebras Negast. Pie ķēniņa Zālamana ieradās Sābas ķēniņiene, kura no tā tapa grūta. Atgriezusies savā valstī – Etiopijā, viņa dzemdēja dēlu – Meneliku, pirmo etiopu ķēniņu. Kad Menelikam palika 20 gadu, viņš devās pie tēva uz Jeruzālemi tēva dāvinātajā lidaparātā. Tur Zālamans viņu atzina par savu dēlu un uzņēma ar lielu labvēlību. Taču pēc Jeruzālemē pavadītā gada, cilšu vecajie sāka viņu skaust. Viņi bija sašutuši par ķēniņa pārlieku lielo labvēlību pret etiopu un gribēja, lai tas atgriežas mājās. Zālamans piekrita, bet izvirzīja noteikumu, ka Meneliku šai ceļojumā jāpavada visu vecajo pirmdzimtie dēli. Šo dēlu vidū bija arī Azarija, žīdu pirmā virspriestera Sadoka dēls. Tieši Azarija, un ne Meneliks, izzaga Derības šķirstu no tempļa, atstājot tur kopiju. Žīdu jaunieši par to pavēstīja Menelikam tikai jau esot visai patālu no Jeruzālemes. Meneliks nosprieda, ka tik pārdroša rīcība varēja izdoties tikai pēc Dieva gribas, un atļāva pavadoņiem Šķirstu paturēt.
Ir arī otra versija, ka gudrais Zālamans iemānījis Menelikam tukšu Šķirstu, tā saturu tomēr atstājot Jeruzālemē.

Derības Šķirsts Ēģiptē. Ceļinieki caur Gazas pilsētu pa Sinaja pussalas ziemeļiem devās uz Ēģipti un tur brauca pa Nīlu uz augšu. Pa ceļam tiem bijušas divas atpūtas Asuānā, kur tie palika vairākus simtus gadu. Asuānā ceļinieki apmetušies uz dzīvi, par ko liecina judaistu templis, kura atliekas atrastas Elefantīnas salā. Bet tad 525.g.pmē. uz Ēģipti ar karu nāca persiešu ķēniņš Kambīzs II, kurš nopostīja visus ēģiptiešu tempļus, bet neskāra žīdu templi. Ēģiptieši nosprieda, ka žīdi ir ienaidnieku pusē, sāka tos vajāt, sagrāva viņu templi un tie bija spiesti bēgt no Ēģiptes, lkīdzi ņemot arī Šķirstu.

Derības Šķirsta ceļš uz Etiopiju. Tad tie devās uz Meroes valsti Sudānā, taču sabija tur neilgi, jo bija jābēg no cita kara. Tad tie sadalījās divās daļās: viena devās pa Tekezes upi, bet otra – pa Nīlu. Tā tie nonāca Etiopijā, Kuārā pie Tana ezera, kur arī apmetās uz dzīvi un kļuva par etiopiem. Viss šis notikums risinājies ne vēlāk par 928.g.pmē., kas tiek uzskatīts par Zālamana nāves gadu. Tai laikā vēl nav eksistējusi Aksūmas pilsēta, tātad Šķirsts nekādi nevar būt nogādāts tur. Ja stāsts ir patiess, tad Šķirsts uz vismaz 700 gadiem ir radis patvērumu citā vietā. Šī vieta laika gaitā nostāstos tika saistīta ar Aksūmu.

Šķirsts Tana ezerā. Kad Meneliks ieradās Etiopijā, viņš meklēja drošu vietu Šķirsta glabāšanai. Tai laikā viss Tana ezers bija svēts. Šķirsts tika noglabāts uz salas Kirkos baznīcā un glabājās te 800 gadu līdz 4.gs. Tai laikā te nebija nekādas baznīcas un Šķirsts atradās teltī.

Šķirsts pāriet no žīdiem pie kristiešiem. Sākotnēji Šķirstu glabāja judaisti. Bet tad žīdu-kristiešu karu rezultātā Šķirstu savā īpašumā ieguva kristieši (tuvāku ziņu par šo procesu Mazajam Zaļajam nav) un sāka to iekļaut savā reliģiskajā doktrīnā. Ap 330.g. pirmais Etiopijas kristīgais ķēniņš Ezana pārvietoja Šķirstu uz Aksūmu.

Šķirsts Judītes iebrukuma laikā ap 980.g. Etiopi uzskata, ka Šķirsts ticis nogādāts drošībā uz Debra Cionas salas Zvaja ezerā uz dienvidiem no Adisabebas. Nostāsti vēsta, ka tas tur palicis 70 gadus, līdz atkal atvests atpakaļ uz Aksūmu. Vēl tagad šeit uz salas dzīvo mūki, kuru dzimtā valoda ir tigraju. Viņi apgalvo, ka to senči atnākuši šeit ap 959.gadu. Šie mūki stāsta, ka Šķirsta pārvietotāji pārvietojušies tikai naktī un slēpušies alās, tādējādi izvairoties no Judītes kareivjiem.

Šķirsts oriģinālajā Sv.Marijas Cionas katedrālē. Šo katedrāli sāka celt 372.gadā un tā ir vecākā kristiešu baznīca Melnās Āfrikas valstīs. Šeit arī glabāja Šķirstu, bet vai no paša sākuma – tas nav zināms. Kad to 16.gs.20.gados apmeklēja portugāļu mūks Fransišku Alvarišs, Šķirsts vēl glabājās šinī baznīcā.

Abu Saliha Šķirsta apraksts. XIII gs. armēņu ģeogrāfs. Ceļojumu rezultātā sarakstījis monumentālu darbu: „Ēģiptes un dažu kaimiņvalstu baznīcas un klosteri,” kuru 19.gs. angļu valodā pārtulkoja B.T.Evettss. Sākot no 284.lappaspuses ir 8 lappaspuses par Abesīniju. Cita starpā teikts: „Abesīņiem pieder Derības šķirsts, kurā glabājas divas plāksnes ar Dieva uzšņāptiem baušļiem Izraēļa dēliem. Derības šķirsts ievietots altārī, bet ir šaurāks par altāri; cilvēka ceļa augstumā un apšūts ar zeltu.” Ir ziņas, ka armēnis savām acīm redzējis Šķirstu. Armēnis ziņo arī par Šķirsta izmantošanu liturģijā: Šķirstu četros gada svētkos pārklātu iznes no baznīcas uz pils baznīcu – Ziemassvētkos, Jēzus kristīšanas, Jēzus Augšāmcelšanās un Piecdesmitnieces (Trīsvienības) svētkos.

Templieši kā etiopu Šķirsta sargi. Šai hipotēzei gan nav neko daudz pierādījumu. Ir tikai loģiski pamatota iespējamo notikumu virtene. Templiešu un etiopu ceļi krustojās Jeruzālemē, kur ar tiem kontaktos varēja nonākt brālēna izraidītais ķēniņš Lalibela. Visdrīzāk tieši ar templiešu militāro un materiālo atbalstu Lalibela spēja atgiezties dzimtenē un padzīt no troņa savu brālēnu. Pateicībā par to, iespējams, templieši tam izprasīja atļauju aprūpēt Derības šķirstu. Tieši tā arī apgalvots etiopu hronikās, ka ķēniņa Lalibelas laikā Derības šķirstu pārnēsājuši bārdaini baltie vīri. Par to laikam ir rakstījis arī portugāļu mūks Fransišku Alavarišs, kas apmeklēja Etiopiju 16.gs. beigās.
Par templiešu saistību ar etiopu Škirsta leģendu liecina arī Šartras baznīcas (pirmās gotiskās celtnes Eiropā) bareljefi Francijā. Šīs baznīcas būvi saista ar Sv.Bernardu un tā atbalstītajiem templiešu bruņiniekiem.
Katedrāles labajā erkerā atrodas Sābas ķēniņienes statuja pilnā augumā, blakus Zālamanam. Pie viņas kājām sakņupis nēģeru kalps, tādējādi senie baznīcas cēlāji nepārprotami novieto Sābas ķēniņieni Āfrikas kontekstā. Starp arku un labo erkeru atrodas neliela skulptūra, kas attēlo lādi pajūgā. Zem tās uzraksts drukātiem burtiem: ARCHA CEDERIS. Turpat netālu ir aina, tiesa, slikti saglabājusies, kurā vīrietis noliecies pār tādu pašu lādi. Arī te ir uzraksts, bet slikti salasāms. Iespējams, tas skan tā: HIC AMITITUR ARCHA CEDERIS.
Ziemeļu portālā var novilkt vienādmalu trijstūri starp Melhisedeka figūru centrālajā ailē, Sābas ķēniņienes figūru labajā ailē un Derības šķirsta atveidojumu augšā. Bez tam Šķirsta attēls pajūgā virzās no Melhisedeka uz Sābas ķēniņienes pusi pa šā trijstūra vienu no malām. Tādējādi visai pamatota ir izvirzītā hipotēze, ka baznīcas Ziemeļu portāla ikonogrāfija mums pauž notikumu ar Derības šķirstu, kurš no Izraēlas (Melhisedeks) pārceļojis uz Āfriku (Sābas ķēniņiene).

Šķirsts nezināmā vietā. 1530.gadu sākumā, kad Harāras emīra Ahmeda Kreiļa karaspēks tuvojās Aksūmai, svēto relikviju pārnesa uz „citu glabāšanas vietu” - uz nezināmu, iespējams atkal uz Tanakirkosas salu. Tādējādi Šķirsts tika izglābts un musulmāņu armija to neieguva kā trofeju Aksūmas ieņemšanā 1535.gadā. Oriģinālā Sv.Marijas Cionas katedrāle tika sagrauta.

Šķirsts vecajā Sv.Marijas Cionas katedrālē (~1635.-1965.g.). Pēc aptuveni 100 gadiem, tātad ap 1635.gadu, kad valstī bija iestājies miers un kārtība, relikviju atnesa no paslēptuves un ievietoja ķēniņa Fasilidasa jaunceltajā Sv.Marijas Cionas katedrālē. Domājams, ka tur viņš arī palika līdz 1965.gadam.

Šķirsta saistība ar Aksūmas stēlām. Etiopi apgalvo, ka 30 m augstās un 300 t smagās Aksūmas stēlas izveidotas un pārvietotas ar Derības šķirsta un „Dievišķā uguns” spēku. Nav gan nekādu dokumentālu apstiprinājumu Šķirsta izmantošanai stēlu celtniecībā.

Armēnijas patriarha legāta vizīte. 19.gs. 60.gados Aksūmā ciemojās Armēnijas patriarha legāts Dimofejs, kurš bija ieradies lai apgāztu, viņaprāt muļķīgos, uzskatus par Šķirsta atrašanos Aksūmā. Veicis zināmu spiedienu uz priesteriem, Dimofejs varēja aplūkot ne pašu Šķirstu, bet tikai vienu no divām Tabota plāksnēm, kuru iznesa ārpus baznīcas palīgtelpā. Tā bijusi sarkanīga marmora plāksne 24 cm garumā, 22 cm platumā un 3 cm biezumā. Legāts ar vizīti palika apmierināts, jo uzskatīja, ka ieguvis apstiprinājumu mīta nepamatotībai: „Akmens gandrīz nebojāts un uz tā nav nekādu vecuma pēdu. Viņš var attiekties, pats vēlākais, uz trīspadsmito vai četrpadsmito gadsimtu mūsu ērā...” Taču ir visai pamatotas šaubas par to, ka legātam tika parādita oriģināla lieta, ņemot vērā viņa augstprātību un vēlmi pierādīt mīta melīgumu.

Kauja pie Adovas 1896.gadā. Šai kaujā etiopu ķēniņa Menelika II slikti bruņotā un apmācītā armija sakāva itāļu kolonizatorus. Nopelnus par šo uzvaru etiopi piedēvē Derības šķirsta spēkam, kuru priesteri iznesa kaujas laukā cīņai pret okupantiem. Vēsturnieki šo kauju vēlāk nosaukuši par „eiropiešu armijas lielāko sakāvi cīņā pret afrikāņu karaspēku kopš Hanibāla laikiem.”

Briti nolaupa Šķirstus. Koloniālo karu laikā Āfrikā britu armija izlaupīja daudzas etiopu baznīcas un pilsētas. Kā viens no trofeju veidiem bija Derības šķirsta kopijas, kas atradās katrā etiopu baznīcā. Literatūrā ticis minēts, ka briti nolaupījuši arī īsto Šķirstu un izveduši uz Angliju. Pēc tam, jau mūsdienās, ar briesmīgu skandālu gan tas tika atgūts un atgriezts Etiopijā. Mazais Zaļais (cik nu ir sapratis) domā, ka šeit gan runa ir gājusi par kārtējo kopiju (lai gan visai nozīmīgu), kas atgriezta un novietota Haile Selasija katedrālē Adisabebā. Nekad nav dzirdēts, ka briti būtu izlaupījuši Aksūmu un aizveduši īsto Šķirstu.

Šķirsts Sv.Marijas Cionas katedrāles mazajā kapelā. Pēdējais Etiopijas imperators Haile Selasijs I to lika uzcelt, un ap 1965.gadu Šķirsts tika ievietots speciāli celtajā un labi apsargātajā Mazajā kapelā.

Kebra Negast par Šķirstu. Etiopu nacionālais eposs Kebra Negast vēsta: „Tas it kā ar spēku piesaista skatienu, tas pārsteidz garu un pilda to ar apbrīnu. Tā ir spirituāla lieta, brīvības lieta un dzīvības mājoklis, kuras dzimtene ir debesis un kas tomēr darbojas uz Zemes.” Eposa 17.nodaļā: „Debešķīgais tajā [Šķirstā] ir brīnišķīgs pēc krāsas un veidojuma, līdzīgs jaspisam, pulētam varam, dārgakmenim, kristālam un gaismai, kas apbur un valdzina acis, mulsina prātu, veidots pēc Kunga idejas un nevis ar kāda cilvēku dzimuma mākslinieka rokām, bet Viņš pats to ir radījis savas godības mājoklim.” Te Derības šķirsta satura apraksts ir tik līdzīgs „Pāvila vēstulē žīdiem” paustajā, ka var uzskatīt šo epizodi par vēlāko kristiešu rakstītu.

Šķirsts reliģisko svētku laikā. Agrāk visu reliģisko svētku laikā Šķirsts tika iznests no glabātuves un nēsāts apkārt. Pēdējā laikā to dara vairs tikai reizi gadā Timkatas svētku laikā 19.janvārī. Arī tad Šķirsts tiek rūpīgi ievīstīts stiprā audumā, ar mērķi no tā varenības pasargāt ļaudis. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka īstais Šķirsts tomēr nekad netek iznests no glabātuves, jo vienīgais cilvēks pasaulē, kas Šķirstu var redzēt – tā Sargs, ceremoniju laikās tajās nepiedalās, bet paliek turpat glabātavā, lai gan pēc likumu viņam būtu jāatrodas Šķirstam blakus.

Šķirsta kopijas. Ap 10 tādu kopiju angļi izveda no Etiopijas apmēram 130 gadu atpakaļ. Bez tām tika izvestas daudzas citas vērtslietas: ap 500 senu rokrakstu, divi zelta kroņi, desmtiem svētbilžu, krusti u.c. 14.–15.gs. relikvijas. Šai kopijai ir ap 400 gadu. 2001.gada decembrī to atrada kādā no Skotijas baznīcām. Dažas nedēļas vēlāk svinīgā ceremonijā Edinburgā tas nodots Etiopijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjiem. Sestdienā tas atgriezās Adisabebas Trīsvienības baznīcā, kur arī glabājās līdz 1872.gadam. Par godu šim notikumam simtiem tūkstošu Etiopijas iedzīvotāju pulcējās galvaspilsētā un līksmoja. Parasti Šķirstu tautai nerāda, taču priesteri šoreiz pieļāva izņēmumu (runa gan iet tikai par kopiju!).

Šķirsts pilsoņu kara laikā. 90.gados tigraju partizāni sāka apdraudēt komunistu diktatora Mengistu varu Aksūmā. Tamdēļ neilgi pirms partizānu ienākšanas, pilsētā ieradās Mengistu sūtīti cilvēki un pavēlēja Šķirstu pārvest uz Adisabebu. Mūki atteicās to darīt un bija gatavi aizsargāt relikviju ar spēku. Pilsētas iedzīvotāji saniknoti devās mūkiem palīgā un Mengistu vīri atkāpās.

Šķirsts šodien. Šodien tas atrodas Etiopijas pilsētā Aksūmā, dziļi zemē zem Sv.Cionas Marijas katedrāles mazās kapelas, rūpīgi apsargāts; to sargā 15 vai 50 sargi (etiopu angliskā izruna ir tik neskaidra, ka Mazais Zaļais tā arī nesaprata - fiftī vai fiftīn šie saka). Galveno baznīcas priesteri sauc par nebura-ed.
Atrasties tiešā tā tuvumā atļauts tikai vienam cilvēkam, svētā Šķirsta sargam, speciāli sagatavotam cilvēkam. Šāda sarga mūžs ir ļoti īss un bīstams. Viens no pēdējiem izredzētajiem - mūks Gebra Mikails pēkšņi pakrita bez dzīvības 1991.gadā. Viņa pēctecis Aba Tes Famerions jau pēc dažiem mēnešiem smagi saslima, gandrīz zaudēja acu gaismu un mira 1995.gadā. Britu žurnālists Grehems Henkoks, grāmatas „Zīme un zieģelis” (Sign and the Seal), ir ticies ar Famerionu un izvaicājis par apsargājamo objektu. „Derības šķirsts ir lieta no uguns. Kad pirmoreiz pie tā piegāju, es trīcēju no bailēm un trīcu vēl joprojām.” Kad Famerionu izraudzīja šim godpilnajam un atbildīgajam amatam, viņš to nevēlējās un aizbēga kalnos. Pēc viņa sūtītie divi mūki atveda to atpakaļ, bet viņš atkal bēga. Tad viņu daudzus mēnešus turēja piekaltu ķēdē kapelā, līdz viņš bija ar mieru. Etiopiem ir zināms, ka galvenais Šķirsta svētums ir Tabots – Mozus likumu plāksnes.
Vismaz viena Šķirsta kopija mūsdienās atrodas katrā Etiopijas ortodoksālo kristiešu baznīcā, kopskaitā to ir ap 30 000. Ikdienā arī kopijas drīkst redzēt tikai priesteri, bet katru gadu 19.janvārī Timkata svētku laikā tās tiek nēsātas apkārt. Taču ar aci arī tad nevar tās redzēt, jo Šķirstu kopijas segtas ar pārklājiem. Sava ceļojuma laikā pa Etiopiju 2006.gada novembrī, kādā Tigrajas kalnu baznīciņā turienes priesteris tomēr atslēdza Svēto telpu un parādīja Mazajam Zaļajam Šķirsta kopiju. Šo unikālo fotogrāfiju mēs arī publicējam šai materiālā.

Timkatas svētku laikā 19.janvārī Aksūmā it ka tiekot iznests arī īstais Šķirsts, taču tam visai grūti noticēt, jo Šķirsta sargs tomēr vienmēr paliek kapelā. Tātad kapelā ir arī īstais Šķirsts, bet apkārt nēsā kopiju. 

Saites.
Derības šķirsts.