Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Francisks I (2013.-patlaban)

Īstā vārdā Horhe Mario Bergoljo.
266.Romas katoļu pāvests no 2013.gada līdz pašreizējam brīdim.
Katoļu baznīcas vēsturē pirmais Amerikas pārstāvis un jezuīts pāvesta amatā.
Arī pirmais neeiropietis, kam uzticēta baznīcas vadība.
Pirmais pāvests, kas pieņēmis Sv.Franciska vārdu.
Pirmais pāvests baznīcas vēsturē, kurs saticies ar savu priekšgājēju.

Dzīvesgājums. Dzimis 1936.gada 17.devembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē.
Kāpis tronī 2013.gadā pēc iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI atteikšanās no troņa. Pirmais Romas pāvests no Dienvidamerikas un arī pirmais jezuīts pāvesta amatā.
Dzimis 1936.gada 17.decembrī.
Studējis Argentīnā, Čīlē un Vācijā.
1998.gadā iecelts par Buenosairesas (Argentīnā) arhibīskapu. Vienkāršs un pieticīgs cilvēks.
2013.gada 13.marta vakarā konklāvs ar baltiem dūmiem no skursteņa to ievēlēja par pāvestu.
2013.gada 12.maijā (svētdienā) kanonizējis Otrantas mocekļus - apmēram 800 itāļu kristiešu, kas nogalināti XV gs. nogalē osmaņu turku iebrukuma laikā, jo atteicās pieņemt islāmu. Tā bija pirmā kanonizācija pēc pāvesta stāšanās amatā.
Savā pirmajā vizītē ārpus Itālijas devies uz Latīņameriku (te mīt 40% katoļticīgo) 2013.gada 22.-28.jūlijam. Brazīlijā (vislielākais katoļu daudzums pasaulē, 6.pāvesta viesošanās reize) viņš piedalījās jauniešiem veltītos pasākumos, apmeklēja ģimenes graustu rajonos, notiesātos cietumā un Sv.Asīzes Franciska slimnīcu.
2014.gada 25.novembrī uzrunāja parlamentāriešus Eiropas parlamentā Strasbūrā.
2015.gadā no 18.-21.septembrim viesojās Kubā. Franciskam I bija liela loma ASV un Kubas samierināšanā. Vatikānā norisa daļa no slepenajām kubiešu-amerikāņu sarunām, kas sākās 2013.gada jūnijā. 20.septembrī pāvests tikās ar Raulu Kastro.
2015.gada 22.septembrī sāka vizīti ASV, kur pirmo reizi 24.septembrī runāja kongresā. 23.septembrī viņš Baltajā namā tikās ar abortus atbalstošu mūķeni, atklāti homoseksuālu mācītāju un transvestītu.
2015.gada novembra beigās devās vizītē pa Āfrikas valstīm - Keniju, Ugandu un Centrālāfrikas Republiku.
2018.gadā viesojās Lietuvā, Latvjā (25.sept.) un Igaunijā.
2019.gadā kļuvis par pirmo pāvestu, kas apmeklējis islāma rašanās vietu - Arābijas pussalu, jo 4.februārī piedalījās starpreliģiju konferencē AAE, apmeklēja arī vienu no lielākajām mošejām pasaulē - tur tikās ar Islāma vecajo padomi (bāzēta Abudabā ar mērķi veicināt mieru un saskaņu islāma sabiedrībā). 5.februārī noturēja dievkalpojumu Abudabā, kur klātienē to vēroja 43 000 cilvēku, desmitiem tūkstošu to vēros ekrānos ap stadionu.

Dzīvesveids. Francisks I izslavēts ar savu vienkāršību un pazemību. Atteicies no greznajiem pāvesta apartamentiem, tērpjas baltā talārā un kaklā nēsā dzelzs, nevis zelta krustu.
Dodas uz darbu ar autobusu, gatavopats sev maltītes, dzīvo vienkāršā dzīvoklī. Vizītes laikā ASV viņš pārvietojās ar vienkāršu Fiat markas automobīli.

Pāvests cenšas reformēt Vatikāna finansiālo struktūru, kas pēdējā laikā vainota naudas atmazgāšanā un korupcijā. Atšķirībā no sava priekšteča ieņem pielaidīgāku attieksmi pret homoseksuāļiem.
Francisks I izsludinājis sanāksmi, kas notiks 2019.gada februārī, lai iztirzātu samilzušo pedofīlijas problēmu Katoļu baznīcā. Vācijas Bīskapu konferences pasūtītais pētījums aprakstījis 3677 bērnu seksuālās izmantošanas gadījumus laikā no 1946.-2014.gadam, kuros vainoti 1670 priesteri. Tikai 38% gadījumu ir ziņots augstāk un vainīgie saņēmusi kaut jel kādas sankcijas, kas lielākoties bijusī tikai simboliski disciplinārsodi.

Francisks I un Latvija. 2018.gada 24.septembrī (pirmdiena) bija ieradies 1 dienas apustuliskā vizītē Latvijā, Baltijas valstu apceļošanas laikā. Franciska I ceļojums uz Baltijas valstīm ir 25.vizīte ārpus Itālijas. Latvija bija 35.valsts,ko viņš apmeklējis kā pāvests.
Latvijā izskanēja 4 pāvesta uzruna. Pāvesta uzrunu Rīgas pilī klausījās 350 amatpersonas, sabiedrības pārstāvji un diplomāti. Pilī notika Latvijas un Vatikāna dāvanu apmaiņa. Francisks I Vējonim uzdāvināja mozaīku Mater Ecclesiae, bet Vējonis pāvestam "Indriķa hronikas" sējumu, ko veidojusi māksliniece Iliziane Grīnberga. Iesiešanai izmantots Latvijas ozols un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Vējonis pasniedza arī kompaktdisku ar Sergeja Prokofjeva mūzikas ierakstu diriģenta Marisa Jansona interpretācijā.
Nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa,
Piedalījās ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas domā, tikās ar senjoriem Sv.Jēkaba katedrālē un celebrēja misi Aglonas bazilikā.
Vizītes laikā palīdzēja 400 brīvprātīgo, no tiem 200 bija Latgals jaunsargi.
Pasākuma norisi Aglonā atbalstīja vairāk nekā 300 Latvijas armijas karavīri un zemessargi. Uz svēto misi Aglonā līdz augusta beigām reģistrējušies nepilni 32 000 iedzīvotāji,starp tiem 1000 viesu no ārzemēm, galvenokārt no Baltkrievijas.
Rīgas Doma ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījās 1200 cilvēku.
Latvijas pasts izdevis pāvesta vizītei veltītu pastmarku 100 000 eksemplāru tirāžā.
Latvijas valdība vizītes organizēšanai piešķīra 806 202 eiras. Puse no summas tika Aglonas bazilikas rekonstrukcijai.

Darbi.
"Pazemības ceļš."
"Mīlestības līksme."
 
Vēstule "Dieva tautai," - 2018.gada 20.augusts, īpašs dokuments, ko Vatikāns izdod ļoti reti.

Saites.
Romas katoļu pāvesti.