Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pāvesti, Romas katoļu (30.g.-patlaban)

Pappas - "tēvs" (grieķu val.).
Romas Katoļu baznīcas galvas, kuru rezidence atrodas Romas Vatikāna kvartālā.

Pilnais tituls. Romas bīskaps, Kristus patiesais vietnieks, Sv.Pētera pēcnācējs, visas baznīcas augstākais svētnieks, Rietumu patriarhs, Itālijas primāts, Romaņas provinces bīskaps un metropolīts, Vatikāna valsts suverēnais valdnieks.

Romas pāvesti. Vatikāna pretenzijām uz vadošo stāvokli kristietības pasaulē par pamatu bija un ir baznīcas mīts par to, ka Romas bīskapi un arī pāvesti ir galvenā apustuļa Pētera tiešie pēcteči. Šis apgalvojums tā arī palicis mīta līmenī, jo arheoloģiskie izrakumi Romē zem Pētera un Pāvila katedrāles to nav spējuši apstiprināt. 10 gadu ilgušo izrakumu laikā līdz 1950.gadam vissenākais atradums bija neliels kristiešu altāris, kas datejams apmēram ap 140.gadu. Tika uzieti arī vairāki kristiešu apbedījumi no II gs. beigām un III gs. Tas vēlreiz netieši apstiprināja zinātnē pieņemto uzstādījumu, ka Ireneja sniegtais saraksts ir vēsturiski neapšaubāms tikai no II gs. vidus.
Sevišķu uzmanību jaunās kristīgās reliģijas sludinātāji pievērsa vergiem. Kristīgo draudzēs vergi jutās kā cilvēki, kuru grēki izpirkti ar Dieva dēla asinīm. Te viņi viegli panāca tādu stāvokli, kādu viņiem nebija iespējams sasniegt citās sabiedrības aprindās. Ne velti Romas draudžu leģendārajos pirmo bīskapu sarakstos sastopami daudzi vergu vārdi - Linijs, Anaklets, Klements I, Eleitērijs. (Eisēbijs, "Baznīcas vēsture," V, 6.)
Līdz ar kristiešu draudžu paplašināšanos, pieauga arī bīskapu ietekme: Romas impērijas atsevišķo provinču galveno pilsētu bīskapi kļuva par vadošajiem visā provincē, gūstot apzīmējumu “pāvests” (no grieķu valodas pappas – "tēvs"). Laika gaitā Romas bīskaps kļuva par vienīgo personu, kam bija tiesības saukties par pāvestu.
Romas bīskapu izvirzīšanās. Romas bīskapi tikai no Ireneja laikiem sāka pretendēt uz sevišķu vietu kristietībā, tomē viņu centieniem stipri pretojās citi bīskapi. Kad 178.gadā Romas bīskaps Eleitērijs uzstājās pret montānistiem, gallu draudzes piespieda viņu samierināties. Tertuliāns zobgalīgi taujāja Romas bīskapam, vai tas neuzskata sevi par "augstāko priesteri un vai netaisās kā bīskaps pār bīskapiem dot pavēles pēdējiem."
Vienīgi ar imperatoru atbalstu Romas bīskapi pamazām sasniedza savu mērķi. Kad imperatora Aureliāna laikā (270.-275.g.) Antiohijā notika šķelšanās starp kristiešiem, imperators lika nodot baznīcas namu "tiem, ar kuriem Itālijas un Romas bīskapi sarakstās par ticības mācību." (Eisēbijs, "Baznīcas vēsture," VII, 30.) Tāda praksē bija baznīcas un impērija "nesamierināmība" vēl pirms Konstantīna I Lielā.
Pāvesti - baznīcas valsts vadītāji. 754.gadā pāvests kronēja franku karali Pipinu Īso, kurš svinīgi apsolīja nodot pāvesta īpašumā visas zemes, ko viņš turpmāk iekaros. Ar šo Pipina dāvinājumu pāvests kļuva par laicīgu valdnieku - izveidojās Pāvesta jeb Baznīcas valsts, kas pastāv nu jau 1000 gadu.
XIX gs. neskaitāmos uzbrukumos Baznīcas valsts strauji zaudēja teritorijas. 1929.gadā Itālija slēdza līgumu ar Svēto krēslu, atzīstot tā neatkarību - dzima Vatikāna pilsētvalsts ar pāvestu kā monarhu.
Baznīcas reģistros pavisam tādu ir 265, no kuriem vairākums bijuši itāļi, un tos baznīca atzīst par likumīgiem. 43 no tiem atradušies pie varas mazāk nekā gadu, 12 - mazāk nekā mēnesi. Visilgāk pie varas atradies pirmais leģendārais pāvests - Sv.Pēteris, 37 gadus.

Kā kļūt par pāvestu. Pirmajos gadsimtos par Romas bīskapu (pāvestu) varēja kļūt jebkurš tikumīgs un cienījams draudzes loceklis, bet 1059.gadā pieņemtā kārtība noteica, ka pāvestu ievēl kardinālu kopsapulce no sava vidus ar 2/3 balsu.
Vēlētāji - kardināli. Pāvesta nāves vai atkāpšanās gadījumā (tas notika ļoti reti) kardināli pulcējas uz konklāvu ("ieslēgts"), lai ievēlētu jaunu katoļu līderi. Maksimālais balsotāju skaits ir 120 kardināli, un to vecums nedrīkst pārsniegt 80 gadus.
Vēlēšanu norises vieta. Vatikāns. Kopš 1871.gada konklāvs notiek Siksta kapelā. Saskaņā ar 1996.gada reformām konklāva laikā kardināli nakšņo Sv.Martas mājā.
Dzimuma pārbaude. Vatikāna vēsturē esot bijis gadījums, kad pāvesta amatā ielavījusies sieviete. Kad tas atklājies, nolemts pirms pāvesta vēlēšanām pārbaudīt pāvesta dzimumu. Kandidātu nosēdināja speciāli izgatavotā krēslā ar caurumu. Pārbaudītājs tuvojās no aizmugures un ielaida roku caurumā, lai pārliecinātos par pretendenta vīrišķajiem atribūtiem. Ja viss kārtībā, pārbaudītājs iesaucās: Ovacio!
Vēlēšanu process. Ievēlēšanas procesi dažkārt izvērtās ļoti smagi - trūka vienprātības kardinālu starpā. 1274.gadā, lai pārtrauktu veselu 3 gadu garo kopsapulci, tika ieviesta jauna prakse: kardinālu sapulces dalībnieki tika ieslēgti - (conclave - "aizslēgts") baznīcā. Kopš tā laika sapulce ieguva konklāva nosaukumu.
Balsošana pa punktiem:
    1)  biļetena augšējā daļā latīņu valodā rakstīts "Ievēlu par Virspriesteri...," bet apakšējā daļā atstāta vieta garīdznieka vārdam;
    2)  kandidāta vārds jāuzraksta skaidri salasāmā rokrakstā, bet rokrakstu var mainīt, lai citi to nevarētu pazīt;
    3)  salocījis biļetenu un pacēlis izstieptā rokā (lai tas visiem būtu redzams), kardināls dodas pie altāra un iemet biļetenu balsošanas urnā;
    4)  sākas balsu skaitīšana. saskaitītos biļetenus caurdur un saver uz diega;
    5)  pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsotāju atbalsts. Ja balsotāju skaits nedalās ar 3, tad nepieciešamas divas trešdaļas plus viena balss;
    6)  pirmajādienā notiek viena balsošanas kārta. Ja ar pirmo piegājienu pāvests nav ievēlēts, nākamajās dienās tiek rīkotas četras kārtas: divas no rīta un divas pēcpusdienā.
Vēlēšanu rezultāta paziņošana. Kardinālu kopsapulces balsojuma rezultātus pasludināja ar dūmiem - balti dūmi no kardinālu kapelas skursteņa liecina, ka jaunais pāvests ir ievēlēts, bet melni dūmi (pievieno mitrus salmus un krāsvielas) - balsojums bijis neveiksmīgs.
Ja kardināliem izdevies ievēlēt jaunu pāvestu, biļetenus sadedzina ar sausiem salmiem un dūmi ir baltā krāsā. Tautai tika paziņots - "Mums ir pāvests!" (Habemus Papam!). Par pāvesta ievēlēšanu vēsta arī Sv.Pētera bazilikas zvani.

IX gadsimtā kaut kādā nesaprotamā veidā par pāvestu Jāni (Džons izrādījās Džoanna) kļuvusi un izlikusies sieviete (stipri apstrīdams vēstures fakts!).
Kopš 1996.gada par pāvestu atkal drīkst izvēlēt jebkuru vīriešu dzimuma katoli līdz 80 gadu vecumam.

Pāvestu vārdi. Pāvesti paši var izvēlēties jebkuru vārdu, bet pēdējos gadsimtos vienmēr pieņem vārdus, ko pāvesti jau lietojuši. To vidū izrauga tādus, kas, kuri simbolizē zināmu kursu, kādu jaunais pāvests grib ievērot. Pāvestu reģistrā neatkārtojas tikai viens vārds – Pēteris, kas piederēja leģendārajam apustulim un pirmajam Romas bīskapam. Uzskata, ka tas pāvests, kurš iedrošināsies pieņemt šo vārdu, būs arī pēdējais. Populārākie vārdi: Jānis (23), Benedikts un Gregorijs (16), Klements (14), Inokents un Leons (13).

Pāvesta rezidences vietas. Tā bija Roma, tomēr no 1309.-1377.gadam tā bija Aviņona.

Pāvesta bēres. Pāvests jau iepriekš izrauga sev apbedīšanas vietu kādā no Sv.Pētera vai Sv.Labrenča katedrāles pazemes telpām. Jau iepriekš izgatavo trīs viņa augumam piemērotus zārkus – no cipreses koka, alvas un bronzas, marmora kapa plāksni ar uzrakstu, kurā trūkst tikai nāves dienas, bēru runu melnā ādas futrālī, ko vēlāk ielikt zārkā, tāpat kā sarkanu safjanādas maisu ar monētām un medaļām, kas izkaltas aizvadītā pontifikāta laikā. Pāvestam guļot uz nāves gultas, Vatikānā sākas rosība. Valsts sekretariāts sūta telegrammas uz visām pasaules malām, aicinot kardinālus uz konklāvu. Kūrijas prelāti izvirza pāvesta troņa kandidātus. Vatikānā akreditētie žurnālisti un diplomāti krīt vai no kājām meklēdami konfidenciālu informāciju. Vatikāna šūšanas ateljē gatavo dažāda lieluma pāvesta tērpus un galvassegas. Apbedīšanas birojs strādā ar bēru piederumiem.

Pretpāvesti. Pastāv arī jēdziens "pretpāvests" (antipapa) jeb alternatīvs pāvests, to ievēl Baznīcas iekšējā opozīcija un Svētais krēsls tos neatzīst par likumīgiem. Vēsturē fiksēti veseli 39 pretpāvesti, vienā gadījumā bijuši divi pāvesti reizē.

Pāvestiem bijuši dažādi laiki. Par tiem ievēlēti ļaudis ar smagu reputāciju, pat kriminālisti, ij pārmēru piselīgi, ij precēti, oficiāli 4 no tiem bijuši homoseksuāli, arī garīgi nelīdzsvaroti.

1870.gadā Vatikāna I koncils pieņēma dogmu, ka "pāvests ir nemaldīgs," kad:
1) runā kā Baznīcas vadītājs un Dieva vietnieks zemes virsū;
2) runā ticības lietās;
3) vēršas pie visas Baznīcas.
Citos gadījumos pāvests nav nemaldīgs!

Pāvesta apsardze. Jau vairāk kā 500 gadu pāvestu apsargā Šveices gvardi

Interesanti sīkumi par pāvestiem.
Mūsdienās pāvesta automašīnai ir numurs SCV 1.
Pēc protokola vizītē pie pāvesta baltā apģērbā var ierasties tikai karalienes, kuru pārvaldītajās zemēs galvenā reliģija ir katolicisms.
Pāvests valkā gredzenu, kosauc par - Zvejnieka gredzenu.
Izmantoja pārnēsājamo troni - sedia gestatoria.

        1.   Pēteris (30.-64. vai 67.g.).
        2.   Linijs (67.-79.g.). 
Eisēbijs savā "Baznīcas vēsturē" (V, 6.) Liniju minējis kā vergu.
        3.   Anaklets (79.-92.g.). Eisēbijs savā "Baznīcas vēsturē" (V, 6.) Anakletu minējis kā vergu.
        4.   Klements I (92.-99.g.).
        5.   Evarists (99.-107.g.).
        6.   Aleksandrs I (107.-115.g.).
        7.   Siksts I (115.-124.g.).
        8.   Telesfors (126.-137.g.).
        9.   Higins (138.-142.g.).
      10.  Pijs I (142.-154.g.).
      11.  Anikets (157.-168.g.).
      12.  Soters (167.-174.g.).

      13.  Eleitērijs (174.-189.g.).
      14.  Viktors I (189.-199.g.).
      15.  Zefirīns (199.-217.g.).
      16.  Kaliksts I (218.-223.g.).
      17.  Urbāns I (222.-230.g.).
      18.  Pontiāns (230.-235.g.).
      19.  Anterijs (235.-236.g.).
      20.  Fabiāns (236.-250.g.). 
      21.  Kornēlijs (251.-253.g.). 
      22.  Lūcijs I (253.-254.g ).
      23.  Stefans I (254.-257.g.).
      24.  Siksts II (257.–258.g.).
      25.  Dionīsijs (259.-268.g.).
      26.  Fēlikss I (269.-274.g.).
      27.  Eiticiāns (275.-283.g.).
      28.  Kaijs (283.-296.g.).
      29.  Marcelīns (296.-304.g.).
Četrus gadus bīskapa Romā nav bijis.
      30.  Marcells I (308.-309.g.).
      31.  Eisēbijs (309. vai 310.-309. vai 310.g.).
      32.  Miltiāds (311.-314.g.).
      33.  Silvestrs I (314.-335.g.).
      34.  Marks (336.g.).
      35.  Jūlijs I (337.-352.g.).
      36.  Libērijs (352.-366.g.). Zemošanos nāves rīka - krusta zīmes priekšā ieveda bīskapa Miletija laikā 360.gadā.
             Fēlikss II (355.-366.?g.) - antipāvests.
      37.  Damasijs I (366.-384.g.).
      38.  Sirīcijs (384.-399.g.).
      39.  Anastasijs I (399.-401.g.).
      40.  Inokents I (401.-417.g.).
      41.  Zosims (417.–418.g.).
      42.  Bonifācijs I (418.–422.g.).
      43.  Celestīns I (422.-432.g.).
      44.  Siksts III (432.-440.g.).
      45.  Leons I (440.-461.g.).
      46.  Hilarijs (461.-468.g.).
      47.  Simplīcijs (468.-483.g.).
      48.  Fēlikss III (483.-492.g.).
      49.  Gelasijs I (492.-496.g.).
      50.  Anastasijs II (496.–498.g.).
      51.  Simahs (498.-514.g.).
      52.  Hormisdass (514.-523.g.).
      53.  Jānis I (523.-526.g).
      54.  Fēlikss IV (526.-530.g.).
      55.  Bonifācijs II (530.-332.g.).
      56.  Jānis II (533.-535.g.).
      57.  Agapets I (535.-536.g.).
      58.  Silverijs (536.-537.g.).
      59.  Vigīlijs (537.-555.g.).
      60.  Pelagijs I (556.-561.g.).
      61.  Jānis III (561.-574.g.).
      62.  Benedikts I (575.-579.g.).
      63.  Pelagijs II (579.-590.g.).
      64.  Gregors I Lielais (590.-604.g.).
      65.  Sabiniāns (604.-606.g.).
Pēc Sabiniāna nolinčošanas (608.gadā???) Romas bīskapa vieta palika vakanta veselu gadu. Bīskapi ar ieročiem rokās cīnījās par to, kamēr galu galā tirāns Foka (tobrīd valdīja Bizantijas impērijā), nosauca Bonifācija III vārdu.
      66.  Bonifācijs III (607.g.).
      67.  Bonifācijs IV (608.-615.g.).
      68.  Adeodāts I (615.-618.g.).
      69.  Bonifācijs V (619.-625.g.).
      70.  Honorijs I (625.-638.g.).
      71.  Severīns (640.g.).
      72.  Jānis IV (640.-642.g.).
      73.  Teodors I (642.-649.g.).
      74.  Mārtiņš I (649.-655.g.).
      75.  Eigēnijs I (654.-657.g.).
      76.  Vitaliāns (657.-672.g.).
      77.  Adeodāts II (672.-676.g.).
      78.  Donuss (676.-678.g.).
      79.  Agatons (678-681.g.).
      80.  Leons II (682.-683.g.).
      81.  Benedikts II (684.-685.g.).
      82.  Jānis V (685.-686.g.).
      83.  Konons (686.-687.g.).
      84.  Sergijs I (687.-701.g.).
      85.  Jānis VI (701.-705.g.).
      86.  Jānis VII (705.-707.g.).
      87.  Sisīnijs (708.g.).
      88.  Konstantīns I (708.-715.g.).
      89.  Gregors II (715.-731.g.).
      90.  Gregors III (731.-741.g.).
      91.  Zakarijs (741.-752.g.).
      92.  Stefans II (752.-757.g.).
      93.  Pāvils I (757.-767.g.).
L.Taksils savās "Svētajās pļāpās" raksta, ka pēc Pāvila I nāves Romas bīskapa tronī ticis likts laicīgs cilvēks Tibērijs Konstantīns,kas kļuvis par Konstantīnu II. Tomēr viņa valdīšanas laiks bijis īss. Nepagājis ne gads, kad baznīcas klīriķi sadumpojušies pret viņu. Tie sadalījās divās daļās un katra izvīrzīja savu jauno pretendentu uz troni - Filipu un Sefanu. Konstantīns II, dvēselē būdams kautrīgs cilvēks, atteicās no troņa un aizdevās uz klosteri, ļaudams konkurences cīņai sist augstu vilni.
      94.  Stefans III (768.-772.g.).
      95.  Adriāns I (772.-795.g.).
      96.  Leons III (795.-816.g.).
      97.  Stefans IV (816.-817.g.).
      98.  Paskāls I (817.-824.g.).
      99.  Eigēns II (824-827.g.).
    100. Valentīns (827.g.).
    101. Gregors IV (827.-844.g.).
    102. Sergijs II (844.-847.g.).
    103. Leons IV (847.-855.g.).
    104. Benedikts III (855.-858.g.).
    105. Nikolajs I (858.-867.g.).
    106. Adriāns II (867.-872.g.).
    107. Jānis VIII (872.-882.g.).
    108. Marīns I (882.-884.g.).
    109. Adriāns III (884.-885.g.).
    110. Stefans V (885.-891.g.).
    111. Formozs (891.-896.g.).
    112. Bonifācijs VI (896.g.).
    113. Stefans VI (896.-897.g.).
    114. Romāns (897.g.).
    115. Teodors II (897.g.).
    116. Jānis IX (898.-900.g.).
X gs. notikušo politisko juku rezultātā baznīcas vadībā un zemākajos garīdzniecības slāņos valdīja tumsonība, mantkārība, simonija (Baznīcas amatu pirkšana), amorāls dzīvesveids. Pāvesta amats kļuva par ietekmīgāko dzimtu tirgošanās objektu, līdz ar to Baznīcas vadība bieži vien nonāca necienīgu, pat noziedzīgu personu rokās, kas nevairījās pat no slepkavībām: X gadsimtā nomainījās 27 pāvesti, no kuriem septiņi mira varmācīgā nāvē
    117. Benedikts IV (900.-903.g.).
    118. Leons V (903.-903. vai 904.g.).
    119. Sergijs III (904.-911.g.).
    120. Anastasijs III (911.-913.g.).
    121. Lando (913.-914.g.).
    122. Jānis X (914.-928.g.).
    123. Leons VI (928.-929.g.).
    124. Stefans VII (929.-931.g.).
    125. Jānis XI (931.-935g.).
    126. Leons VII (936.-939.g.).
    127. Stefans VIII (939.-942.g.).
    128. Marīns II (942.-946.g.).
            Mārtiņš III-?

    129. Agapets II (946.-955.g.).
    130. Jānis XII (955.-964.g.).
    131. Bendikts V (964.g.).
    132. Leons VIII (964.-965.g.).
    133. Jānis XIII (965.-972.g.).
    134. Benedikts VI (973.-974.g.).
    135. Benedikts VII (974.-983.g.).
    136. Jānis XIV (983.-984.g.).
    137. Jānis XV (985.-996.g.).
    138. Gregors V (996.-999.g.).
    139. Silvestrs II (999.-1003.g.).
    140. Jānis XVII (1003.g.).
    141. Jānis XVIII (1004.-1009.g.).
    142. Sergijs IV (1009.-1012.g.).
    143. Benedikts VIII (1012.-1024g.).
    144. Jānis XIX (1024.-1032.g.).
    145. Benedikts IX (1032.-1044.g.). 1.reizi.
    146. Silvestrs III (1045.g.).
    147. Benedikts IX (1045.g.). 2.reizi.
    148. Gregors VI (1045.-1046.g.).
    149. Klements II (1046.-1047.g.).
    150. Benedikts IX (1047.-1048.g.) 3.reizi.
    151. Damasijs II (1048.g.).
    152. Leons IX (1049.-1054.g.).

1054.gadā Baznīca sašķēlās katoļu un pareizticīgo baznīcās.

    153. Viktors II (1055.-1057.g.).
    154. Stefans IX (1057.-1058.g.). 

1059.gadā pieņēma lēmumu, ka pāvestu var ievēlēt kardinālu sapulce ar 2/3 balsu.
    155. Nikolāss II (1059.-1061.g.).
    156. Aleksandrs II (1061.-1073.g.).
    157. Gregors VII Hildebrands (1073.-1085.g.).
    158. Viktors III (1086.-1087.g.).
    159. Urbāns II (1088.-1099.g.).
    160. Paskāls II (1099.-1118.g.).
    161. Gelasijs II (1118.-1119.g.).
    162. Kaliksts II (1119.-1124.g.).
    163. Honorijs II (1124.–1130.g.).
    164. Inokents II (1130.-1143.g.).
    165. Celestīns II (1143.-1144.g.).
    166. Lūcijs II (1145.1146.g.).
    167. Eigēns III (1145.-1153.g.).
    168. Anastasijs IV (1153.-1154.g.). 
    169. Adriāns IV (1154.-1159.g.).
    170. Aleksandrs III (1159.-1181.g.).
    171. Lūcijs III (1181.-1185.g.).
    172. Urbāns III (1185.-1187.g.).
    173.Gregors VIII (1187.g.).
    174. Klements III (1187.-1191.g.).
    175. Celestīns III (1191.-1198.g.).
    176. Inokents III (1198.-1216.g.).
    177. Honorijs III (1216.-1227.g.).
    178. Gregors IX (1227.-1241.g.).
    179. Celestīns IV (1241.g.).
    180. Inokents IV (1243.-1254.g.).
    181. Aleksandrs IV (1254.-1261.g.).
    182. Urbāns IV (1261.-1264.g.).

    183. Klements IV (1265.-1268.g.).
Trīs gadi bez pāvesta. Laikā no 1271.-1274.g. norisa nenormāli gara kardinālu sapulce, kurā veselus 3 gadus nespēja ievēlēt jauno pāvestu, līdz sapulces dalībniekus ieslēdza (conclave).
    184. Gregors X (1271.-1276.g.).
    185. Inokents V (1276.g.).

    186. Adriāns V (1276.g.).
    187. Jānis XXI (1276.-1277.g.).
    188. Nikolajs III (1277.-1280.g.).
    189. Mārtiņš IV (1281.-1285.g.).

    190. Honorijs IV (1285.-1287.g.).
    191. Nikolajs IV (1288.-1292.g.).
    192. Celestīns V (1294.g.).

    193. Bonifācijs VIII (1294.-1303.g.).
    194. Benedikts XI (1303.-1304.g.).
    195. Klements V (1305.–1314.g.).

    196. Jānis XXII (1316.-1334.g.).
    197. Benedikts (1334.-1342.g.).
    198. Klements VI (1342.-1352.g.).
    199. Inocents VI (1352.-1362.g.).

    200. Urbāns V (1362.-1370.g.).
    201. Gregors XI (1370.-1378.g.).

Lielā Rietumu šķelšanās: 202. Urbāns VI (1378.-1389.g.) Romā un Klements VII (1378.-1394.g.).
Urbāns VI (1378.-1415.g.), Klements VII (?-1415.g.) un Gregors XII ()
Biogrāfija. Pēc franču pāvesta Gregora XI nāves 1378.gadā Romā sacēlās tauta un panāca, ka tiek ievēlēts itāļu tautības pāvests Urbāns VI. Tomēr viņa nežēlība un arī politiskā realitāte noveda pie tā, ka daži citi kardināli pārgāja zem Fondas grāfa Gaetāni, un atradās no sākuma Anaņjā, bet pēc tam Fondā, kur nobalsoja par pāvesta Urbāna VI ievēlēšanas nelikumību. Tā vietā ievēlēja par antipāvestu kardinālu un sludinātāju Ženēvas Robertu ar vārdu Klements VII.
Tādejādi vienlaicīgi bija divi pāvesti - likumīgais Romā un antipāvests Aviņjonā. Katram no tiem bija savi atbalstītāji, kas bija pārliecināti tieši par sava kandidāta likumību.
Sapulce Pizā 1409.gadā pasludināja abus divus par gāztiem no troņiem un izvēlēja savējo. Nu šo pretendentu uz pāvesta vietu bija jau trīs gabali. Šī šizma tika nosaukta par Lielo Rietumu šķelšanos. Situācija atrisinājās tikai tad, kad par atkāpšanos paziņoja pāvests Gregors XII, un 1415.gadā Konstances sapulcē (1414.-1418.g.) abus antipāvestus arī atcēla no amata. Pilnīgi šizma beidzās tikai pēc pāvesta Mārtiņa V ievēlēšanas.

    203. Bonifācijs IX (1389.-1404.g.).
    204. Inocents VII (1404.-1406.g.).
    205. Gregors XII (1406.-1415.g.). 

Divus gadus vedās stīvēšanās starp dažādiem pāvestu kandidātiem.
    206. Mārtiņš V (1417.-1431.g.).
    207. Eigēns IV (1431.-1447.g.).
                             Antipāvests Fēlikss V. Ievēlēts 1439.gadā.
    208. Nikolāss V (1447.-1455.g.).
    209. Kaliksts III (1455.-1458.g.).
    210. Pijs II Pikolomini (1458.–1464.g.).

    211. Pāvils II (1464.-1471.g.).
    212. 
Siksts IV (1471.-1484.g.). 
    213. Inocents VIII (1484.-1492.g.).
    214. Aleksandrs VI (1492.-1503.g.).
    215. Pijs III (1503.g.).
    216. Jūlijs II (1503.-1513.g.).
    217. Leons X (1513.-1521.g.).
    218. Adriāns VI (1522.-1523.g.).

    219. Klements VII (1523.-1534.g.). Antipāvests?
    220. Pāvils III (1534.-1549.g.).
    221. Jūlijs III (1550.-1555.g.).
    222. Marcells II (1555.g.).
    223. Pāvils IV (1555.-1559.g.).
    224. Pijs IV (1559.-1565.g.).

    225. Pijs V (1566.-1572.g.).
    226. Gregors XIII (1572.-1585.g.).
    227. Siksts V (1585.-1590.g.).

    228. Urbāns VII (1590.g.).
    229. Gregors XIV (1590.-1591.g.).
    230. Inocents IX (1591.g.).
    231. Klements VIII (1592.-1605.g).
    231. Leons XI (1605.g.).
    232. Pāvils V (1605.-1621.g.).

    233. Gregors XV (1621.-1623.g.).
    234. Urbāns VIII (1623.-1644.g.).
    235. Inocents X (1644.-1655.g.).
    236. Aleksandrs VII (1655.-1667.g.).
    237. Klements IX (1667.-1669.g.).
    238. Klements X (1670.-1676.g.).
    239. Inocents XI (1676.-1689.g.).

    240. Aleksandrs VIII (1689.-1691.g.).
    241. Inocents XII (1691.-1700.g.).
    242. Klements XI (1700.-1721.g.).
    243. Inocents XIII (1721.-1724.g.).
    244. Benedikts XIII (1724.-1730.g.).
    245. Klements XII (1730.-1740.g.).
    246. Benedikts XIV (1740.-1758.g.).

    247. Klements XIII (1758.-1769.g.).
    248. Klements XIV (1769.-1774.g.).
    249. 
Pijs VI (1775.-1799.g.).
    250. Pijs VII (1800.-1823.g.).
    251. Leons XII (1823.-1829.g.).
    252. Pijs VIII (1829.-1830.g.).
    253. 
Gregors XVI (1831.-1846.g.).
    254. Pijs IX (1846.–1878.g.).
    255. Leons XIII (1878.-1903.g.).
    256. Pijs X (1903.-1914.g.).
    257. 
Benedikts XV (1914.-1922.g.).
    258. Pijs XI (1922.-1939.g.).

    260. Pijs XII (1939.-1958.g.).
    261. Jānis XXIII (1958.-1963.g.).
    262. Pāvils VI (1963.-1978.g.).
    263. Jānis Pāvils I (1978.g. 33 dienas).
    264. Jānis Pāvils II (1978.-2005.g.).
    265. Benedikts XVI (2005.- 2013.g.).
    266. Francisks I (2013.-patlaban).

Pēdējais pāvests. Pēc sena ticējuma pēdējā pāvesta vārds būs Pēteris (tāpat kā pirmā).
Bīskapu Malahiju (1094.-1148.g.) reiz piemeklējusi vīzija, ko viņš pierakstījis 112 rindiņās, uzskaitot visus Romas pāvestus, kas valdīšot līdz pasaules galam. Malahijs nevienu nav nosaucis vārdā, bet veltījis tiem šifrētus apzīmējumus. Šo sarakstu pēc pašreizējā pāvesta Benedikta XVI turpina tikai vēl viens pāvesta vārds – Petrus Romanus, kura valdīšanas laikā pilsēta uz septiņiem pakalniem tikšot iznīcināta un tikšot spriesta Visaugstākā tiesa.
Skeptiķi iebilst, ka pravietojums esot XVI gs. viltojums. 

Saites.
Vatikāns.