Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pāvesti, Romas katoļu (30.g.-patlaban)

Pappas - "tēvs" (grieķu val.).
Romas Katoļu baznīcas galvas, kuru rezidence atrodas Romas Vatikāna kvartālā.

Pilnais tituls. Romas bīskaps, Kristus patiesais vietnieks, Sv.Pētera pēcnācējs, visas baznīcas augstākais svētnieks, Rietumu patriarhs, Itālijas primāts, Romaņas provinces bīskaps un metropolīts, Vatikāna valsts suverēnais valdnieks.

Romas pāvesti. Līdz ar kristiešu draudžu paplašināšanos, pieauga arī bīskapu ietekme: Romas impērijas atsevišķo provinču galveno pilsētu bīskapi kļuva par vadošajiem visā provincē, gūstot apzīmējumu “pāvests” (no grieķu valodas pappas – "tēvs"). Laika gaitā Romas bīskaps kļuva par vienīgo personu, kam bija tiesības saukties par pāvestu.
Baznīcas reģistros pavisam tādu ir 265, no kuriem vairākums bijuši itāļi, un tos baznīca atzīst par likumīgiem. 43 no tiem atradušies pie varas mazāk nekā gadu, 12 - mazāk nekā mēnesi. Visilgāk pie varas atradies pirmais pāvests - Sv.Pēteris, 37 gadus.

Kā kļūt par pāvestu. Pirmajos gadsimtos par Romas bīskapu (pāvestu) varēja kļūt jebkurš tikumīgs un cienījams draudzes loceklis, bet 1059.gadā pieņemtā kārtība noteica, ka pāvestu ievēl kardinālu kopsapulce no sava vidus ar 2/3 balsu.
Vēlētāji - kardināli. Pāvesta nāves vai atkāpšanās gadījumā (tas notika ļoti reti) kardināli pulcējas uz konklāvu ("ieslēgts"), lai ievēlētu jaunu katoļu līderi. Maksimālais balsotāju skaits ir 120 kardināli, un to vecums nedrīkst pārsniegt 80 gadus.
Vēlēšanu norises vieta. Vatikāns. Kopš 1871.gada konklāvs notiek Siksta kapelā. Saskaņā ar 1996.gada reformām konklāva laikā kardināli nakšņo Sv.Martas mājā.
Vēlēšanu process. Ievēlēšanas procesi dažkārt izvērtās ļoti smagi - trūka vienprātības kardinālu starpā. 1274.gadā, lai pārtrauktu veselu 3 gadu garo kopsapulci, tika ieviesta jauna prakse: kardinālu sapulces dalībnieki tika ieslēgti - (conclave - "aizslēgts") baznīcā. Kopš tā laika sapulce ieguva konklāva nosaukumu.
Balsošana pa punktiem:
    1)  biļetena augšējā daļā latīņu valodā rakstīts "Ievēlu par Virspriesteri...," bet apakšējā daļā atstāta vieta garīdznieka vārdam;
    2)  kandidāta vārds jāuzraksta skaidri salasāmā rokrakstā, bet rokrakstu var mainīt, lai citi to nevarētu pazīt;
    3)  salocījis biļetenu un pacēlis izstieptā rokā (lai tas visiem būtu redzams), kardināls dodas pie altāra un iemet biļetenu balsošanas urnā;
    4)  sākas balsu skaitīšana. saskaitītos biļetenus caurdur un saver uz diega;
    5)  pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsotāju atbalsts. Ja balsotāju skaits nedalās ar 3, tad nepieciešamas divas trešdaļas plus viena balss;
    6)  pirmajādienā notiek viena balsošanas kārta. Ja ar pirmo piegājienu pāvests nav ievēlēts, nākamajās dienās tiek rīkotas četras kārtas: divas no rīta un divas pēcpusdienā.
Vēlēšanu rezultāta paziņošana. Kardinālu kopsapulces balsojuma rezultātus pasludināja ar dūmiem - balti dūmi no kardinālu kapelas skursteņa liecina, ka jaunais pāvests ir ievēlēts, bet melni dūmi (pievieno mitrus salmus un krāsvielas) - balsojums bijis neveiksmīgs.
Ja kardināliem izdevies ievēlēt jaunu pāvestu, biļetenus sadedzina ar sausiem salmiem un dūmi ir baltā krāsā. Tautai tika paziņots - "Mums ir pāvests!" (Habemus Papam!). Par pāvesta ievēlēšanu vēsta arī Sv.Pētera bazilikas zvani.

IX gadsimtā kaut kādā nesaprotamā veidā par pāvestu Jāni (Džons izrādījās Džoanna) kļuvusi un izlikusies sieviete (stipri apstrīdams vēstures fakts!).
Kopš 1996.gada par pāvestu atkal drīkst izvēlēt jebkuru vīriešu dzimuma katoli līdz 80 gadu vecumam.

Pāvestu vārdi. Pāvesti paši sev izvēlas vārdus, kas liecina, kādus uzdevumus pāvests risinās. Populārākie vārdi: Jānis (23), Benedikts un Gregorijs (16), Klements (14), Inokents un Leons (13).

Pāvesti - baznīcas valsts vadītāji. 754.gadā pāvests kronēja franku karali Pipinu Īso, kurš svinīgi apsolīja nodot pāvesta īpašumā visas zemes, ko viņš turpmāk iekaros. Ar šo Pipina dāvinājumu pāvests kļuva par laicīgu valdnieku - izveidojās Pāvesta jeb Baznīcas valsts, kas pastāv nu jau 1000 gadu.
XIX gs. neskaitāmos uzbrukumos Baznīcas valsts strauji zaudēja teritorijas. 1929.gadā Itālija slēdza līgumu ar Svēto krēslu, atzīstot tā neatkarību - dzima Vatikāna pilsētvalsts ar pāvestu kā monarhu.

Pāvesta rezidences vietas. Tā bija Roma, tomēr no 1309.-1377.gadam tā bija Aviņona.

Pretpāvesti. Pastāv arī jēdziens "pretpāvests" (antipapa) jeb alternatīvs pāvests, to ievēl Baznīcas iekšējā opozīcija un Svētais krēsls tos neatzīst par likumīgiem. Vēsturē fiksēti veseli 39 pretpāvesti, vienā gadījumā bijuši divi pāvesti reizē.

Pāvestiem bijuši dažādi laiki. Par tiem ievēlēti ļaudis ar smagu reputāciju, pat kriminālisti, ij pārmēru piselīgi, ij precēti, oficiāli 4 no tiem bijuši homoseksuāli, arī garīgi nelīdzsvaroti.

1870.gadā Vatikāna I koncils pieņēma dogmu, ka "pāvests ir nemaldīgs," kad:
1) runā kā Baznīcas vadītājs un Dieva vietnieks zemes virsū;
2) runā ticības lietās;
3) vēršas pie visas Baznīcas.
Citos gadījumos pāvests nav nemaldīgs!

Pāvesta apsardze. Jau vairāk kā 500 gadu pāvestu apsargā Šveices gvardi. Tie bruņoti ar senlaicīgām āvām, kas gan ir tikai nodeva tradīcijai, jo to rīcībā ir arī daudz modernāki ieroči, kuru atrašanās vieta tiek turēta slepenībā. Lai kļūtu par Šveices gvardu, vīrietim ir jābūt šveicietim, neprecētam, katolim, vecumā no 19 līdz 30 gadiem un vismaz 1,74 metrus garam. Gvardu zvēresta nodošana tradicionāli notiek 6.maijā, kas ir asiņainākā diena Šveices gvardu vēsturē, jo šajā dienā 1527.gadā Romas ieņemšanā, aizstāvot pāvestu un pilsētu, bojā gāja 147 no 189 gvardiem.

Interesanti sīkumi par pāvestiem.
Mūsdienās pāvesta automašīnai ir numurs SCV 1.
Pēc protokola vizītē pie pāvesta baltā apģērbā var ierasties tikai karalienes, kuru pārvaldītajās zemēs galvenā reliģija ir katolicisms.
Pāvests valkā gredzenu, kosauc par - Zvejnieka gredzenu.
Izmantoja pārnēsājamo troni - sedia gestatoria.

        1.   Pēteris (30.-64. vai 67.g.).
        2.   Linijs (67.-79.g.).
        3.   Anaklets (79.-92.g.).
        4.   Klements I (92.-99.g.).
        5.   Evarists (99.-107.g.).
        6.   Aleksandrs I (107.-115.g.).
        7.   Siksts I (115.-124.g.).
        8.   Telesfors (126.-137.g.).
        9.   Higins (138.-142.g.).
      10.  Pijs I (142.-154.g.).
      11.  Anikets (157.-168.g.).
      12.  Soters (167.-174.g.).

      13.  Eleitērijs (174.-189.g.).
      14.  Viktors I (189.-199.g.).
      15.  Zefirīns (199.-217.g.).
      16.  Kaliksts I (218.-223.g.).
      17.  Urbāns I (222.-230.g.).
      18.  Pontiāns (230.-235.g.).
      19.  Anterijs (235.-236.g.).
      20.  Fabiāns (236.-250.g.). 
      21.  Kornēlijs (251.-253.g.). 
      22.  Lūcijs I (253.-254.g ).
      23.  Stefans I (254.-257.g.).
      24.  Siksts II (257.–258.g.).
      25.  Dionīsijs (259.-268.g.).
      26.  Fēlikss I (269.-274.g.).
      27.  Eiticiāns (275.-283.g.).
      28.  Kaijs (283.-296.g.).
      29.  Marcelīns (296.-304.g.).
Četrus gadus bīskapa Romā nav bijis.
      30.  Marcells I (308.-309.g.).
      31.  Eisēbijs (309. vai 310.-309. vai 310.g.).
      32.  Miltiāds (311.-314.g.).
      33.  Silvestrs I (314.-335.g.).
      34.  Marks (336.g.).
      35.  Jūlijs I (337.-352.g.).
      36.  Libērijs (352.-366.g.).   
             
Fēlikss II (355.-366.?g.) - antipāvests.
      37.  Damasijs I (366.-384.g.).
      38.  Sirīcijs (384.-399.g.).
      39.  Anastasijs I (399.-401.g.).
      40.  Inokents I (401.-417.g.).
      41.  Zosims (417.–418.g.).
      42.  Bonifācijs I (418.–422.g.).
      43.  Celestīns I (422.-432.g.).
      44.  Siksts III (432.-440.g.).
      45.  Leons I (440.-461.g.).
      46.  Hilarijs (461.-468.g.).
      47.  Simplīcijs (468.-483.g.).
      48.  Fēlikss III (483.-492.g.).
      49.  Gelasijs I (492.-496.g.).
      50.  Anastasijs II (496.–498.g.).
      51.  Simahs (498.-514.g.).
      52.  Hormisdass (514.-523.g.).
      53.  Jānis I (523.-526.g).
      54.  Fēlikss IV (526.-530.g.).
      55.  Bonifācijs II (530.-332.g.).
      56.  Jānis II (533.-535.g.).
      57.  Agapets I (535.-536.g.).
      58.  Silverijs (536.-537.g.).
      59.  Vigīlijs (537.-555.g.).
      60.  Pelagijs I (556.-561.g.).
      61.  Jānis III (561.-574.g.).
      62.  Benedikts I (575.-579.g.).
      63.  Pelagijs II (579.-590.g.).
      64.  Gregors I Lielais (590.-604.g.).
      65.  Sabiniāns (604.-606.g.).
Pēc Sabiniāna nolinčošanas (608.gadā???) Romas bīskapa vieta palika vakanta veselu gadu. Bīskapi ar ieročiem rokās cīnījās par to, kamēr galu galā tirāns Foka (tobrīd valdīja Bizantijas impērijā), nosauca Bonifācija III vārdu.
      66.  Bonifācijs III (607.g.).
      67.  Bonifācijs IV (608.-615.g.).
      68.  Adeodāts I (615.-618.g.).
      69.  Bonifācijs V (619.-625.g.).
      70.  Honorijs I (625.-638.g.).
      71.  Severīns (640.g.).
      72.  Jānis IV (640.-642.g.).
      73.  Teodors I (642.-649.g.).
      74.  Mārtiņš I (649.-655.g.).
      75.  Eigēnijs I (654.-657.g.).
      76.  Vitaliāns (657.-672.g.).
      77.  Adeodāts II (672.-676.g.).
      78.  Donuss (676.-678.g.).
      79.  Agatons (678-681.g.).
      80.  Leons II (682.-683.g.).
      81.  Benedikts II (684.-685.g.).
      82.  Jānis V (685.-686.g.).
      83.  Konons (686.-687.g.).
      84.  Sergijs I (687.-701.g.).
      85.  Jānis VI (701.-705.g.).
      86.  Jānis VII (705.-707.g.).
      87.  Sisīnijs (708.g.).
      88.  Konstantīns I (708.-715.g.).
      89.  Gregors II (715.-731.g.).
      90.  Gregors III (731.-741.g.).
      91.  Zakarijs (741.-752.g.).
      92.  Stefans II (752.-757.g.).
      93.  Pāvils I (757.-767.g.).
L.Taksils savās "Svētajās pļāpās" raksta, ka pēc Pāvila I nāves Romas bīskapa tronī ticis likts laicīgs cilvēks Tibērijs Konstantīns,kas kļuvis par Konstantīnu II. Tomēr viņa valdīšanas laiks bijis īss. Nepagājis ne gads, kad baznīcas klīriķi sadumpojušies pret viņu. Tie sadalījās divās daļās un katra izvīrzīja savu jauno pretendentu uz troni - Filipu un Sefanu. Konstantīns II, dvēselē būdams kautrīgs cilvēks, atteicās no troņa un aizdevās uz klosteri, ļaudams konkurences cīņai sist augstu vilni.
      94.  Stefans III (768.-772.g.).
      95.  Adriāns I (772.-795.g.).
      96.  Leons III (795.-816.g.).
      97.  Stefans IV (816.-817.g.).
      98.  Paskāls I (817.-824.g.).
      99.  Eigēns II (824-827.g.).
    100. Valentīns (827.g.).
    101. Gregors IV (827.-844.g.).
    102. Sergijs II (844.-847.g.).
    103. Leons IV (847.-855.g.).
    104. Benedikts III (855.-858.g.).
    105. Nikolajs I (858.-867.g.).
    106. Adriāns II (867.-872.g.).
    107. Jānis VIII (872.-882.g.).
    108. Marīns I (882.-884.g.).
    109. Adriāns III (884.-885.g.).
    110. Stefans V (885.-891.g.).
    111. Formozs (891.-896.g.).
    112. Bonifācijs VI (896.g.).
    113. Stefans VI (896.-897.g.).
    114. Romāns (897.g.).
    115. Teodors II (897.g.).
    116. Jānis IX (898.-900.g.).
    117. Benedikts IV (900.-903.g.).
    118. Leons V (903.-903. vai 904.g.).
    119. Sergijs III (904.-911.g.).
    120. Anastasijs III (911.-913.g.).
    121. Lando (913.-914.g.).
    122. Jānis X (914.-928.g.).
    123. Leons VI (928.-929.g.).
    124. Stefans VII (929.-931.g.).
    125. Jānis XI (931.-935g.).
    126. Leons VII (936.-939.g.).
    127. Stefans VIII (939.-942.g.).
    128. Marīns II (942.-946.g.).
            Mārtiņš III-?

    129. Agapets II (946.-955.g.).
    130. Jānis XII (955.-964.g.).
    131. Bendikts V (964.g.).
    132. Leons VIII (964.-965.g.).
    133. Jānis XIII (965.-972.g.).
    134. Benedikts VI (973.-974.g.).
    135. Benedikts VII (974.-983.g.).
    136. Jānis XIV (983.-984.g.).
    137. Jānis XV (985.-996.g.).
    138. Gregors V (996.-999.g.).
    139. Silvestrs II (999.-1003.g.).
    140. Jānis XVII (1003.g.).
    141. Jānis XVIII (1004.-1009.g.).
    142. Sergijs IV (1009.-1012.g.).
    143. Benedikts VIII (1012.-1024g.).
    144. Jānis XIX (1024.-1032.g.).
    145. Benedikts IX (1032.-1044.g.). 1.reizi.
    146. Silvestrs III (1045.g.).
    147. Benedikts IX (1045.g.). 2.reizi.
    148. Gregors VI (1045.-1046.g.).
    149. Klements II (1046.-1047.g.).
    150. Benedikts IX (1047.-1048.g.) 3.reizi.
    151. Damasijs II (1048.g.).
    152. Leons IX (1049.-1054.g.).

1054.gadā Baznīca sašķēlās katoļu un pareizticīgo baznīcās.

    153. Viktors II (1055.-1057.g.).
    154. Stefans IX (1057.-1058.g.). 

1059.gadā pieņēma lēmumu, ka pāvestu var ievēlēt kardinālu sapulce ar 2/3 balsu.
    155. Nikolāss II (1059.-1061.g.).
    156. Aleksandrs II (1061.-1073.g.).
    157. Gregors VII Hildebrands (1073.-1085.g.).
    158. Viktors III (1086.-1087.g.).
    159. Urbāns II (1088.-1099.g.).
    160. Paskāls II (1099.-1118.g.).
    161. Gelasijs II (1118.-1119.g.).
    162. Kaliksts II (1119.-1124.g.).
    163. Honorijs II (1124.–1130.g.).
    164. Inokents II (1130.-1143.g.).
    165. Celestīns II (1143.-1144.g.).
    166. Lūcijs II (1145.1146.g.).
    167. Eigēns III (1145.-1153.g.).
    168. Anastasijs IV (1153.-1154.g.). 
    169. Adriāns IV (1154.-1159.g.).
    170. Aleksandrs III (1159.-1181.g.).
    171. Lūcijs III (1181.-1185.g.).
    172. Urbāns III (1185.-1187.g.).
    173.Gregors VIII (1187.g.).
    174. Klements III (1187.-1191.g.).
    175. Celestīns III (1191.-1198.g.).
    176. Inokents III (1198.-1216.g.).
    177. Honorijs III (1216.-1227.g.).
    178. Gregors IX (1227.-1241.g.).
    179. Celestīns IV (1241.g.).
    180. Inokents IV (1243.-1254.g.).
    181. Aleksandrs IV (1254.-1261.g.).
    182. Urbāns IV (1261.-1264.g.).

    183. Klements IV (1265.-1268.g.).
Trīs gadi bez pāvesta. Laikā no 1271.-1274.g. norisa nenormāli gara kardinālu sapulce, kurā veselus 3 gadus nespēja ievēlēt jauno pāvestu, līdz sapulces dalībniekus ieslēdza (conclave).
    184. Gregors X (1271.-1276.g.).
    185. Inokents V (1276.g.).

    186. Adriāns V (1276.g.).
    187. Jānis XXI (1276.-1277.g.).
    188. Nikolajs III (1277.-1280.g.).
    189. Mārtiņš IV (1281.-1285.g.).

    190. Honorijs IV (1285.-1287.g.).
    191. Nikolajs IV (1288.-1292.g.).
    192. Celestīns V (1294.g.).

    193. Bonifācijs VIII (1294.-1303.g.).
    194. Benedikts XI (1303.-1304.g.).
    195. Klements V (1305.–1314.g.).

    196. Jānis XXII (1316.-1334.g.).
    197. Benedikts (1334.-1342.g.).
    198. Klements VI (1342.-1352.g.).
    199. Inocents VI (1352.-1362.g.).

    200. Urbāns V (1362.-1370.g.).
    201. Gregors XI (1370.-1378.g.).

Lielā Rietumu šķelšanās: 202. Urbāns VI (1378.-1389.g.) Romā un Klements VII (1378.-1394.g.).
Urbāns VI (1378.-1415.g.), Klements VII (?-1415.g.) un Gregors XII ()
Biogrāfija. Pēc franču pāvesta Gregora XI nāves 1378.gadā Romā sacēlās tauta un panāca, ka tiek ievēlēts itāļu tautības pāvests Urbāns VI. Tomēr viņa nežēlība un arī politiskā realitāte noveda pie tā, ka daži citi kardināli pārgāja zem Fondas grāfa Gaetāni, un atradās no sākuma Anaņjā, bet pēc tam Fondā, kur nobalsoja par pāvesta Urbāna VI ievēlēšanas nelikumību. Tā vietā ievēlēja par antipāvestu kardinālu un sludinātāju Ženēvas Robertu ar vārdu Klements VII.
Tādejādi vienlaicīgi bija divi pāvesti - likumīgais Romā un antipāvests Aviņjonā. Katram no tiem bija savi atbalstītāji, kas bija pārliecināti tieši par sava kandidāta likumību.
Sapulce Pizā 1409.gadā pasludināja abus divus par gāztiem no troņiem un izvēlēja savējo. Nu šo pretendentu uz pāvesta vietu bija jau trīs gabali. Šī šizma tika nosaukta par Lielo Rietumu šķelšanos. Situācija atrisinājās tikai tad, kad par atkāpšanos paziņoja pāvests Gregors XII, un 1415.gadā Konstances sapulcē (1414.-1418.g.) abus antipāvestus arī atcēla no amata. Pilnīgi šizma beidzās tikai pēc pāvesta Mārtiņa V ievēlēšanas.

    203. Bonifācijs IX (1389.-1404.g.).
    204. Inocents VII (1404.-1406.g.).
    205. Gregors XII (1406.-1415.g.). 

Divus gadus vedās stīvēšanās starp dažādiem pāvestu kandidātiem.
    206. Mārtiņš V (1417.-1431.g.).
    207. Eigēns IV (1431.-1447.g.).
                             Antipāvests Fēlikss V. Ievēlēts 1439.gadā.
    208. Nikolāss V (1447.-1455.g.).
    209. Kalliksts III (1455.-1458.g.).
    210. Pijs II Pikolomini (1458.–1464.g.).

    211. Pāvils II (1464.-1471.g.).
    212. 
Siksts IV (1471.-1484.g.). 
    213. Inocents VIII (1484.-1492.g.).
    214. Aleksandrs VI Bordža (1492.-1503.g.).
    215. Pijs III (1503.g.).
    216. Jūlijs II (1503.-1513.g.).
    217. Leons X (1513.-1521.g.).
    218. Adriāns VI (1522.-1523.g.).

    219. Klements VII (1523.-1534.g.). Antipāvests?
    220. Pāvils III (1534.-1549.g.).
    221. Jūlijs III (1550.-1555.g.).
    222. Marcells II (1555.g.).
    223. Pāvils IV (1555.-1559.g.).
    224. Pijs IV (1559.-1565.g.).

    225. Pijs V (1566.-1572.g.).
    226. Gregors XIII (1572.-1585.g.).
    227. Siksts V (1585.-1590.g.).

    228. Urbāns VII (1590.g.).
    229. Gregors XIV (1590.-1591.g.).
    230. Inocents IX (1591.g.).
    231. Klements VIII (1592.-1605.g).
    231. Leons XI (1605.g.).
    232. Pāvils V (1605.-1621.g.).

    233. Gregors XV (1621.-1623.g.).
    234. Urbāns VIII (1623.-1644.g.).
    235. Inocents X (1644.-1655.g.).
    236. Aleksandrs VII (1655.-1667.g.).
    237. Klements IX (1667.-1669.g.).
    238. Klements X (1670.-1676.g.).
    239. Inocents XI (1676.-1689.g.).

    240. Aleksandrs VIII (1689.-1691.g.).
    241. Inocents XII (1691.-1700.g.).
    242. Klements XI (1700.-1721.g.).
    243. Inocents XIII (1721.-1724.g.).
    244. Benedikts XIII (1724.-1730.g.).
    245. Klements XII (1730.-1740.g.).
    246. Benedikts XIV (1740.-1758.g.).

    247. Klements XIII (1758.-1769.g.).
    248. Klements XIV (1769.-1774.g.).
    249. 
Pijs VI (1775.-1799.g.).
    250. Pijs VII (1800.-1823.g.).
    251. Leons XII (1823.-1829.g.).
    252. Pijs VIII (1829.-1830.g.).
    253. 
Gregors XVI (1831.-1846.g.).
    254. Pijs IX (1846.–1878.g.).
    255. Leons XIII (1878.-1903.g.).
    256. Pijs X (1903.-1914.g.).
    257. 
Benedikts XV (1914.-1922.g.).
    258. Pijs XI (1922.-1939.g.).

    260. Pijs XII (1939.-1958.g.).
    261. Jānis XXIII (1958.-1963.g.).
    262. Pāvils VI (1963.-1978.g.).
    263. Jānis Pāvils I (1978.g. 33 dienas).
    264. Jānis Pāvils II (1978.-2005.g.).
    265. Benedikts XVI (2005.- 2013.g.).
    266. Francisks I (2013.-patlaban).

Pēdējais pāvests. Pēc sena ticējuma pēdējā pāvesta vārds būs Pēteris (tāpat kā pirmā).
Bīskapu Malahiju (1094.-1148.g.) reiz piemeklējusi vīzija, ko viņš pierakstījis 112 rindiņās, uzskaitot visus Romas pāvestus, kas valdīšot līdz pasaules galam. Malahijs nevienu nav nosaucis vārdā, bet veltījis tiem šifrētus apzīmējumus. Šo sarakstu pēc pašreizējā pāvesta Benedikta XVI turpina tikai vēl viens pāvesta vārds – Petrus Romanus, kura valdīšanas laikā pilsēta uz septiņiem pakalniem tikšot iznīcināta un tikšot spriesta Visaugstākā tiesa.
Skeptiķi iebilst, ka pravietojums esot XVI gs. viltojums. 

Saites.
Vatikāns.