Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pēteris (?-~64.g.), apustulis, Romas bīskaps, svētais

Īstā vārdā Simons: Cefa – „akmens” (aramiešu val.). No šejienes Kefa Bībelē. Tulkojumā no grieķu valodas (petros - "akmens") uz latīņu tādā veidā iegūts – Pēteris.

Viens no 12 Jēzus apustuļiem, Romas pāvestu līnijas aizsācējs.

Radniecība. Jaunākais brālis – Andrejs, arī viens no 12 apustuļiem.

Dzīvesgājums. Apustulis un Jēzus māceklis.

Pirms kļuva par apustuli un Jēzus mācekli, bija zvejnieks, tāpat kā viņa brālis Andrejs.
Viņu vajājis jūdu ķēniņš Agripa I (Apustuļu darbi, XII).
Sludināja evaņģēliju Romā un dibināja tur savu draudzi.

Pēteris Maltā. Maltā daudz leģendas saistītas ar apustuli Pēteri, jo tieši viņs uz Maltu esot atnesis kristietību. Lieta tāda, ka Maltu viņš apmeklējis tādēļ, ka viņa kuģis cietis negadījumā. Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdzirdinājis Mdinas pilsētas (toreiz galvenā Maltas pilsēta) ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.

Pēteris kā Romas bīskaps. Romas katoļu mitoloģijā tiek Pēteris tiek uzlūkots kā pirmais leģendārais Romas bīskaps no 30.-64./67.gadam. 

Nāve. 60.gadu sākumā, iespējams, ap 64.gadu, viņu kopā ar Pāvilu esot sodījis ar nāvi Romas imperators Nērons, sitot krustā ar galvu uz leju cirka arēnā.

Mitoloģizācija. Saskaņā ar kristiešu vēstures mitoloģizāciju, Sv.Pētera mirstīgās atliekas it kā apglabātas zem Vatikāna bazilikas un viņš tiek uzskatīts par pirmo pāvestu.
Tā identifikāciju pieprasīja Pijs XII un ar to nodarbojās vairāki universitātes arheologi un docenti, līdz tas viss ticis nodots aizmirstībai Jāņa XXIII laikā.
Viņa vārdu tālāk nav pieņēmis neviens pāvests, jo pastāv ticējums, ka nākošais pāvests ar vārdu Pēteris būšot pēdējais.

Pētera kapa vieta? 1939.gadā pēc pāvesta Pija XII (1939.-1958.g.) rīkojuma tika sākti vairāk nekā 10 gadu ilgi arheloģiskie izrakumi zem Sv.Pētera bazilikas, kuru laikā uzgāja sen apbedītus pīšļus. Zinātnisku apstiprinājumu tam, ka uzietie ir Pētera pīšļi, neieguva (tāda pierādīšana vispār varētu būt visai problemātiska).
Tomēr 1950.gada 23.decembrī pāvests Pijs XII, uzstājoties ar radio uzrunu pirms Ziemassvētkiem, paziņoja par apbedījuma atrašanu un ticīgie uzskata, ka šeit apglabāts apustulis un pirmais Romas bīskaps Pēteris.

Avoti.
Marka evaņģēlijs. Senākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem. Pierakstījis Pētera skolnieks Marks no Pētera sprediķiem.

Atradumi.
Vakarēdiena trauks. VIII gs. svētā vakarēdiena trauks no tumši sarkana karneola tiek pielūgts Spānijā un tam ir neapšaubāma izcelsme no romiešu laikiem. Šo kausu personīgi uz Romu esot aizvedis apustulis Pēteris.

Aplūkojamie objekti.
Sv.Pētera katedrāle Romā. Celta uz Vatikāna klints Sv.Pētera apbedījuma vietā. 

Sv.Pētera ala Antiohijā. Ala atroadas Habibinecara (Habibi Neccar) kalnā pie pašas Antiohijas pilsētas. Tā ir dabiska ala, kurā ierīkota Sv.Pētera baznīca, jo apustulis Pēteris kā pirmais še esot sludinājis. Pēc tam tur sludinājis arī Pāvils. Iespējams, šī ir pirmā kristiešu baznīca.

Saites.
Romas pāvesti (30.g.-patlaban). 
Apustuļi.