Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nērons (54.-68.g.)

Nērons Klaudijs Cēzars Augusts Germāniks.
Claudius Caesar Nero.

Romas imperators no 54.–68.gadam. Pēdējais un 5.imperators no Jūliju-Klaudiju dinastijas.

Radniecība. Tēvs - iepriekšējais imperators Klaudijs to adoptēja.
Māte – Agripīna.

Dzivesgājums. Dzimis 37.gadā, Jūliju-Klaudiju dzimtas pārstāvis.
Viņa skolotājs un padomnieks bija romiešu filozofs un orators Seneka, kuram 65.gadā pavēlēja nonāvēties.
Tika pie troņa 54.gadā - tad, kad viņa māte Agripīna nolīga slepkavu Lokustu, kas noindēja iepriekšējo imperatoru Klaudiju ar sēnēm. Lokustai par to tika piespriests nāvessods, taču Nērons to apžēloja, bet Klaudija īsto dēlu Britāniku nogalināja. Viņa valdīšanas laikā Lokusta kļuva par uzticības personu nevēlamu cilvēku likvidēšanā, un atvēra pat īpašu skolu indētājiem.

Romas ugunsgrēks. 64.gada naktī no 18.uz 19.jūliju uznāca lielais Romas ugunsgrēks, kas nopostīja 10 no 14 Romas kvartāliem. Sagrozīja faktus un uzvēla vainu par Romas nodedzināšanu kristiešiem. Uz tā pamata izvērsa pret tiem represijas un, saskaņā ar kristiešu mitoloģiju, ap 64.gadu (67.g.???) esot sodījis ar nāvi Romas bīskapu Pēteri un Pāvilu, sitot tos krustā ar galvu uz leju.
Ļaudis gan melsa, ka Romu aizdedzināt pavēlējis pats imperators, lai papriecātos par vareno skatu. Visdrīzāk ugungrēkā nebija vainojami ne Nērons, ne kristieši, bet gan haotiskā apbūve. Izdegušo kvartālu vietā Nērons pavēlēja celt tikai akmens mājas un ar personisku pavēli noteica minimālo attālumu starp tām.
Jaunuzceltajā pilī "Zelta mājā" viņš nodzīvoja tikai 5 mēnešus.

Jau būdams imperators, publiski uzstājās kā dziedonis un aktieris.
Viņa pārmērīgā nežēlība provocēja sazvērestības un sacelšanās.

Nērona nāve. 31 gada vecumā 68.gada 9.jūnijā viņš izdarīja pašnāvību, pats sev pārgriežot rīkli. Iemsls bija sajukums personīgajās un valsts lietās. Vieni no viņa pēdējiem vārdiem bijuši - "Ak, kāds aktieris mirst!" (rinda no Homēra eposa "Iliāda")

Viltus Nērons. Pēc Nērona nāves izplatījās baumas, ka viņš gan neesot miris, bet gan pievienojies romiešu ienaidniekiem – partiešiem un lielā slepenībā gatavojot atgriešanos Romā partiešu karaspēka galvgalī. Tāds viltus Nērons – kāds Terentijs Maksims, patiešām arī bija uzradies Eifratas krastos un to atbalstīja partiešu vadonis Artabāns.

Aplūkojamie objekti.
Domus Aurea - "zelta māja." Imperatora rezidence/pils, tikusi uzcelta Palatīna pakalnā laikā no 64.-68.gadam uz pelniem pēc lielā Romas ugunsgrēka. Nērona pils drupas uzgāja tikai 2007.gada janvārī. Patlaban (2009.g.) tur notiek arheoloģiskie izrakumi un tūristi var objektu jau aplūkot. Pilī arheologi uzgāja arī interesanto Nērona dzīru zāli, kura griezās ūdens straumes spēka iedarbībā. Apaļās zāles diametrs ir 16 m. Tā turas uz 4 m augsta staba. Ūdens pienāca pa spraugām no 4 pusēm uz kustību mehānisku un lika tam darboties. Zāle esot atstājusi lielu iespaidu uz imperatora viesiesm. Tās paneļi no zīloņkaula bijuši bagātīgi izrotāti. Griestos esot bijušas lūkas, pa kurām viesus varēja apbērt ar ziedlapiņām. 

Saites.
Romas valdnieki (753.g.pmē.-359.g.mē.).
Senā Roma.