Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Apustuļi

Apostolos – "sūtnis," "vēstnesis" (grieķu val.).
Īpašs sūtnis, kam uzdots nogādāt uz Jeruzālemi ziedojumus tempļa uzturēšanai.

Kristīgajā mitoloģijā Jēzum seko 12 viņa mācekļi - vēlākie apustuļi.

Mācekļu darbība. Šie mācekļi jeb apustuļi tāpat, kā Jēzus, bija vienkāršas izcelsmes cilvēki – zvejnieki, amatnieki. Pēc sava skolotāja nāves apustuļi turpināja sludināt jauno mācību un veidoja tās piekritēju kopienas jeb draudzes. Jūdejā apustuļus pastāvīgi vajāja ortodoksālie judaisma piekritēji, tādēļ vairums no viņiem atstāja Jūdeju un devās sludināt uz citām Vidusjūras reģiona zemēm, kur vien lielākās vai mazākās kopienās dzīvoja jūdi. Diasporas jūdu vairākums, dzīvojot ciešā saskarē ar citu tautu un reliģiju piederīgajiem, vairs tik cieši neturējās pie stingrajiem judaisma reliģiskajiem priekšrakstiem, tādēļ apustuļu darbībai ārpus Jūdejas bija lielāki panākumi, tomēr arī šajos apstākļos tiem nācās pārciest vajāšanas no ortodoksālajiem jūdiem, tādēļ Jēzus mācekļi un to sekotāji vērsās arī pie citām tautībām, pie visiem “pazemotajiem un apspiestajiem,” sludinādami savus evanģēlijus un dibinādami ticīgo kopienas jeb draudzes. Ievērojamākais Jēzus mācības sludinātājs diasporā bija apustulis Pāvils, īstajā vārdā Zauls, kuru var uzskatīt par topošās kristīgās ticības ideoloģijas pamatlicēju. 

Maģiskā skaitļa 12 nozīme šeit ir astroloģiska - saistība ar 12 Zodiaka zīmēm, kā arī saistība ar citām antīkajām dievībām, kam arī bija 12 mācekļi. Tā kā Jēzus tēls nes sevī ļoti daudz sentautu priekšstatu par Saules dievu, tad ir tikai loģiski, ka Sauli viņas ceļā pavada dvpadsmit Zodiaka zīmes, kas kristietībā ieguvušas Jēzus mācekļu tēlus. Zodiaka krusts ar Sauli vidū ir ļoti sens simbols. Agrīnajos kristiešu zīmējumos, un arī daudz vēlāk, krusta centrā attēlota Jēzus galva vai pats Jēzus.

Senākie Jēzus mācekļu attēli. Nupat 2010.gadā tādi uzieti kādās romiešu muižnieces pazemes kapenēs Romā un tiek datēti ar 4.gs. otro pusi. Pseidoapustuļa Pāvila attēls tika uziets jau 2009.gadā. Griestu gleznojuma vidū atradās paša Jēzus attēls, bet stūros 4 apustuļi - Pēteris, Jānis, Andrejs un Pāvils. Zīmējumi gadsimtiem ilgi atradušies zem bieza kalcija karbonāta slāņa un pēc tā noņemšanas ar lāzera tehnoloģiju ir ļoti labā stāvoklī. Lāzers bija noregulēts tā, lai drupinātu tikai kalciju. Tradicionālajā nokasīšanas metodē zīmējumi tiktu stipri bojāti.

      1.  Pēteris. Apustulis, Romas bīskaps (30.-64.g.) un kristiešu svētais.
      2.  Andrejs. Ziemeļu apustulis.

3. Jēkabs.
Radniecība. Tēvs – Cebadejs. Brālis – Jānis, arī apustulis.
Objekti.
Kapene. Tā atrodas Spānijas ZR - Santjago de Kompastellas pilsētā un ir svētceļnieku pielūgsmes objekts.

Sv.Jēkaba ceļš. Garākais svētceļnieku ceļš pasaulē - ap 800 km. Sākas jau Francijā, un turpinas Spānijā (600 km), ejot tai visai cauri. Ved līdz pat Santjago de Kompastelai, kur apglabāts apustulis Sv.Jēkabs. viņš esot gājis visu šo ceļu, lai paziņotu par Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Pieskaitot vēl 100 km un 3 dienas, var sasniegt Spānijas tālāko rieteņu punktu - Finisteri. Iekļauts UNESCO sarakstā.

4. Jānis. Evaņģēlists Jānis Dievvārdis.
Raksturojums. Kristus mīļākais skolnieks, apustulis. Pēdējā Evaņģēlija kodifikators.
Radniecība. Tēvs – Cebadejs. Brālis – Jēkabs, arī apustulis.
Biogrāfija. Vienīgais no apustuļiem, kurš negāja bojā mocekļa nāvē, bet mira no vecuma kaut kur Grieķijā.
Darbi. Jāņa evaņģēlija autors. Sarakstījis to atrodoties izsūtījumā Patmas salā.

      5. Filips.

6. Bartolomejs.
Biogrāfija. Pēc armēņu vidū izplatītās versijas apustulis Bartolomejs 1.gs. sludināja kopā ar apustuli Tadeju Armēnijas dienvidu provincēs Sjunikā, Hohtanā, Artazā, Ahbakā u.c.

      7. Toms.

8. Matejs. Marks un Lūka sauc arī par "Leviju ievācēju" („nodokļu iekasētājs”).
Radniecība. Tēvs – Alfejs. Iespējams – brālis Jēkabs, Alfeja dēls, arī apustulis.
Biogrāfija. Viens no Jēzus apustuļiem.
Bija nodokļu iekasētājs pēc nodarbošanās, pirms Jēzus to izvēlējās par vienu no apustuļiem.
Izplatīja savu evaņģēliju žīdu vidū aramiešu valodā.
Par viņa dzīves beigu posmu ir ļoti maz ziņu. Daži uzskata, ka viņš sludinājis Etiopijā un tur nomocīts. Citi avoti ziņo, ka viņš sludinājis Mazāzijas pilsētā Hieropolē un aī sodīts ar nāvi.
Eksistē arī hipotēze, ka viņš apglabāts kristiešu kapsētā Isikkula ezera ziemeļu krastā Kirgīzijā, kur kādreiz esot atradies kristiešu klosteris. Tā atliekas gan nav uzietas, un par šo hipotēzi liecina vien piezīme uz kādas senas spāņu kartes malas.
Uzskata, ka 10.gs. uz Salernas pilsētu Itālijā pārvesti viņa pīšļi.
Raksti. Kanoniskais Mateja evaņģēlijs - pirmā no JD evaņģēlijiem, autors. Sarakstīts 70.–80.gados pēc Everta Harisona un 80.–100.gados pēc Džordža Kumela.
Iespaids popkultūrā.
Kļuvis par Salernas pilsētas aizbildni.

9. Jēkabs.
Radniecība. Tēvs – Alfejs. Iespējams, brālis - Matejs, Alfeja dēls, arī apustulis.
Biogrāfija. Ticis noslepkavots no jūdu ķēniņa Agripas I (Apustuļu darbi XII).

      10. Simons. 
      11. Jūda.

12. Tadejs (?-66.g.).
Biogrāfija. Apustulis. Marka un Mateja evaņģēlijos. Citos rakstos Labejs jeb Jūda, Jēkaba dēls. Jāņa evanģēlijs min divus Jūdas.
Pēc armēņu vidū izplatītās versijas apustulis Tadejs 1.gs. sludināja kopā ar apustuli Bartolomeju Armēnijas dienvidu provincēs Sjunikā, Hohtanā, Artazā, Ahbakā u.c. Viņš Artazā nodibinājis kristiešu kopienu un bīskapiju.
Tadejs nomira 66.gadā un uz tā kapa vietas uzcēla baznīcu.
Tadejs un Svētais šķēps. Tadejs visur nēsājis līdzi Svēto šķēpu, kas nācis no romiešu centuriona Longina. Pēc Tadeja nāves 66.gadā Svērtais šķēps tika glabāts Tadeja baznīcā, kas tika uzcelta uz viņa kapa, līdz 13.gs. to pārveda uz Gegarda klosteri Armēnijā.
No 13.gs. 50.gadiem Svētais šķēps tika glabāts Gegarda klosterī (Gegardavank - "šķēpa klosteris," armēņu val.) kopā ar Noāsa šķirsta gabalu. Tamdēļ klosteris bija populārs svētceļnieku mērķis.

Atradumi.
Senākais Jēzus mācekļu attēls. Aptuveni IV gs. 2.puses Jēzus un tā mācekļu attēls uziets pagrabā zem nesen būvētas biroju ēkas Romā. Zīmējumi gadsimtiem ilgi atradusies zem kalcija karbonāta apmetuma slāņa. Apmetums noņemts ar jaunas lāzertehnoloģijas palīdzību un senie gleznojumi ir labā stāvoklī. Pirmais tika uziets Pāvila attēls, kas, kā vēlāk izrādījās, bija viens no četriem apustuļu stūra portretiem. Bez Pāvila tur bija arī Pētera, Jāņa un Andreja portreti. Vidū - Jēzus.
Pētnieki uzskata, ka tā ir bijusi kādas romiešu muižnieces kapene. Viņa vēlējusies uzsvērt piederību kristietībai, kas tolaik kļuvusi par Romas valsts reliģiju. Atjaunošanas darbus uzmanīja un finansēja Vatikāns. 

Saites.
Jēzus Kristus (0.-33.g.).
Apustuļu darbi.