Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Leons I Lielais (440.-461.g.), svētais, Romas bīskaps

Romas bīskaps no 440.-461.gadam.

Dzīvesgājums. Leonam I pieraksta Atilas huņņu atvairīšanu tā Itālijas karagājiena laikā 452.gadā. Kad huņņi tuvojās Romai, iedzīvotāji saliedējās, apvienojās un ar Leonu I galvgalī devās pretī iekarotājiem. Atila bijis pārsteigts un iespaidots par tādas pārstāvniecības ierašanos, tādēļ painteresējās, ko gan tas nozīmējot? Tad Leons I teicis kvēlu un iedvesmotu runu, kas bija jo īpaši pastiprināta ar krietnu izpirkuma summu. Atila to novērtēja un Romai neuzbruka.
Laimīgais iznākums tika noturēts par brīnumu un radīja daudz baumu. Piemēram, daži esot teikušies, ka paši savām acīm redzējuši, ka Leona I runas laikā debesīs lidinājies večuks, baltu bārdu un ar milzīgu zobinu, kas pavēlējis uzbrucējiem atkāpties.
Pirms iebrukuma vandāļu ķēniņa Heizerika (~390.-477.g.) iebrukuma Roma Leonam I vēlreiz mēģināja to pašu, ko Atilas iebrukuma gadījumā - tika organizēts krusta gājiens ar karogiem, ķērubiem un dziedāšanu. Kaut kādi panākumi tomēr bija, jo Heizeriks apsolīja, ka pilsētu nepostīs un iedzīvotājus neslepkavos. Viņš savu solījumu arī turēja - 14 dienu ilgā Romas iekarojuma laikā neesot nodedzināta neviena māja, kā arī nav ziņu par iekarojuma laikā kritušajiem. Tajā pat laikā Roma tika pilnībā izlaupīta, bet līdzi nepaņemamie mākslas darbi iznīcināti. Tieši šīs Romas ieņemšanas dēļ austrumģermāņu vandāļu cilts vārdu sāka izmantot visu mākslas darbu iznīcinātāju apzīmēšanai.

Cīnījies par Romas baznīcas prioritāti, apkarojis nestoriešus. Leģenda vēsta, ka viņš 452.gadā devies uz Po un Mincio upju satekas vietu, lai apturētu Atilas huņņu uzbrukumu Romai.
449.gada Efēsas koncilā nostājās Konstantinopoles monofizītisma pretinieku pusē, tomēr cieta sakāvi no imperatora Teodosija II.
451.gadā sasauca Halcedonas koncilu.

461.gadā kopējā bīskapu sapulcē tika nolemts Leonu I izslēgt no baznīcas, kas tomēr netraucē katoļiem uzskatīt to par svēto.

L.Taksils, "Svētās pļāpas." Leons I esot izdevis ārkārtīgi netiklu bullu: nostiprinātas tēva tiesības pārdot meitu par piegulētāju katram, kam vien velēsies. 
Viņa laikā Vjennas bīskaps Celidonijs tika apsūdzēts vardarbībā un slepkavībās, tieši par savas piedzīvotājas vīra slepkavību. Apsūdzība tika pierādīta un īpaša Provansas bīskapu grupa svētā Arlas Ilarija vadībā nolēma atcelt Celidoniju no bīskapa amata. Celidonijs iespītējās un atteicās pamest amatu, lietu pārsūdzēja Romas bīskapam Leonam I, un tas tiešām iepriekšējo bīskapu lēmumu atcēla! Kad Arlas Ilarijs turpināja pastāvēt uz to, lai kriminālais bīskaps tiktu atcelts, no baznīcas Leons I izslēdza pašu Ilariju!
Leonam I teoloģiskajos jautājumos nepiekrita garīdznieks Prisciliāns, ko Romas bīskaps pavēlēja sagrābt un apkaunojoši spīdzināt. Prisciliānu iemeta cietumā, iekala važās un spieda viņu atteikties no "ķeceribām" - atzīt pāvestu par dieva vietnieku zemes virsu utt. Tā kā nelaimīgais atteicās atbildēt, bendes skrūvspiles spieda viņa rokas un kājas. Kad pārsprāga āda un izlīda kauli, tad sāka viņu arī svilināt ar nokaitētu dzelzi, atklātās brūcēs pilināja karstu eļļu. beigu beigās bende viņā ielēja verdošu šķidrumu, un tā pēc 2 stundu spīdzināšanas nabaga nelaimīgais izlaida garu.
Leona I pontifikāta laika radās adamītu sekta, kas visaskristīgās ceremonijas noturēja pilnīgi kaili. ķeroties pie svētā vakarēdiena, tie pavisam miesiski apkampās.

Kanonizēts par svēto, tā diena ir 5.maijs.

Darbi.
„Toms un Flaviāns” – traktātā viņš vērsās pret monofizītu tendenci

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban).