Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jānis Pāvils II (1978.-2006.g.)

Romas Katoļu pāvests no 1978.-2006.gadam. Pavadīja pāvesta tronī 26 gadus, kas ir otrais ilgākais rezultāts aiz pāvesta Pija IX. Polis, laicīgā vārdā Karols Voitila, tātad pirmais neitālis pēdējos 500 gados.

Dzīvesgājums. Dzimis Polijas pilsētā Vadovicē.
Viņš apmeklēja savas draudzes gandrīz visās pasaules valstīs, atvainojās par katoļu baznīcas noziegumiem, inkvizīciju un arī seksuālajiem, nodarītajām pārestībām, iespēju robežās mēģināja baznīcu modernizēt. Daudz paveica, lai baznīcu tuvinātu zinātnei. Viņa vadībā Vatikāns atvainojās par inkvizīcijas briesmu darbiem, rehabilitēja Galileju. Bez vardarbības un ar ticības spēku viņš veicināja Austrumeiropas atbrīvošanu no Maskavas ietekmes. Viņa emocionālās uzrunas atdzīvinājušas katolicismu. Zemes skūpstīšana pēc ierašanās katrā valstī sajūsmināja sagaidītājus. Taču pāvesta amats uzlika pienākumus ievērot dogmas.

Otrā pasaules kara gados jaunais Karols Voitila nesa bada novārdzinātu žīdu meitenīti 3 km. Bet, kļuvis par pāvestu, viņš neuzdrīkstējās pieprasīt patriekt garīdzniekus, kuri seksuāli izmantojuši bērnus. Pāvests nosodīja prezervatīvu lietošanu, lai gan tā palīdz cīņā ar AIDS. Viņš kategoriski iebilda pret sieviešu iecelšanu mācītāju kārtā.
Ar Galileja reputācijas reabilitāciju kopš 1979.gada jau nodarbojās pāvests Jānis Pāvils II.
1981.gada 13.maijā Romas Pētera laukumā uz viņu ar pistoli sašāva vēderā turku slepkavnieks Mehmets Alī Agdža, bet brīnumainā kārtā pāvests palika dzīvs. Pats par to sacīja: "Dievmātes roka apturēja lodes lidojumu un aizturēja mani uz nāves sliekšņa" (1994.gada 13.maijs). Vēlāk pāvests pats apmeklēja Agdžu cietumā un paziņoja tam par piedošanu. Visai drīz viņš, laikam savas brīnumainās izglābšanās ietekmēts, pirmo reizi publiski nolasīja Fatimas trešo pareģojumu. Agdža pavadīja 19 gadu ieslodzījumā Itālijā, pēc tam par citu slepkavību no 2000.gada atradās ieslodzījumā Turcijā. 2010.gada 18.janvārī viņu atbrīvoja.
Ir versija, ka aiz šī atentāta stāvēja PSRS, kam nepatika pāvesta lielā ieteklme Polijā un Austrumeiropā vispār. Tehniski atentātu realizēja ar Bulgārijas specdienestu palīdzību.
Viņa valdīšanas laikā 1992.gadā Vatikāns oficiāli atzina, ka Zeme nav nekustīgs debess ķermenis un tā patiešām griežas ap Sauli. Tādējādi pret Galileju tika pabeigta vēsturiskā tiesas prāva, kura aizsākās 1633.gadā.
1993.gadā viesojās Sicīlijā un emocionālā runā brīdināja, ka mafiozi tiks sodīti Dieva priekšā, ja nepievērsīsies labajam.
2000.gadā Trešo Fatimas brīnumu publicēja oficāli.
2000.gada martā viesojās Svētajā zemē.
Pāvests pēdējos gados sirga ar Parkinsona slimību, un patiesībā Vatikānu vadīja saujiņa gados vecu, reakcionāru kardinālu.
Ticīgie pret šo pāvestu izturējās ar nedalītu mīlestību. Viņš bija cienījams arī ateistu aprindās.
4 reizes viesojies Brazīlijā (lielākā katoļu valsts pasaulē) - 1980., 1982., 1991. un 1997.gados.
Miris 2006.gadā.

Iesvētījis otru lielāko katoļu dievnamu pasaulē, kas atrodas Ziloņkaula Krasta galvaspilsētā Jamusukrā.

Pāvesta vizītes Latīņamerkā.
1979.g. - Dominiķāna, Meksika, Bahamu salas.
1980.g. - Brazīlija.
1982.g. - Argentīna (arī Brazīlija?).
1983.g. - Kostarika, Nikaragva, Panama, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Beliza, Haiti.
1984.g. - Dominikāna, Puertorika.
1985.g. - Venecuēla, Ekvadora, Peru, Trinidāda un Tobāgo.
1986.g. - Kolumbija.
1987.g. - Urugvaja, Čīle, Argentīna.
1988.g. - Urugvaja, Bolīvija, Paragvaja, Peru.
1990.g. - Meksika, Kirasao.
1991.g. - Brazīlija.
1992.g. - Dominikāna.
1993.g. - Jamaika, Meksika.
1996.g. - Gvatemala, Nikaragva, Salvadora, Venecuēla.
1997.g. - Brazīlija.
1998.g. - Kuba.
1999.g. - Meksika.
2002.g. - Gvatemala.

Jānis Pāvils II un Latvija. 1980.gadā Aglonas baznīcas 200 gadu jubilejā Romas pāvests Jānis Pāvils II piešķīra Aglonas baznīcai goda titulu „Mazā bazilika” (Basilica minoris). Pasaulē vairak kā 1500 baznīcas ar šādu titulu, vairāk ka 1/3 no tādām atrodas Itālijā. 1993.gadā no 8.-10.septembrim uz Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Latvijā viesojās Jānis Pāvils II. Tas bija pirmais gadījums, kad Romas pāvests viesojies Latvijā.
Vizītes laikā viņš apmeklēja Rīgas Sv.Jēkaba katedrāi, tikās ar LU studentiem, mācībspēkiem un ineteliģences pārstāvjiem. Tāpat pāvests teica uzrunu ekumeniskās tikšanāslaikā Rīgas Domā, kā arī svinēja svēto misi Mežaparkā un Aglonā.
Pirms viņa ierašanās notika apjomīgi restaurācijas un būvdarbi Aglonā. Tad tika paplašināts laukums bazilikas priekšā un izveidots Krusta ceļš.
Toreiz pāvests apmelēja arī Lietuvu un Igauniju.

Iecelšana svēto kārtā. Par brīnumu tiek uzskatīts tas, ka viņš 2005.gadā izārstējis no Pārkinsona slimības kādu mūķeni. Tagad 2011.gada 1.maijā plānota viņa beatifikācija, kas ir pēdējais solis iecelšanai svēto kārtā. 
2014.gada 27.aprīlī tika iecelts svēto kārtā (kopā ar Jāni XXIII), ceremoniju Sv.Pētera laukumā vadīja pāvests Francisks I un to klātienē vēroja 800 000 cilvēku.

Aplūkojamie objekti.
Čenstohovas skulptūra. Šo Jāņa Pāvila II 14 m augsto skulptūru uzstādīja netālu no Čenstohovas pilsētas Polijā un atklāja 2013.gada 13.aprīlī.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban). 
Kristiešu svētie.