Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Maskava

Krievijas galvaspilsēta Maskavas upes krastos, Volgas un Okas upstarpē, Maskavas apgabala administratīvais centrs.

Iedzīvotāji. 
Žīdi: 1920.gadā - 28 000, 1926.gadā - 130 000.

Transports. 4 piemaskavas lidostas - Vnukovas, Šeremetjevas, Domodedovas, Bikovas.

Vēsture. Maskavas teritorijā cilvēku apmetne bijusi jau akmens laikmetā - apmetne pie Maskavas upes.
Tikmēr Maskavā konstatēti baltu tautu artefakti, piemēram, Sarkanajā laukumā atrasts laivascirvis.
XI gs. bija neliels feodāls amatniecības un tirdzniecības centrs, kurā dzīvoja vjatiči (viena no austrumslāvu ciltīm).
Hronikās pirmo reizi minēta 1147.gadā kā neliels ciemats Maskavas upes krastā ar koka nocietinājumiem, toreiz Suzdaļas kņaza Jurija Garroča (Юрий Долгорукий) īpašums. Viņš veica mērķtiecīgu politiku, lai pilsētā nometinātu pārceļotājus no dienvidiem.
No XIII gs. Maskava jau bija kā pastāvīgas kņazistes centrs. Jurija Garroča pēcteči turpināja dienvidu pārceļotāju piesaistīšanas politiku, lai gan mazākā mērā.
Mongoļi pirmo reizi ieņem Maskavu (1238.g.). 1238.gada janvāra vidū pie Maskavas sienām ieradās mongoļu-tatāru vienības hana Batija vadībā un tas bija pirmais tāds ārēja ienaidnieka uzbrukums pilsētai. Līdz šim uzbrukumam pilsēta bija uzplaukusi, tāpat kā citas ZA Krievzemes pilsētas. Daudz pilsētas uzplaukumu bija sekmējuši pārceļotāji no dienvidu kņazistēm, kuras pastāvīgi apdraudēja klejotāju uzbrukumi. 1236.gadā, t.i. apmēram pusotru gadu pirms mongoļu atnākšanas par kņazu bija kļuvis Vladimirs (Jurija Vsevolodoviča dēls). neskatoties uz pilsētas uzplaukumu, maskava vēl joprojām bija neliela pilsētiņa un nopiertnu militāru spēku pilsētas aizstāvēšanai kņazam Vladimiram nebija. Pēc Rjazaņas izpostīšanas Vladimiras kņazistes karaspēks un Rjazaņas kņazistes karaspēka atliekas mēģināja apturēt mongoļus-tatārus pie Kolomnas, taču krieviem kauja bija neveiksmīga. Vladimirieši ar kņazu Vsevolodu Jurjeviču (Maskavas kņaza brālis) priekšgalā atkāpās. Maskava tika atstāta pati savam liktenim. 
Tomēr pilsēta nepadevās. Tās iedzīvotāji un neliela karadraudze, ko komandēja kņazs Vladimirs Jurjevičs un vojevoda Filips Ņanka (Филипп Нянка) 5 dienas atsita mongoļu-tatāru karaspēka uzbrukumus. galu galā maskava krita un tika pilnīgi izpostīta. Vojevoda krita kaujā, bet kņazs tika sagūstīts. Pēc dažām dienām kņazu Vladimiru Jurjeviču nogalināja Batija aplenktās Vladimiras iedzīvotāju acu priekšā. 
1376.gadā kopējā karagājiena laikā ar suzdaļiešiem Volgas Bulgārijā krievi pirmo reizi sastapās ar ugunsieročiem. Uzbrucējiem šāva no Bulgāras pilsētas mūriem ar dižgabaliem. Sagrābtos lielgabalus maskavieši uzslēja sava kremļa mūros.
Tohtamišs otro reizi ieņem Maskavu (1382.g.). XIV gs. Maskavas vadībā norisa krievu atbrīvošanās cīņas no mongoļu-tatāru jūga. 1382.gadā Zelta Ordas hans Tohtamišs organizēja postošu karagājienu uz ZA krievu zemēm un rudenī ar viltu triecienā ieņēma ar mūriem apjozto un labi nostiprināto Maskavu, ko nodedzināja, nogalināja pāri par 24 000 maskaviešu. Krievzemi aplika ar nodevām. Tas notika ar Tveras kņazistes intrigu rezultātā – hans Tohtamišs noticēja ziņojumam, ka maskavieši gatavojas pāriet Lietuvas pusē.
Būdams laulājies ar Tveras kņaza meitu, Lietuvas ķēniņš Aļģirds iejaucās arī krievu iekšpolitikā. Vēlējās iecelt Tveras kņaza tronī savu ielikteni un vairākkārt devās karagājienos pret pašu Maskavu.
XIV gs. beigās un XV gs. sākumā bija jau liela tirgotāju un amatnieku pilsēta.
Jedigeja uzbrukums Maskavai (1408.g.). Jedigejam izdevās arī Maskavas lielkņazu sastrīdināt ar Vītautu, kā rezultātā izvērtās postošs karš. Pēc tam Jedigejs 1408.gadā kā faktiskais Zelta Ordas valdnieks negaidot uzbruka krievu zemēm, iepriekš izplatot baumas, ka zeltordieši uzbruks Lietuvai.
Vasīlijs I negaidīja uzbrukumu un aizbēga - it kā ar mērķi vākt karaspēku viņš kopā ar ģimeni aizbrauca uz Kostromu, Atstājot Maskavu aizsargāt savu tēvoci Vladimiru Drosmīgo (Владимир Храбрый). Uzbrukuma laikā Jedigejs pieprasīja Tveras kņazam Ivanam Mihailovičam (Иван Михайлович) atvest karaspēku un artilēriju pie Maskavas, taču tas atteicās. Jedigejs tur neko nevarēja mainīt. Maskavieši labi atcerējās 1382.gada sagrāvi, tādēļ pilsētā sākās panika. Tomēr no ordiešiem šoreiz izdevās atkauties. Tatāri gan pilsētai uzbruka, tomēr sturmēt Kremli neuzdrošinājās. Galu galā tatāri saņēma 3000 rubļu atpirkšanās naudu un atkāpās no Maskavas. Tomēr daudzas citas krievu pilsētas, klosteri un ciemi tika sagrauti un izlaupīti - Kolomna, Ņižņijnovgoroda, Lielā Rostova, Rjazaņa u.c.
Jedigejam nācās pārtraukt savu karagājienu pa Krievzemi, jo pašā Ordā aktivizējās viņa pretinieki. Tomēr savu mērķi viņš sasniedza - uz laiku atjaunoja Ordas hanu varu pār krievu zemēm un novērsa iespējamo Maskavas un Lietuvas savienību. Jedigeja karagājiens bija pēdējais lielais Ordas karaspēka karagājiens uz Krievzemi, tātad arī pret Maskavu.
1465.gadā Krimas hans Hadžigirejs uzbruka Lielās ordas vienībām, tā izjaucot to karagājienu uz Maskavu.
Krimas haniste atbrīvoja Maskaviju no Zelta ordas jūga, par ko Krimai pienācās maksāt meslus. Kad maskavieši vēlāk tos maksāt atteicās, tad 1571.gada maijā Krimas hans Devletgirejs I nodedzināja Maskavu līdz ar zemi.
XV gs. beigās Ivana III valdīšanas laikā kļuva par centralizētās Maskavijas valsts (Krievijas) galvaspilsētu.
Vasīlija IV Šuiska valdīšanas laikā Maskavu pat apdraudēja Ivana Bolotņikova zemnieku sacelšanās dalībnieki.
Maskava juku laikos (1611.-1618.g.). Juku laikos Maskavu ieņēma poļi un kremlī nometināja savu garnizonu.
1611.gada martā krievu vienības aplenca poļus Maskavas kremlī, bloķējot pašu kremli un Kitajpilsētu (Китай-город), Požarskis aktīvi piedalījās ielu kaujās. Vienā no tādām kaujām viņš tika smagi ievainots un izvests uz Troicas klosteri ārstēšanai. Iespējams, ka tieši Požarska klātneesamība arī nospēlēja liktenīgo lomu Pirmās zemessardzes liktenī, jo ieilgušais aplenkums noveda pie nopietnām nesaskaņām starp zemessardzes dalībniekiem. Arvien redzamākas kļuva pretišķības starp kazakiem un muižniekiem un poļu komandants Honsevskis par tām bija labi informēts. Ar viena no Maskavas djaka palīdzību tika uzrakstīts viltots dokuments, kurā bija rakstīts, ka vins no pirmās zemessardzes komandieriem Prokopijs Ļapunovs ar muižniekiem gatavojas izrēķināties ar kazakiem. Rezultātā to izmantoja Ļapunova pretinieki. Viņš tika izsaukts skaidrojumiem uz kazaku apli - tur viņu apsūdzēja nodevībā un nogalināja. Pēc šī  otikuma sabruka Pirmā zemessardze, poļu garnizons nu bija drošībā.
Maskavu krievi atguva ar Otro zemessardzi gadu vēlāk.
1618.gadā Maskavu aplenca un neveiksmīgi mēģināja ieņemt poļu-leišu apvienotā armija un Zaporožjes kazaki, lai liktu Maskavijas tronī poļu prici Vladislavu.
XVII gs. bija valsts lielākais tirdzniecības centrs, attīstījās manufaktūras. XVII gs. sākumā bija sekojoši rajoni Maskavā: Kremlis (ķeizars un Domes bajāri), Kitajpilsēta (bajāri, bagātie muižnieki), Baltā pilsēta (nabadzīgāki muižnieki, tirgoņi, bagātie amatnieki), zemnīcu pilsēta (nabadzīgie ļaudis).
1662.gadā ķeizara Alekseja Mihailoviča valdīšanas laikā Maskavā notika tā saucamais Vara dumpis, kad dumpinieku pūļi ieradās pie viņa pils Kolomenskā.
No 1708.gada - Maskavas guberņas centrs.
Kopš 1712.gada Krievijas impērijas galvaspilsēta bija Pēterpils, taču Maskavas kremlī notika ķeizaru kronēšana. Ar galvaspilsētas maiņu bija daudz neapmierināto, īpaši to bija veco bajāru dzimtu pārstāvju vidū, kas mita Maskavā. Tomēr vēl pēc Pētera I nāves, kad vairākus gadus valdīja viņa favorīts faktiski A.Meņšikovs, nebija ne runas par galvaspilsētas atgriešanos Maskavā. Tomēr pēc Meņšikova krišanas nežēlastībā nākamais ķeizars Pēteris II ar galmu atgriezās Maskavā. Lai gan Pēteris II bija vēl bērns un lēmumus viņa vietā pieņēma citi, tomēr maskava atkal formāli kļuva par Krievijas impērijas galvaspilsētu.
Pēteris II gan nevaldīja ilgi - 1730.gada janvārī mira no bakām un bija pēdējais Krievijas ķeizars, kas tika apglabāts Kremlī, Arhangeļskas katedrālē.
Divus gadus pēc tam, 1732,gadā, jaunā ķeizariene Anna ar galmu atkal pārvācās uz Pēterpili un pēc tam vairs neviens krievijas monarhs galvaspilsētu jautājumā neko nemainīja.
1755.gadā Elizabetes valdīšanas laikā nodibināja Maskavas universitāti.
Maskavas ģenerālgubernators 1764.-1771.gados bija Pēteris Saltikovs.
Napoleona I karagājiena laikā (1812.g.). 1812.gadā sava Krievijas karagājiena laikā Maskavu ieņēma Napoleona I komandētais franču karaspēks, kad pilsētu pēc sakāves Borodinas kaujā atstāja Kutuzova komandētā armija. Pilsētu nodedzināja pēc krievu kara komendanta Rastopčina pavēles, sadega arī 30 000 ievainoto krievu karavīru (krievu skaitlis - līdz 2000). Nodega: 6500 mājas (no vairāk kā 9000), 122 dievnami (no 329), vairāk kā 8000 noliktavas un tirdzniecības bodītes, Maskavas universitāte, Boturļina bibliotēka, Petrovska un Arbata teātri.
Napoleons I par Maskavas komendantu franči nozīmēja E.Mortjē, kas, frančiem atkāpjoties, lika uzspridzināt Kremli.
Maskavas ģenerālgubernators no 1814.gada bija Aleksandrs Tormasovs, kas atjaunoja nodegušo pilsētu. 1814.gadā Maskavas rūpniecības uzņēmumos bija 1/6 visu Krievijas strādnieku.
Dzelzceļš Maskava-Kijeva tika uzbūvēts par Aļaskas pārdošanā 1867.gadā iegūto naudu.
XIX gs. beigās Maskava bija lielākais impērijas tekstilrūpniecības centrs un dzelzceļa mezgls.
1905.gada decembra bruņotā sacelšanās.
1917.gada 3.novembrī lielinieku apvērsuma rezultātā Maskavā nodibināja padomju varu.
1918.gada 12.martā lielinieki par galvaspilsētu atkal padarīja Maskavu, jo Pēterpils bija militāri apdraudēta Pilsoņu karā.

Deņikina armijas uzbrukums Maskavai (1919.g.). 1919.gada oktobrī baltā ģenerāļa Antona Deņikina armija tuvojās Maskavai no dienvidiem. Avangardu veidoja virsnieku elites vienība drozdovci (no vienības komandiera uzvārda), kas bija pazīstami ar savu drosmi un nāves nicināšanu. Sarkano vara Krievijā karājās mata galā. Arī pret Deņikinu tika nosūtītas latviešu vienības, un Ļeņina režīma liktenis izšķīrās kaujās pie Orlas un Kromiem. Taču uzbrukums Maskavai patiesi izgāzās. Deņikina armijas uzbrukums turpinājās divas nedēļas, pēc tam balto spēki izsīka, un latviešu strēlnieki piespieda tos bēgt. 
Šis neveiksmīgais uzbrukums izrādījās fatāls visai "balto" kustībai - 1920.gada sākumā knapi tika noturēta Krima.
Ja 1920.gadā Maskavā dzīvoja tikai 28 000 žīdu, tad pēc 6 gadiem to jau bija 130 000. Visos svarīgos amatos un pozīcijās bija dižciltīgie Amerikas žīdi, bet vienkāršos austrumniekus sadzina Krimas kibucos, kur plānoja veidot Krimas žīdu republiku.
Pirmo piecgadu laikā Maskava no tekstilrūpniecības pilsētas kļuva par mašīnbūves centru. 1913.-1940.gados  rūpniecības kopprodukts palielinājās 21 reizi, bet metālapstrādes - pat 96 reizes.
II Pasaules kara laikā vācu karaspēks un Guderiāna tanku armijas mēģināja triecienā Maskavu ieņemt operācijā "Taifūns." Tā sākās 1941.gada 30.septembrī, kad Heinca Guderiāna komandētā vācu 2.tanku grupa pārgāja uzbrukumā virzienā Orla-Tula. Sīvas kaujas ļoti aukstajā ziemā risinājās pret vāciešiem no 1941.g.okt.-1942.g.apr., un tie tika taču atsisti. Par "Maskavas glābēju" nosauca tā laika Staļina mīluli un vēlāko nodevēju ģenerāli Andreju Vlasovu. Par sakāvi pie Maskavas Guderiāns tika atstādināts no amata. Šī bija pirmā nopietnā vācu nacistu karaspēka sakāve austreņu frontē.

1945.gada 24.maijā Sarkanajā laukumā notika uzvaras parāde pār nacistisko Vāciju.
1987.gada 28.maijā Sarkanajā laukumā nosēdas 19 gadus vecais vācietis Matiass Rusts ar lidmašīnu Cessna 172. Viņš bija izlidojis no Helsinkiem.
Līdz PSRS sabrukumam, kā atbildi uz amerikāņu izsludinātajiem "Zvaigžņu kariem," krievi spēja izstrādāt Maskavas pretraķešu vairogu A-135, bet ne aizsardzību pārējai impērijas teritorijai. Vairogs darbojas vēl šodien.
Laikā neilgi pēc PSRS sabrukuma Maskavā bija vairāk miljardieru nekā jebkurā citā pasaules pilsētā.
Dienā, kad atklāja Maskavas Makdonaldu, jau 5 no rīta rindā stāvēja 5000 cilvēku. Pirmajā dienā tajā apkalpoja 3000 klientu un vēl šoien tas ir apmeklētākais Makdonalds pasaulē.

Arhitektūra. XV-XVII gs. veidojies pilsētas radiālais lokveida plānojums, ko sāka realizēt pēc 1812.gada ugunsgrēka. XX gs. izveidotas  jaunas loka un radiālās maģistrāles. 1971.gadā komunistu varas laikos tika apstiprināts pilsētas arhitektoniskais ģenerālplāns 25-30 gadiem.

Maskavas pakalni.
Borovicas pakalns. (Боровицкий холм). Saukts arī par Kremļa pakalnu (Кремлевский холм). Senatnē šī vieta bija apaugusi ar biezu skuju mežu. XI gs. šeit no koka tika uzcelta pirmā kristiešu baznīca Maskavā, bet XV gs. - Jāņa Priekšteča (Иоанн Предтечa) akmens baznīca. Tieši uz šī pakalna XI gs. arī parādījās apdzīvotā vieta, kas iemantoja Maskavas nosaukumu. 1165.gadā pēc Jurija Garroča (Юрий Долгорукий) pavēles šai pakalnā uzcēla pirmo koka kremli - nocietinājumu.
Tagad Borovicas pakalns atrodas pašā Maskavas centrā Kremļa teritorijā - uz tā šodien atrodas Kremļa Uspenskas baznīca, kurā laulājās krievu ķeizari.
Vedenas kalniņš. (Введенская горка). Saukts arī par Lefortas pakalnu (Лефортовский холм). "Imperatora galvaspilsētas Maskavas aprakstā" (1782.g. - "Описаниe императорского столичного города Москвы") tiek minēta "слобода Семеновская с Введенскими горами, где часть главной госпитали стоит." Hospitāļa ielā (Госпитальная) saglabājusies Svētās Dievmātes baznīca (храм Пресвятой Богородицы).
Šodien atrodas Jakuzas upes kreisajā krastā.
Tagankas kalniņš. (Таганский холм) Saukts arī par Švivas pakalnu (Швивая горка). Droši vien, ka kalniņš savu nosaukumu saņēmis no te senatnē dzīvojošajiem швивцов: tirgotājiem, kalējiem, podniekiem, katlu meistariem. Par to liecina arī šejienes ieliņu nosaukumi: Котельнические, Гончарные, Таганские. Par to liecina arī vietvārdi apkaimēm, kur atradušās baznīcas: "в Гончарах," "в Котельниках," "в Старых кузнецах."
Tagad šo pakalnu nosedz augstceltne Koteļņikas promenādē (Котельническая набережная) - pirmā augstceltne Maskavā. 
Trejkalniņš. (Трехгорка) Šeit Novovobagaņkovas šķērsielā (Нововаганьковский переулoк) XX gs. sākumā uzcēla Nikolaja Brīnumdara baznīcu (церковь Николая Чудотворца на Трех горах). Tomēr Nikolas koka baznīca (церковь Николы во Псарях) šai vietā, saskaņā ar hronikām, stāvējusi jau 1628.gadā. Savu nosaukumu tā ieguvusi no tā, ka uz šo vietu pārcelts ķeizara Suņu pagalms.
Tagad grūti izšķirt šo pakalnu dēļ Sarkanās Presņas (Краснaя Пресня) rajona blīvās apbūves. 
Vagaņkas kalniņš. (Ваганьковский холм) Literatūrā izteiktas visdažādākās versijas par nosaukuma «Ваганьково» rašanos. Daži uzskata, ka šeit atradies ķeizara izpriecu nams («государев потешный двор»). Citi turpretim apgalvo, ka tā bijusi beznodevu tirdzniecības vieta, atsaucoties uz preču svēršanas nodokli, ko sauca ваганный no krievu vārda вага — "svars," "smagums").
Tagad re ir metro stacijas Borovickas ("Боровицкая") rajons. Pakalna atrašanās vietu var noteikt pēc Blagoveščenijas baznīcas vietas Vecajā Vagaņkovā («на Старом Ваганькове»). krievijas Valsts bibliotēkas pagalmā un pēc Starovagaņkovas šķērsielas (Староваганьковский переулoк).
Sretenas pakalns. (Сретенский холм) To veidoja Mjasņickas iela (Мясницкая) un Sretenka (Сретенка). Kaut kad te ir stāvējuši Zemes pilsētas Sretenas vārti (Сретенские ворота Земляного города). XVII gs. to vietā tika uzcelts Suhareva tornis (Сухарева башня), leģendas par kuru ir dzīvas vēl šobaltdien.
Tagad šis rajons pazīstams ar ļoti skaisto Sretenas klosteri (Сретенский монастырь).
Tveras pakalns. (Тверской холм) Tā virsotnē Strastnas kalnā (Страстнaя горкa) no 1654.gada atradās Strastnas klosteris (Страстной монастырь).
Tagad klostera zvanu torņa vietā atrodas piemineklis Puškinam, bet klostera kapsētā - kinokoncertzāle "Puškinskij" («Пушкинский»).

Aplūkojamie objekti.
      Kremlis. Lielākais cietoksnis Eiropā, lielākais viduslaiku cietoksnis pasaulē ar kopējo sienu garumu 2235 m.
      Sarkanais laukums. XV gs.

Kristus Pestītāja katedrāle. To XIX gs. uzcēla par godu uzvarai pār Napoleonu un godinātu krā kritušo iemiņu. Staļina laikā katedrāli uzspridzināja lai atbrīvotu vietu grandiozai padomju nama celtniecībai. Namu tā arī neuzbūvēja un Hruščova laikā tur izbūvēja milzīgu atklāto baseinu ar siltu ūdeni cauru gadu. 90.gados katedrāli uzcēla par jaunu.

Sv.Bazilika katedrāle. Leģenda vēsta, ka ķeizars Jānis Briesmīgais pēc celtniecības pabeigšanas 1561.gadā pavēlējis arhitektam izdurt acis, lai tas vars neuzceltu neko līdzīgu.

Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle. 1555.-1560.g.
Ļeņina mauzolejs. 1929.-1930.g.

Pētera I piemineklis. Augstums – 98 m. Taisījis „slavenais” Lužkova valdīšanas laika gruzīnu tēlnieks Zurabs Cereteli. Tika uzstādīts 1997.gadā par godu Krievijas flotes 300 gadu jubilejai. Maskavā klīst baumas, ka piemineklī attēlots nevis Pēteris I, bet gan Amerikas atklājējs Kristobals Kolons (Amerikā 90.gadu sākumā svinēja 500.gadadienu Kolumba braucienam). Tā kā amerikāņi atteikušies to pieņemt, tad Cereteli Kolumbu nomainījis ar krievu caru. 1991.gadā piemineklis vests uz Ameriku (liecina Pēterpils parlamenta priekšsēdētājs Tjuļpanovs, tolaik bijis mehāniķis uz šī kuģa), nomainīta esot tikai galva. Pats tēlnieks kategoriski to noliedz.
Portāla VirtualTourist aptaujā piemineklis atzīts par vienu no 10 neglītākajiem pasaulē.

Maskavas Zoo.

Mošejas komplekss. Lielākais tāds Eiropā. Restaurētu atklājis V.Putins kopā ar Redžepu Tajipu Erdoganu (Turcijas prezidents), Nursultanu Nazarbajevu (Kazahijas prezidents) un Mahmudu Abāsu (Palestīnas pašparvaldes prezidents) 2015.gada 23.septembrī. Pēc restaurācijas kompleksa platība palielinājās no 964 m2 līdz 19 000 m2. Te vienlaikus uz lūgšanām var pulcēties 10 000 cilvēku.

Staļina viesotnes. (Cталинские высотки) Komplekss no 7 pilnīgi vienādām augstceltnēm - 2 viesnīcām, 2 administratīvām ēkām, 2 dzīvojamām ēkām un universitātes. Anglosakšu informatīvajā telpā kompleksu sauc par "Septiņām māsām." Stils - "Staļina gōtika." 

"Aleksandrs un Natālija." Skulpturāla Puškina un Gončarovas kompozīcija greznā rotondā. Ir arī liela skulptūra ar dzeramo ūdeni.

Maskavas universitāte. 1786.-1793.g.
Manēža. 1817.g.
Lielais teātris. 1821.-1824.g.
Mazais teātris. 1820.-1824.g.
Andronika klosteris. Ap 1360.g.
Novodevičjes klosteris. 1524.g.
Novospasa klosteris. 1462.
Otankinas TV centrs. 1968.g. Ar to saistīts lāsts.
Miņina un Požarska piemineklis. 1804.-1818.g.
A.Puškina piemineklis. 1880.g.
Piemineklis "Strādnieks un kolhozniece." 1935.g.
Piemineklis "Nezināmajam kareivim." 1967.g.

Uspenskas katedrāle. (Успенский собор) Maskavas katedrāle uzcelta par piemēru (prototipu) ņemot 1158.gadā celto Uspenskas katedrāli Vladimirā.

Maskavas metro. Šeit vilcieni ejot biežāk nekā jebkurā citā pasaules metropolitēnā - pīķa stundās atstarpes esot tikai 90 sekundes. Starp tiem ir arī vārdā nosaukti - "Akvarelis" (tajā ir pārvietojama gleznu izstāde).

Maskavas Publiskā bibliotēka. Lielākā bibliotēka Eiropā un otra lielākā pasaulē (pēc ASV Kongresa bibliotēkas). Dibināta 1862.gadā.

Tretjakova galerija. Mākslas galerija Maskavā.
2018.gadā parasts krievu narkomāniņš Deniss Čuprikovs gaišā ddienas laikā apmeklētāju acu priekšā izņēma no rāmja mākslinieka Arhipa Kundži gleznu "Aipetri. Krima." un aiznesa prom. Apmeklētāji bija noturējuši zagli par muzeja darbinieku. 2019.gada sākumā varas iestādes zagli aizturēja un gleznu atguva.

"Nelabais dzīvoklis." (Нехорошая квартира) Bulgakova dzīvoklis-muzejs, Maskavā. 
Suharevas laukums. (Сухаревская площадь) Mistiska/okulta vieta.
Marjinas birzs. (Марьина роща). Zināma leģendāra vieta.
Kolomenska. (Коломенское)
Caricina. (Царицино) AP vieta. Caricinas dīķi. (Царицинские пруды) Uzskatīta par anomālu vietu, taču ufologu pētījumi to neapstiprina. 
Berijas māja. (Дом Берии) Te spokojoties.
Aļņu salas trijstūris. (Лосиноостровский треугольник) Uzskatīta par anomālu vietu, tomēr ufologi savos pētījumos to nav apstiprinājuši.  

Izklaides.
Uzraušana stratosfērā. Iesēdina iznīcinātājā MIG-29, un ar virsskaņas ātrumu uzrauj 25 km augstumā līdz Visuma robežai. Tur debess ir melna un zeme plešas apakšā. Pilots pat varētu nodot lidmašīnas vadību jūsu rokās, taču pārliecinieties, ka neesat pārlieku satraucies. Neveiksmes gadījumā jūs varat tikt katapultēts.
www.flymig.com 

Saites.
Krievija.
Maskavas apgabals.
Maskavas valsts, Maskavija.