Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Krimas haniste (1443.-1783.g.)

Krimas haniste ir 1443.gadā čingizīdu dibināta valsts Krimas pussalā un tās apkārtējā teritorijā pēc Zelta ordas sabrukuma. Tjurku cilmes iedzīvotāji, kas izveidoja hanisti, ieguva Krimas tatāru nosaukumu.

Valsti pārvaldīja hani, kas sadarbojās ar Osmaņu impēriju dienvidos un bieži rīkoja postošus uzbrukumus ziemeļu teritorijām.

No 1480.gada Krimas haniste bija militārā savienībā ar Ivana III Maskavijas valsti pret Zelta ordu.

XV gs. beigās Krimas haniste atbrīvoja Maskoviju no Lielās ordas jūga, par ko tai no maskaviešiem pienācās mesli. Kad moskovīti tos atteicās maksāt, Krimas hans Devlets Hirejs I 1571.gadā nodedzināja Maskavu līdz ar zemi.

Krimas haniste krievu-turku (~1771.-1774.g.) kara laikā. 1771.gadā kārtējā krievu-turku kara laikā ģenerālanšefa Vasīlija Dolgorukova (Василий Долгоруков) komandētā krievu armija iegāja Krimas pussalā. Tatāru hans Selims aizbēga uz Turciju. Pirms tam jau krievu armija bija pabijusi Krimā, taču šoreiz Krievijas impērija cerēja te nostiprināties uz ilgu laiku, taču formāli hanistes pievienošana arī vēl nebija plānota. Krimā tika iecelts jauns hans - Sahibs II Hirejs, kas parakstīja savienības līgumu ar Krieviju. Apmaiņā pret to hanistei tika garantēta militārs un finanšu atbalsts. Vēlāk, protams, izrādījās, ka atbalsts nemaz nav tik garantēts...
1772.gadā Krievijas impērija atzina Krimas hanistes neatkarību. Tas bij apilnīgi formāls žests, jo turpinājās karš ar turkiem un Osmaņu impērija nebūt negrasījās atteikties no pretenzijām uz Krimu - haniste jau turpat vai 300 gadus atradās vasaļatkarībā no Portas.
1774.gadā Krievijas un Osmaņu impērija noslēdza Kučukkainardžas miera līgumu, kurā arī osmaņi atzina Krimas hanistes neatkarību. Abas lielvalstis uzstājās kā hanistes drošības garanti (cik smieklīgi!).

Starpkaru posmā (1774.-???). Hanistē tūdaļ pat iesākās iek''sējā cīņa starp prokrieviem un proturkiem. Turcijas atzītā neatkarība līgumā bija formulēta visai izpludusi - netika noteikta ne valsts pārvaldes forma, ne hanistes attiecības ar Krieviju. Tāpat arī hanam Sahibam II Hirejam pietika ienaidnieku - stipra neapmierinātība valdīja par viņa balstīšanos uz krievu armiju (bija palikusi daļa, bet lielākā daļa pēc kara no Krimas bija izvesta).

Galu galā uzvarēja turkiem draudzīgā frakcija. Krimā iegāja Devleta IV Hireja karaspēks, kas vēlējās atjaunot tuvas attiecības ar Turciju, bet arī tas nenoturējās ilgi - 1777.gadā to gāza Šahins Hirejs, kas atkal balstījās uz krievu durkļiem. Viņa valdīšanas laikā 1783.gadā pēc krievu-turku kara beigām Krimu jau oficiāli iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

Tās arī bija Krimas hanistes beigas.

Saites.
Krimas hani (1443.-1783.g.).
Krimas tatāri.
Krima.