Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Krimas hani (1443.-1783.g.)

Krimas Hireju dinastijas hanu vēsture iesākas XV gs., kad Krimas pussalā nometas uz dzīvi tatāri. Viņi šeit ierodas stepju klejotāju tautu sastāvā un to valdīšana turpinājās līdz XVIII gs. vidum, kad Krimu okupēja Krievijas impērija. Šodien Krimas tatāri atgriežas no izsūtījuma Vidusāzijā un mēģina sākt dzīvi no jauna Krimā, kur sastopas ar vietējo slāvu iedzīvotāju pretestību. Īpaši jau pēdējo Ukrainas notikumu gaitā.

      Hadžigirejs (1443.-1466.g.). 
Krimas hanistes un Gireju hanu dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Vectēvs - Taštimurs.
Tēvs - Hiasadīns.
Dēli - Nuratdevlets, Haiders, Mengligirejs (jaunākais, nākamais hans).
Dzīvesgājums. Dzimšanas gads nezināms.
Par viņa sākuma darbību nekas arī nav zināms.
Pirmo reizi Hadžigirejs parādījās Krimā 1433.gadā.
1434.gadā viņš sakāva dženoviešus, tomēr iekšējo sadursmu rezultātā tika padzīts no Krimas un aizbēga uz Lietuvu.
1443.gadā vēl Lietuvā tika pasludināts par Krimas hanu. Balstoties uz Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV  un tatāru aristokrātijas atbalstu, no jauna iekaroja Krimu. 
Ārpolitikā ieņēma prolietuvisku orientāciju.
1454.gadā noslēdza savienību ar turkiem pret dženoviešiem, ar ko aizsāka Krimas hanistes atkarību no Osmaņu impērijas.
1465.gadā uzbruka Lielās ordas vienībām, tā izjaucot tiem karagājienu uz Maskavu.
Pēc viņa nāves 1466.gadā sākās cīņa par varu starp viņa dēliem, kurā uzvarēja Mengligirejs.

      Mengligirejs (1466.-1513.g.). 
Radniecība.
Tēvs - Hadžigirejs, iepriekšējais hans.
Vecākie brāļi - Nuratdevlets, Haiders.
Dzīvesgājums. Pēc Hadžigireja nāves 1466.gadā sākās cīņa par varu starp viņa dēliem, kurā uzvarēja Mengligirejs.

      Muhameds Hirejs I (1513.-1523.g.).
      Sādet Hirejs I (1523.-1532.g.).
      Sahib Hirejs I (1532.-1551.g.).
      Devlets Hirejs I (1551.-1577.g.).
      Semin Hirejs (1577.-1584.g.).
      Islams Hirejs (1584.-1588.g.).
      Bora-Gazi Hirejs (1588.-1608.g.).
      Selamets Hirejs I (1608.-1610.g.).
      Džanibeks Hirejs (1610.-1623.g.).
      Muhameds Hirejs II (1623.-1628.g.).
      Džanibeks Hirejs (1628.-1635.g.) otro reizi.
      Inaijets Hirejs (1635.-1637.g.).
      Rezmij-Bahadur Hirejs (1637.-1641.g.).
      Kamil-Muhameds Hirejs (1641.-1644.g.).
      Islams Hirejs II (1644.-1654.g.).
      Kamil-Muhameds Hirejs (1654.-1666.g.) otro reizi.
      Adils Hirejs (1666.-1671.g.).
      Elhadži-Selims Hirejs (1671.-1677.g.).
      Murads Hirejs (1677.-1682.g.).
      Hadži Hirejs II (1682.-1684.g.).
      Elhadži-Selims Hirejs (1684.-1691.g.) otro reizi.
      Sādet Hirejs II (1691.-1692.g.).
      Safa Hirejs (1692.-1693.g.).
      Elhadži-Selims Hirejs (1693.-1699.g.) trešo reizi.
      Devlet Hirejs II (1699.-1703.g.).
      Elhadži-Selims Hirejs (1703.-1704.g.) ceturto reizi.
      Gazi Hirejs II (1704.-1706.g.).
      Kaplans Hirejs (1706.-1708.g.).
      Devlet Hirejs II (1708.-1713.g.) otro reizi.
      Sādets Hirejs III (1713.-1723.g.).
      Mengli Hirejs II (1723.-1730.g.).
      Kaplans Hirejs (1730.-1736.g.).
      Fatihs Hirejs (1736.-1737.g.).
      Mengli Hirejs II (1737.-1740.g.) otro reizi.
      Seljamets Hirejs II (1740.-1744.g.).
      Selims Hirejs (1744.-1749.g.).
      Arslans Hirejs (1749.-1756.g.).
      Krims Hirejs (1756.-1764.g.).
      Selims Hirejs III (1764.-1766.g.).
      Arslans Hirejs (1766.g.) otro reizi.
      Maksuds Hirejs (1766.-1768.g.).
      Krims Hirejs (1768.-1769.g.).
      Selims Hirejs III (1769.-1771.g.) otro reizi. 1771.gadā kārtējā krievu-turku kara laikā ģenerālanšefa Vasīlija Dolgorukova (Василий Долгоруков) komandētā krievu armija iegāja Krimas pussalā. Tatāru hans Selims aizbēga uz Turciju. Pirms tam jau krievu armija bija pabijusi Krimā, taču šoreiz Krievijas impērija cerēja te nostiprināties uz ilgu laiku, taču formāli hanistes pievienošana arī vēl nebija plānota.

      Sahibs Hirejs II (1771.-1775.g.). Pēc iepriekšēja hana Selima Hireja III aizbēgšanas Krimā krievu karaspēka klātbūtnē tika iecelts jauns hans - Sahibs II Hirejs, kas parakstīja savienības līgumu ar Krieviju. Apmaiņā pret to hanistei tika garantēta militārs un finanšu atbalsts. Vēlāk, protams, izrādījās, ka atbalsts nemaz nav tik garantēts... 1772.gadā Krievijas impērija atzina Krimas hanistes neatkarību. Tas bija pilnīgi formāls žests, jo turpinājās karš ar turkiem un Osmaņu impērija nebūt negrasījās atteikties no pretenzijām uz Krimu - haniste jau turpat vai 300 gadus atradās vasaļatkarībā no Portas.
1774.gadā Krievijas un Osmaņu impērija noslēdza Kučukkainardžas miera līgumu, kurā arī osmaņi atzina Krimas hanistes neatkarību. Abas lielvalstis uzstājās kā hanistes drošības garanti (cik smieklīgi!). Hanistē tūdaļ pat iesākās iekšējā cīņa starp prokrieviem un proturkiem. Turcijas atzītā neatkarība līgumā bija formulēta visai izplūdusi - netika noteikta ne valsts pārvaldes forma, ne hanistes attiecības ar Krieviju. Tāpat arī hanam Sahibam II Hirejam pietika ienaidnieku - stipra neapmierinātība valdīja par viņa balstīšanos uz krievu armiju (bija palikusi daļa, bet lielākā daļa pēc kara no Krimas bija izvesta).
Galu galā uzvarēja turkiem draudzīgā frakcija. Krimā iegāja Devleta IV Hireja karaspēks, kas vēlējās atjaunot tuvas attiecības ar Turciju un gāza Sahibu II Hireju no troņa.

      Devlets Hirejs IV (1775.-1776.g.). Galu galā iekšējā cīņā uzvarēja turkiem draudzīgā frakcija. Krimā iegāja Devleta IV Hireja karaspēks, kas vēlējās atjaunot tuvas attiecības ar Turciju un gāza Sahibu II Hireju no troņa. 1777.gadā pēc neilgas valdīšanas Devletu Hireju IV tgāza Šahins Hirejs, kas atkal balstījās uz krievu durkļiem.

      Šagins Hirejs II (1776.-1783.g.). 1777.gadā pēc neilgas valdīšanas Devletu Hireju IV tgāza Šahins Hirejs, kas atkal balstījās uz krievu durkļiem. Viņa valdīšanas laikā 1783.gadā pēc krievu-turku kara beigām Krimu jau oficiāli iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

1783.gadā pēc krievu-turku kara beigām hana Šagina Hireja II valdīšanas laikā Krimu jau oficiāli iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.Tās arī ir Krimas hanu saraksta beigas.

Saites.
Krimas haniste (1443.-1783.g.).
Krimas tatāri.